Atcelta lieta par Ogres deputāta Laizāna morālā kaitējuma kompensācijas piedzīšanu no vēsturnieka Liepiņa
Augstākā tiesa (AT) 29.aprīļa rīcības sēdē nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā Ogres novada deputāts Juris Laizāns ("Saskaņa") nesekmīgi centās piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju no vēsturnieka Gata Liepiņa, noskaidrots tiesā.
Līdz ar to spēkā stājies Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 30.novembra spriedums, ar kuru tika atcelts Ogres rajona tiesas spriedums, kas noteica Liepiņam par apmelošanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu maksāt morālā kaitējuma kompensāciju Laizānam un viņa mātei Verai Laizānei.
Kā ziņots, lieta saistīta Valsts drošības komitejas izpētes komisijas locekļa Liepiņa izteikumiem internetā publicētā rakstā attiecībā uz grāmatu, kurā aprakstīts deputāta tēvs - PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieks Vladislavs Laizāns.
Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka šis strīds ir par grāmatu "Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti", un tās tulkošanai naudu piešķīrusi Ogres novada dome. Grāmatas autore ir krievu valodā iznākošā laikraksta "Nedēļa Ogrē" redaktore Natālija Ketnere.
Liepiņš bija norādījis, ka autores izmantotie avoti un no tiem iegūtā informācija nav izvērtēta kritiski, tajā skaitā sadaļa par bijušo Ogres kriminālās nodaļas priekšnieku Laizānu.
Vēsturnieks internetā bija publicējis rakstu, kur norādījis, ka Laizāns pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas beigšanas strādājis kā Iekšlietu ministrijas operatīvais pilnvarotais izmeklētājs. Savukārt Komsomoļskā pie Amūras, kur vēlāk nosūtīts, atradies gulaga nometņu tīkls, kur ieslodzījumu izcieta arī daudzi padomju represijās cietušie latvieši.
Kā rakstīja žurnāls, informāciju, kas iekļauta grāmatā, Ketnere ieguvusi no sarunas ar Jāni Laizānu, bet faktus nebija pārbaudījusi, ko autore pati vēlāk atzinusi "Latvijas Avīzes" portālam.
Prasībā par goda un cieņas aizskaršanu Laizāns norādīja uz vairākām, viņaprāt, nepatiesībām, kas atrodamas Liepiņa rakstā, piemēram, ka Vladislavs Laizāns tika nodēvēts par kolaborantu. Tāpat Juris un Vera Laizāni iebilduši pret citiem rakstā minētajiem faktiem un vēsturnieka spriedumiem, tostarp secinājumu, ka "Latvijā par Ogres pašvaldības līdzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistēmas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnē PSRS un visticamāk tieši piedalījies nevainīgu cilvēku represēšanā, kā arī vēlāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavību".
Deputāts Laizāns skaidrojis, ka Liepiņa rakstā publicētās ziņas un izteiktie apgalvojumi neatbilst patiesībai, turklāt būtiski aizskar viņa ģimenes godu un cieņu. "Viss raksts kopumā uzrakstīts aizskarošā un neslavu ceļošā veidā, jo raksts neapšaubāmi ir radījis neitrāliem lasītājiem negatīvu priekšstatu par manu tēvu un viņa, tai skaitā arī manu ģimeni," tā paudis domes deputāts.
Skatot Laizānu un Liepiņa strīdu pirmajā instancē, Ogres rajona tiesa Liepiņam piesprieda 2000 eiro sodu, plus 999,44 eiro tiesas izdevumus, jo vēsturnieks savā publikācijā bijušo padomju gulaga nometņu darbinieku, vēlāko milici un Ogres pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju, pašlaik jau mirušo Vladislavu Laizānu bija nosaucis par padomju kolaborantu.
Tomēr apelācijas instancē Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē pilnībā noraidījusi Laizānu prasības pēc mantiskās kompensācijas no Liepiņa, turklāt Laizāniem, nevis Liepiņām, tagad jāsedz arī tiesas izdevumi.
Saistībā ar vēsturnieka rakstu prasība tiesā tika iesniegta arī pret pilsētas portālu "daugavasbalss.lv", kurā šis raksts bija publicēts, taču ar to prasītāji panāca izlīgumu.
