Latviešu sievietes Ķelnē vairs nejūtas droši. Pilsētā izpirkta visa piparu gāze - pašaizsardzībai

Kā reportāžā no Ķelnes secina raidījums, lai arī policija ir būtiski palielinājusi savu vizuālo klātbūtni, vakaros uz ielām sieviešu maz. Ķelne dzīvojošās latvietes atzīst: ir nepatīkami apzināties, ka masveida seksuālo noziegumu veicēji joprojām ir brīvībā, īpaši bailes ir par bērniem.

“Mēs jau domājam ar mammām saorganizēt - ja agrāk bērni uz skolu gāja brīvā gaitā turp un atpakaļ, tad mēs domājam salikt grafikus, kāda var aizvest, kāda var atvest. Nu jau sākam par tādām lietām domāt,” atzina Ķelnē dzīvojošā latviete Iveta Užina.

Uzrunātās Vācijā dzīvojošās latvietes norāda, ka jāsāk domāt par pašaizsardzības metodēm.

Sanita: "Nēsājam līdzi gāzes baloniņus, lai drošāk"

“Man netālu no mājām arī ir viena bēgļu nometne, bišķiņ tā neomulīgi. Un, protams, es aizsargājos ar mazu baloniņu. Viens mājās, jo mums mājās arī viss kas var notikt, un ir maziņš. Ja šis beidzas, tad man nākamajā dienā uzreiz ir lielais līdzi. Jā, jā, visi te satraukušies. Citi nopirkuši gāzes pistoles, arī īstās, bet te Vācijā ir ļoti stingri ieroču likumi,” atzina Ķelnē dzīvojošā Sanita Strazda.

Užina piebilda, ka dažām draudzenēm ir arī elektrošoka ierīces vai piparu baloniņi. “Es tam agrāk nepievērsu uzmanību, es par to nedomāju, biju vienaldzīga. Nu es teikšu, es pirmo reizi sāku par to domāt,” stāstīja Užina.

Bailēs par drošību visā Ķelnē un tās apkārtnē ir milzīgs pieprasījums pēc piparu un asaru gāzes baloniņiem. Pat Ķelnes tūrisma veikaliņos starp magnētiņiem, krūzēm un citiem suvenīriem nu jau var nopirkt arī pašaizsardzības līdzekļus. Vīrieši pērk arī metāla stekus. Tikmēr iedzīvotāju pieteikumu skaits atļaujai nēsāt gāzes pistoles janvārī ir lielāks nekā visa gada laikā pērn.

Maija: "Sociālajos tīklos bezmaz jāliek bildes ar lakatiņu galvā, mazāk jāizrāda sava sievišķība"

“Protams, tas, kas notiek apkārt, ir briesmīgi, ir šokējoši, un man kā mammai, kā sievietei, protams, ir jāpiedomā pie sava ģērbšanās stila. Arī sociālajos tīklos dalās ar bildēm, ka bez maz vai ir jāsien lakatiņš galvā, mazāk pievērst sev uzmanību, mazāk rādīt savu sievišķību,” par to, kā situācija mainījusies pēc uzbrukumiem, stastīja Ķelnē dzīvojošā latviete Maija Raisa.

Tikmēr Vācijā 11 gadus dzīvojošā latviete Alise to uzskata par absurdu. Viņasprāt, Vācijai pietrūkst drosmes skaidri pateikt bēgļiem, ka viņi ir tikai viesi. “Mums nav jāpielāgojas austrumu kultūrai, mēs varam justies tā vai tā droši, mēs esam Eiropā, un tie cilvēki, kas šeit atbrauc un vēlas šeit dzīvot, viņiem vairāk vai mazāk ir jāpielāgojas mums,” spriež Alise.

Tāpat kā pārējās raidījuma uzrunātās latvietes viņa arī atzīst, ka patlaban nevajag ieiet otrā galejībā un visus bēgļus pielīdzināt ļaundariem.

Alise: es ticu, ka ne visi bēgļi ir mežoņi

“Tā masa, kas nāk no šīm zemēm, ir tik liela, ka tur ir arī šīs melnās aitas pa vidu. Mēs arī par to daudz šodien diskutējām darbā - nevar jau pateikt, no kuras valsts viņi ir, ja nav dokumentu,” teica Alise.

