Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” svin arhitekta Konstantīna Pēkšēna 160 gadu jubileju

Gatavojoties šai nozīmīgajai gadadienai, ir veikta vērienīga arhitekta projektēto namu foto fiksācija. Fotogrāfe Margarita Fedina (Maskava) iemūžinājusi vairāk nekā sešdesmit namu fasādes un interjerus, no kuriem trīsdesmit spilgtākos varēs aplūkot foto izstādē “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas”. Arhitekta atdusas vietā piemiņas brīdis Rīgas Meža kapos notiks plkst. 15.00, bet plkst. 17.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” tiks atklāta Margaritas Fedinas foto izstāde.

Fotogrāfe ir ievērojama ēku, interjeru vērotāja un atklājēja. Viņas plašajā mākslas foto darbu klāstā ir publikācijas ar dažādiem mākslas, kultūras un vēstures objektiem vairāk nekā astoņdesmit izdevumos par Eiropas un Krievijas arhitektūru 19./20. gadsimtu mijā. Starp tiem īpašu vietu ieņem jūgendstila interjeri. Izstāde "Kāpņu telpas”, kuru bija iespēja aplūkot 2014. gada pavasarī muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”, iepazīstināja ar arhitektu Fjodora Šehteļa un Ļeva Kekuševa jūgendstila kāpņu telpām. 2017. gada septembrī muzejā tika demonstrēta mākslinieces foto izstāde “Mihaila Eizenšteina Rīga. Diagonāles”. Margaritas Fedinas jaunākajā foto izstādē “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas” būs aplūkojami ap trīsdesmit Konstantīna Pēkšēna Rīgā projektēto namu mākslinieces skatījumā.

Jau tradicionāli 8. martā  muzejā pulcējas Konstantīna Pēkšēna radinieki un novadnieki no Masalacas, lai satiktos, atklātu un uzzinātu jaunus faktus par dzimtu un atzīmētu izcilā arhitekta jubileju.

Muzeja rīkotajās jubilejas svinībās piedalīsies arhitekta Konstantīna Pēkšēna studentu korporācijas “Selonija” biedri, kuras viens no dibinātājiem ir bijis ievērojamais latviešu arhitekts.

Konstantīns Pēkšēns (1859. gada 8. martā, Mazsalacas pagastā – 1928. gada 23. jūnijā, Bādkisingenē, Vācijā; apbedīts Rīgā, Meža kapos) ir viens no ražīgākajiem latviešu arhitektiem. K. Pēkšēns ir ievērojams nacionālā romantisma stilistiskās ievirzes darbu autors vai līdzautors. Pēc viņa projektiem būvēti daudzstāvu mūra nami, koka ēkas, baznīcas, virkne pagastnamu un citu sabiedrisko ēku Latvijas pilsētās un ciemos, bet Rīgā – vairāk nekā 250 ēku, tajā skaitā arī nams Alberta ielā 12, kurā atrodas muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”. Arhitekta ēkas raksturo monumentāls cēlums, dabisku būvmateriālu lietojums, eleganti etnogrāfisku un Latvijas dabas motīvu rotājumi. K. Pēkšēns bija pirmais Rīgas arhitekts, kas ar torņiem vai citiem līdzīgiem veidojumiem sācis akcentēt kvartālu stūrus.

K. Pēkšēna vadībā zinības ieguva arī daudzi topošie latviešu arhitekti, kas strādāja Pirmās Latvijas Republikas laikā un radīja galvaspilsētas seju tādu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Viņa birojā arhitekta aroda prasmi spodrināja tā laika jaunākās paaudzes arhitekti – E. Laube, A. Vanags, E. Pole, A. Malvess, A. Mēdlingers u.c.

Paralēli arhitekta darbam, K. Pēkšēns aktīvi darbojās gan Rīgas Latviešu biedrībā, gan II riteņbraucēju biedrībā, kurai savulaik projektēts velotreks kas atradās starp Krišjāņa Valdemāra (kādreizējo Nikolaja) un Bruņinieku ielām. Viņš nodibinājis un vadījis sanitārtehnisko iekārtu montāžas uzņēmumu “Konstantīns Pēkšēns”. No 1914. līdz 1917. gadam bijis arī vairāku avīžu un žurnālu izdevējs, tādējādi sniedzot lielu ieguldījumu nacionālajā Atmodā. 20. gs. divdesmitajos gados K. Pēkšēns publicējis vairākus rakstus par dzīvokļu celtniecības un pilsētbūvniecības jautājumiem.

Izstāde “Arhitekta Konstantīna Pēkšēna Rīga. Noskaņas” aplūkojama no 2019. gada 8.marta līdz 9. jūnijam.