KNAB sācis jau 19 pārbaudes par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem

Viena pārbaude saistīta ar iespējamu slēptu aģitāciju sociālajos tīklos. Savukārt septiņas par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, tostarp par Rīgas domes resursiem.

Jau iepriekš vēstīts par trim KNAB sāktām pārbaudēm saistībā ar iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai pirms vasaras sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

KNAB toreiz gan vērsa uzmanību, ka par konkrēto pārbaužu rezultātiem informāciju nesniegs. Gadījumā, ja šo pārbaužu rezultāti ietekmēs priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu pirms vēlēšanām, tad par biroja pieņemto lēmumu sabiedrība uzzinās nekavējoties.

120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām sākās 26.janvārī.

Šajā laikā partijām atļauts izvietot apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz pagājušā gada 27.decembrim ir nodeklarējuši priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumus.

Lai novērstu negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī, lai nepieļautu kāda politiskā spēka reklamēšanu par nodokļu maksātāju naudu, ir aizliegts izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijai.

Partijas un partiju apvienības, kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstu, priekšvēlēšanu izdevumos varēs tērēt līdz 430 221 eiro.

Savukārt viena nesaistīta persona jeb persona, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs iztērēt 6450 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām.

EP vēlēšanas Latvijā notiks maijā, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.