Premjers neuzskata, ka ir jēga meklēt vainīgos Rimšēviča lietā
Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums lietā par drošības līdzekli kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, pēc kura Latvija bija spiesta viņu atjaunot amatā, bija negaidīts precedents, uzskata Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc Kariņa vārdiem, spriedums bijis "pārsteigums visai juristu pasaulei", jo nekad vēl neesot bijis, ka EST šajā jomā būtu ņēmusi virsroku pār nacionāla līmeņa tiesas lēmumiem, jo visi uzskatījuši, ka tā nav šīs tiesas kompetence.
Šādos apstākļos politiķis uzskata, ka nevar teikt, ka Latvija būtu zaudējusi, līdz ar to arī vainīgo par iznākumu īsti neesot.
Kā ziņots, EST februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.
EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.
Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sākotnēji norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.
Vēlāk tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izteicās, ka par zaudējumu EST Rimšēvičam, kas viņam vismaz uz laiku ļauj atgriezties bankas vadītāja krēslā, atbildīgi ir bijušais premjers [Māris Kučinskis (ZZS)], bijušais tieslietu ministrs [Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK)] un prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji [Kalnmeiers un Jēkabs Straume], jo šo iestāžu vadītāji bijuši atbildīgi par taktiskas izvēli konkrētajā tiesvedībā, bet galvenā atbildība gulstoties uz prokuratūru.
Uz to Kalnmeiers atbildēja, ka par tiesvedību EST par drošības līdzekli Rimšēvičam, kurā Latvija zaudēja, atbildīgi bija divi Tieslietu ministrijas ierēdņi, kuri bija atbildīgi par stratēģiju un taktiku, bet prokuratūras pārstāvis bija "tikai konsultants". Kalnmeiers gan uzreiz piebilda, ka negribot meklēt vainīgos, jo esot ticis izdarīts viss, ko varēja izdarīt. Pēc Kalnmeiera vārdiem, bijis arī izvēlētajai taktikai alternatīvs rīcības variants, tomēr viņš ir pārliecināts, ka iznākums no tā nebūtu mainījies.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.
