LTV atlaiž ilggadēju darbinieku, kurš nodrošinājis teletiltu starp LTV studiju un "Russia Today"
foto: Ekrānuzņēmums
Bijušais Latvijas valstsvīrs apstiprinoši māj ar galvu žurnālistes apgalvojumiem par “Nord Stream II” projektu, krievu skolu slēgšanu Latvijā un citām tēmām, piebilstot, ka Latvijas kļūdainās politikas dēļ ļoti lēna ir infrastruktūras attīstība.
Sabiedrība

LTV atlaiž ilggadēju darbinieku, kurš nodrošinājis teletiltu starp LTV studiju un "Russia Today"

Jauns.lv / LETA

Ar Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieku, kurš nodrošinājis teletiltu starp LTV studiju un TV kanālu "Russia Today", ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pavēstīja LTV valdes loceklis Ivars Priede.

LTV atlaiž ilggadēju darbinieku, kurš nodrošinājis...

Priede pauda, ka, ņemot vērā notikušo un izvērtējot sekas, ar LTV darbinieku, kurš, pārsniedzot savas pilnvaras, nodrošinājis teletiltu starp LTV un "Russia Today", pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Vēl teletilta nodrošināšanā tikuši iesaistīti astoņi LTV darbinieki, taču, kā norādīja Priede, procesu sarunājis un nodrošinājis LTV vairs nestrādājošais darbinieks.

Priede skaidroja, ka šis darbinieks to paveicis vienpersoniski, par ko citi atbildīgie LTV uzzināja vien pēc notikušā. LTV Ražošanas daļas direktors Gvido Zilūzis pastāstīja, ka minētais LTV darbinieks šajā uzņēmumā strādājis vairāk nekā 30 gadus. Zilūzis tāpat pastāstīja, ka šī darbinieka atalgojumam tika piemērota bonusa sistēma, proti, piemaksa atkarīga no pārdotā pakalpojuma apjoma.

Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka LTV ir Latvijas drošības daļa, tāpēc nav pieļaujami, ka drošības kontroles sistēmas LTV nav nostrādājušas. Viņasprāt, būtu nepieciešams ieviest jaunas sistēmas, kas veiktu automātisku pārbaudi.

Deputāte Dagmāra Beitene-Le Galla (JKP) pauda, ka viņu nepārsteidz šāda situācija. "Mēs runājam par hibrīdkaru, drošību. Es brīnos par LTV vadību, kuru pakļautībā ir cilvēki, kas ir politiski analfabēti. Tas raisa jautājumu par LTV vadītāju atbildību amatam. Tā ir arī NEPLP atbildība," sacīja Beitnere-Le Galla.

To, ka atbildība būtu jāprasa ne tikai no atlaistā darbinieka, bet arī LTV vadības un NEPLP, uzsvēra arī komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV), atgādinot, ka pērn decembra nogalē ar līdzīgiem pārmetumiem tika atlaisti citi LTV valdes locekļi. Kaimiņš pauda pārliecību, ka notikusī situācija neliecina par labas saimniekošanas princips.

Deputāte Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sacīja, ka nevienam instrukcija nebūtu glābiņš, jo tas ir cilvēka faktors, cilvēka vērtību un bezvērtību situācija. "Gribu teikt, ka šajā situācijā sekas varētu būt vēl smagākas. Tur varēja ienākt arī jebkurš cits "eksperts", naida sludinātājs un sarunāt briesmīgas lietas. Es nezinu, vai nedrīkst uzrakstīt vienu instrukciju, kā neiztirgot valsti par 100 eiro," teica Mūrniece.

Priede skaidroja, ka līdztekus darba attiecību pārtraukšanai ar LTV darbinieku, televīzijā tāpat noteikts, ka jebkura telpu izmantošana ir jāsaskaņo ar vadību. Papildus tiek ieviests "četru acu princips", lai nenotiktu nesankcionēta, vienpersoniska resursu izmantošana.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka marta vidū no LTV studijas pārraidīta intervija Krievijas televīzijas kanālam "Russia Today". 18.martā paziņojumā "Facebook" LTV pārstāvji uzsvēra, ka šādu situāciju uzskata par nepieņemamu, kā arī neatbalstāmu un neattaisnojamu. Par situāciju esot atbildīgs viens darbinieks, kas nodarbojas ar LTV tehnisko iespēju izīrēšanu.

Minēto kā nepieļaujamu un nosodāmu vērtēja arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

LTV tikmēr neatklāj, kādu summu saņēmusi par studijas izīrēšanu Krievijas televīzijas kanālam "Russia Today" 14.martā notikušajai translācijai no televīzijas trešās studijas.