“Es no sirds ticu, ka ne visi bēgļi ir tādi mežoņi, kas bija šeit Vecgada vakarā. Es ticu, ka ir labvēlīgi noskaņoti cilvēki, kuri centīsies integrēties,  un man žēl to cilvēku, jo viņi tiek sabāzti vienā maisā visiem pārējiem,” vērtēja Ķelnē dzīvojošā latviete Užina.

“LNT Ziņu TOP 10” Ķelnē sastapa arī vienu no uzbrukuma upuriem - Ķelnes iedzīvotāju Nikolu. “Nāca man tuvāk un teica - es tevi mīlu - un imitēja bučošanas skaņas. Man bija ārkārtīgas bailes. Zvanīju policijai. Viņi man teica, lai es nenolieku klausuli, un turpināju ar policistu runāt, kamēr nokļuvu mājās. Vēl iepriekš, neatceros vairs tieši kur, bet kāds vīrietis savu roku ielika man starp kājām, manā kājstarpē,” atminējās Nikola. Viņa vēl nav uzrakstījusi iesniegumu policijā, jo to jau izdarījušas daudzas citas.

Tiek ziņots, ka pie dažiem no aizturētajiem atrada lapiņas, kurās no arābu uz vācu valodu iztulkoti izteicieni “Es gribu seksu ar tevi”, “Jaukas krūtis”, “Es tevi mīlu”.

Tā kā seksuālie uzbrukumi notikuši ne tikai Ķelnē, bet arī Hamburgā, Štutgartē, Diseldorfā, Frankfurtē, tad ir aizdomas par organizēta rakstura uzbrukumiem. Citi to jau sauc par jaunu terorisma paveidu.

Medijos kā versija arī ir imigrantu vīriešu seksuālā frustrācija. Tikmēr Vācijas Federālās kriminālpolicijas birojs šonedēļ minējis arābisko vārdu “Taharrush”. Izvarošanas spēle, kas nu ar bēgļu straumēm atvesta uz Eiropu. Ēģiptes nemieru laikā “Taharrush” izpaudās kā mehānisms sieviešu ielekšanai un nošķiršanai no palīdzības, lai grupveidā īstenotu vardarbīgus seksuālos aktus.

Ķelnes prokuratūrā atzīst, ka šī būs viena no visu laiku sarežģītākajām izmeklēšanām. Katru dienu piesakās arvien vairāk cietušo sieviešu, un nu viņu skaits sasniedz 600. Prokuratūrā šobrīd runā tikai par 13 aizdomās turamām personām. Un arī tikai par sieviešu aplaupīšanu. Viņi visi ir no Ziemeļāfrikas - Marokas, Tunisijas, Alžīrijas. Apsūdzības nav uzrādītas nevienam bēglim no Sīrijas.

Cik no šiem ziemeļafrikāņiem ir pēdējos mēnešos ielaistie bēgļi un cik Ķelnē jau ilgstoši dzīvojošie imigranti, prokuratūra klusē. Vietējā Vācijas prese raksta, ka viens no pierādījumiem, ka masveida uzbrukumos sievietēm varētu būt vainojami arī pēdējos mēnešos Vācijā nekontrolētā apjomā ielaistie bēgļi, ir tas, ka no sievietēm nolaupītie mobilie telefoni pēc GPS signāliem ir atrasti arī Ķelnes bēgļu nometnē.

Tikmēr, lai neizskatītos, ka bēgļi pateicības vietā par Vācijas atvērtajām robežām un viņu uzturēšanai šogad atvēlētajiem sešiem miljardiem eiro ir iespļāvuši sejā vāciešiem, bēgļu kopienas kategoriski norobežojas no pāridarītājiem.

Katru dienu bēgļu grupas nāk pie Ķelnes katedrāles ar plakātiem rokās “Ķelne, piedod”, “Sīrijas bēgļi iestājas pret seksuālo vardarbību”, viņi vācietēm dala ziedus. Kad sīrieši aiziet, vietā nāk Irākas kurdu bēgļi. Arī viņi stāv ar plakātiem, nosodot vardarbību Jaungada naktī. Patvēruma meklētāji no Sīrijas un Irākas satraucas, ka vardarbības dēļ vācieši varētu vairs nebūt tik izpalīdzīgi.