Spriedums par pārejas uz mācībām latviešu valodā atbilstību Satversmei būs aprīļa beigās

Pēc sprieduma pasludināšanas paredzēta arī preses konference.

Lieta tiek skatīta atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku klātbūtni un tai var sekot līdzi interneta tiešraidē.

Šodienas tiesas sēdē tika izvaicāta Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa, Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns, Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne un tiesībsargs Juris Jansons.

Savukārt pirmdien notikušajā tiesas sēdē viedokli pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte, Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras profesors starpkultūru komunikācijā Deniss Hanovs, Rīgas 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva un Liesma Ose.

Lieta ierosināta pēc partijas "Saskaņas" 12.Saeimas frakcijas deputātu Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Ivara Zariņa, Romana Miloslavska, Jeļenas Lazarevas, Jūlijas Stepaņenko, Andra Morozova, Jāņa Urbanoviča, Raimonda Rubika, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Mihaila Zemļinska, Igora Zujeva, Sergeja Mirska un Sergeja Dolgopolova iesnieguma.

Iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas diskriminē mazākumtautības, jo tās nepamatoti ierobežo dzimtās vai ģimenes valodas lietojumu izglītībā. Apstrīdētās normas paredzot vienādu izglītības ieguves valodu gan personām, kuras pieder pie pamatnācijas, gan personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, neparedzot izņēmumus, kas ļautu īstenot saprātīgus izglītības pielāgošanas pasākumus mazākumtautību izglītojamajiem.

Apstrīdēto normu pieņemšanas procesā likumdevējs neesot pārliecinājies par to nepieciešamību, kā arī neesot ņēmis vērā pie mazākumtautībām piederošu personu un tās pārstāvošo organizāciju iebildumus. Turklāt ar apstrīdētajiem aktiem esot paredzēts noteikt iespēju iegūt izglītību svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu apguvi. Tādējādi esot nepamatoti pieļauta atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav kāda no ES oficiālajām valodām.

Deputāti arī norādījuši, ka apstrīdētās normas būtiski ierobežo izglītojamo un viņu vecāku iespēju izvēlēties, pēc viņu ieskata, atbilstošāko izglītības formu. Tās liedzot mazākumtautību valodu pilnvērtīgu lietošanu mācību satura apguvē, kā arī ierobežojot izglītojamo un pedagogu akadēmisko brīvību.

Ņemot vērā valsts iespējas un sabiedrībā esošo pieprasījumu pēc mazākumtautību izglītības sistēmas, apstrīdētās normas nenodrošina pie mazākumtautībām piederošām personām pienācīgu iespēju saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti, skaidrots iesniegumā ST.

Saeima 2018.gada martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).