Brigmanim vēl viens politisks trieciens: zaļzemnieku vadību pārņem Krauze

Par LZS priekšsēdētāja pirmo vietnieku šodien tika apstiprināts Brigmanis, kurš saņēma 91 balsi, bet par otro vietnieku tika ievēlēts Ringolds Arnītis ar 85 balsīm. Pirmā "aiz strīpas" palika Dana Reizniece-Ozola ar 83 balsīm.

Pēc ievēlēšanas amatā Krauze žurnālistiem klāstīja, ka LZS viņa vadībā atbalstīs vietējos ražotājus un uzņēmumus, kas rada jaunas darba vietas. Viņš norādīja, ka Latvijas Zemnieku savienībai ir jābūt savam ministra kandidātam uz katru no valdības posteņiem "kā nopietnai partijai".

Saeimas vēlēšanās tika iegūts slikts rezultāts, jo partijas neieklausījās savos biedros un iedzīvotājos, vērtēja Krauze. Viņš solījās mācīties no šīs kļūdas, līdz ar to turpmāk biedri būšot tie, kas noteiks partijas darba kārtību. "Ar šodienu" LZS sākšot gatavoties 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.

Iepriekš uzrunā kongresam viņš akcentēja, ka LZS iespējams atrast Valsts prezidenta kandidātus, kas būtu labāki par līdz šim publiski izskanējušajiem. Vaicāts par to, vai LZS varētu lemt par atbalstu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atkārtotai ievēlēšanai amatā, Krauze vien atkārtoja iepriekš no tribīnes pausto.

Politiķis atzīmēja, ka drīzumā saskaņā ar iekšējo regulējumu paredzētā rotācija, kad Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāja amatā nonāks Latvijas Zaļās partijas pārstāvis. Pašlaik šo posteni ieņem Krauze.

LZS kongresā partijas priekšsēdētāja amatam bija izvirzīti trīs kandidāti - Brigmanis, Krauze un Ringolds Arnītis. Jau pirmajā vēlēšanu kārtā Brigmanis savāca vismazāk balsu un izstājās no cīņas par amatu. Par Brigmani bija nobalsojuši vien 36 delegāti, bet Krauze un Arnītis katrs ieguva ap 100 balsīm.

Otrajā kārtā kongresa delegāti balsoja par Krauzes un Arnīša kandidatūrām. Par Krauzi nobalsoja 152 delegāti, savukārt Arnītis saņēma 94 balsis, līdz ar to partijas vadībā nonāca Krauze.

Brigmanim salīdzinoši īsā laika posmā šis ir jau otrais politiskais zaudējums - pērnā gada rudenī viņš netika pārvēlēts Saeimā, kur ilgus gadus bija vadījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju. Krauze vēlēšanās saņēma pietiekamu vēlētāju atbalstu iekļūšanai Saeimā, savukārt Arnītim gāja vēl sliktāk nekā Brigmanim un viņš palika vēl tālāk "aiz strīpas".

Runās pirms balsojuma tika atzīts, ka Saeimas vēlēšanu gads partijai nav bijis veiksmīgs. Piemēram, Brigmanis kritizēja, ka ZZS pārstāvja Māra Kučinska vadītās valdības sniegums nav bijis tāds, kādu to sagaidīja vēlētāji. Reizē ZZS paveikusi arī pozitīvus darbus, tajā skaitā augusi minimālā alga, tāpat prioritāte bijusi veselība, kurai par 200 miljoniem eiro palielināts finansējums.

Brigmanis norādīja, ka salīdzinoši augstie reitingi bija iemidzinājuši partijas modrību, tāpat klupšanas akmeņi bija reformu veikšana, kas nebija pienācīgi izskaidrotas, pārāk maz uzklausīti partijas biedri un nav ticis novērtēts iedzīvotājos valdošais noskaņojums.

Politiķis akcentēja, ka partijai nepieciešami skaidri ideoloģiskie uzstādījumi un partijas kadru atjaunošana jeb paaudžu nomaiņa. Brigmanis pauda pārliecību, ka ZZS izdosies tikt galā ar šo situāciju, ko apliecinot tas, ka partijas rindas papildinās.

Kritiku Kučinska valdībai neslēpa arī LZS sadarbības partneris, ZZS ietilpstošās partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš politiskā spēka ne visai labos rezultātus Saeimas vēlēšanās saistīja ar vēlētāju negatīvo vērtējumu Kučinska valdības veiktajām reformām.

Lembergs pauda, ka par neveiksmi atbild visa politiskā partija, ko vēlētāji parādīja vēlēšanu dienā. Politiķis norādīja uz ne pārāk labu vērtējumu iedzīvotāju aptaujā tā laika Ministru prezidentam Kučinskim. "Latvijai un Ventspilij" vadītājs izteicās, ka pie ZZS rezultātiem nebūtu pamats īpaši vainot populistus, jo tie ir bijuši uz visām vēlēšanām, un Zaļo un zemnieku savienības nekad neesot sacentusies populismā.

Gan Brigmanis, gan Lembergs mudināja nešķelt ZZS, jo LZS tieši kopā ar Zaļo partiju esot iespējas sasniegt labākos rezultātus.

Savukārt Arnītis norādīja, ka nepatiess esot izskanējušais apgalvojums, ka viņš vēlētos saraut attiecības ar Latvijas Zaļo partiju, tādējādi sašķeļot ZZS. Politiķis akcentēja, ka ir par evolūciju, nevis revolūciju.

ZZS valdē šodien tika ievēlēta Reizniece-Ozola, Jānis Dūklavs, Hardijs Vents, Reinis Uzulnieks, Edgars Putra, Dainis Karols, Uldis Augulis, Andris Rāviņš, Gunārs Upenieks un Edgars Mekšs.

Kā liecina informācija partijas mājaslapā, arī līdz šim valdē strādāja Dūklavs, Krauze, Augulis, Uzulnieks, Putra, Karols, bet vietas tajā zaudējuši Gints Kaminskis, Ainārs Mežulis, Skaidrīte Pilāte, Ināra Ostrovska un Andrejs Spridzāns.

Kongresā notika arī debates, kurās kāda no LZS biedrēm citēja, viņasprāt, vulgāru dzeju, lai raksturotu to, kādiem literatūras izdevumiem finansējumu ir piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds. Viņa aicināja protestēt pret šo situāciju pie Kultūras ministrijas. Cita biedre no Lielbritānijas savā runā akcentēja nepieciešamību izmantot atjaunojamās enerģijas resursus.