Rušenieks gribētu 6-8 gadu laikā LTV padarīt par stabilu un neatkarīgu mediju

Rušenieks, kurš kandidē arī uz vakanto LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatu, pauda pārliecību, ka ar savu pieredzi un zināšanām var dot LTV kolektīvam iespējas turpināt attīstīties, nostiprināt šī medija pozīcijas, kā arī padarīt LTV par ietekmīgāko mediju Latvijā. Konkursā uz šiem amatiem pieteicies aiz labas gribas, jo viņam esot pārliecība, ka to var paveikt. Rušenieks uzsvēra, ka nopietni ir izanalizējis publiski pieejamo informāciju par LTV notiekošo, izdarot secinājumus.

"Tā mana galvenā vēlme ir nevis tiekties pēc kaut kāda krēsla, amata, bet reāli strādāt ar LTV kolektīvu, lai varam nospraust konkrētus mērķus, kas ir sasniedzami, nospraust laika periodu, kurā tas ir reāli izdarāms, un to arī darīt," viņš sacīja.

Komentējot darāmos darbus LTV vadītāja amatā, viņš norādīja, ka tie ir 12 vienlaicīgi veicami darbi, pie kuriem jāķeras uzreiz un ar pilnu atdevi, jo LTV darbībai jābūt nepārtrauktai. Tostarp jāapzina noslēgtos līgumus par programmu veidošanu. Viņš norādīja, ka plāno 6-8 gadu laikā LTV padarīt par stabilu un neatkarīgu mediju, pārliecinot valdību, ka LTV piešķirtie līdzekļi tiek lietderīgi iztērēti un ieguldīti attīstībā.

Rušenieks piebilda, ka šajā kontekstā ir būtiski valstiski sakārtot normatīvo bāzi, radot speciālu likumu par to, kā strādā LTV kā medijs, un nodrošinot LTV garantētu, konkrētu budžetu, kas būtu lielāks par "knapināšanās budžetu". Šim finansējumam jābūt pietiekamam, lai LTV var iziet no reklāmas tirgus.

Rušenieks atzina, ka līdz šim, ņemot vērā budžeta sadales principus, LTV nav spējusi prognozēt attīstību ilgtermiņā, nav domāts arī par tehniskas uzturēšanu, jo saskaņā ar labu praksi uzņēmējdarbībā zināmi līdzekļi ir jānovirza amortizācijas uzskaitījumiem.

"LTV katru reizi, kad tehnika saplīst, jālūdz nauda no valsts, kas nav pareizi," norādīja Rušenieks, piebilstot, ka ar konkrētu, ikgadēju budžetu LTV iegūtu savu neatkarību, jo sabiedriskam medijam ir jābūt redakcionāli neietekmējamam.

Tāpat, pēc viņa teiktā, starp galvenajiem darāmajiem darbiem ir arī orģinālraidījumu apmēra palielināšana, kuriem atvēlētais raidlaiks ir ievērojami sarucis, kritiskā situācijā ir bērnu un jauniešu raidījumi, sarucis arī mūzikas un kultūras radījumu īpatsvars. Savukārt filmas patlaban veido jau gandrīz 40% no LTV orģinālraidlaika, 20% veido ziņas.

Tāpat Rušenieks uzsvēra, ka LTV saturā būtu jāpalielina radījumu, kas ir paredzēti auditorijas informēšanai, daudzums - LTV jābūt medijam, kas rada nākotni, nevis dzīvo un komentē pagātni. Tam jārunā un jākomentē nākotnes notikumus, kas sekos rīt, parīt, jāanalizē un jāprognozē tos. Tāpat ir būtiski veidot datubāzes un saglabāt Latvijā fiksētos notikumus, padarot LTV arhīvu pieejamu Latvijas iedzīvotājiem par saprātīgām cenām. "Man kā pasniedzējam, šobrīd lasot lekcijas studentiem, ir grūtības viņiem demonstrēt konkrētu ierakstu fragmentus, jo tie nav pieejami," viņš secinājis.

Rušenieks atgādināja, ka LTV ir tradīcijām bagāts kolektīvs, kas svin šī medija 65 gadu pastāvēšanas jubileju. LTV joprojām būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotājus un vistiešākajā veidā cenšas saglabāt esošās Latvijas kultūras vērtības, fiksējot sabiedriski svarīgus notikumus ne tikai mūsdienu cilvēkiem, bet arī nākamajām paaudzēm. LTV uzdevums ir audzināt zinošu un izglītotu sabiedrību, uzsvēra Rušenieks.

Konkursā uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem trešajai kārtai izvirzīti seši pretendenti.

Uz amatiem kandidē Latvijas zāļu ražotāja "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķis Einārs Giels, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa "MIX Media Group" mārketinga un reklāmas direktors Andris Māliņš, SIA "GMI" projektu īpašnieks Gints Miķelsons, Rušenieks un LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga.

Tostarp nākamajā kārtā uz abiem amatiem kandidē trīs no sešiem pretendentiem - Juhņēviča, Māliņš un Rušenieks, savukārt Giels un Miķelsons kandidē uz valdes priekšsēdētāja amatu, bet Valdmane-Rozenberga kandidē uz valdes locekles amatu.

Tāpat ziņots, ka pagājušā gada 28.decembrī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā valsts kapitāldaļu turētāja vienbalsīgi nolēma izteikt neuzticību LTV priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. NEPLP pārstāvji norādīja, ka Latvijas Televīzija 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Latvijas Televīzijas valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede.