LTV valdes loceklis: LTV "neturas" pie pašreizējās ēkas Zaķusalā

Informējot deputātus par LTV finanšu situāciju, Priede atgādināja, ka televīziju skaits pēdējos gados ir būtiski pieaudzis, turklāt tirgus sāk būtiski fragmentēties. Konkurence kļūst arvien grūtāka, taču LTV ir spējusi saglabāt savu tirgus daļu, pauda Priede, piebilstot, ka tirgus jaunpienācēji paņem citu stabilo tirgus spēlētāju daļu.

Reklāmas tirgus Latvijā ir aptuveni 34 miljoni eiro gadā, un lielāko tā daļu savā starpā sadala televīzijas, skaidroja Priede. Viņš uzsvēra, ka reklāmas tirgū arvien lielāku daļu ieņem interneta mediji, savukārt visgrūtāk klājas drukātajiem medijiem. Sarežģīta situācija ir arī ar lineārās televīzijas auditoriju - sākot ar 2015.gadu, noticis būtisks auditorijas kritums, tai pārsvarā aizejot uz interneta platformām. Priede pastāstīja, ka LTV atšķirībā no citiem lielajiem televīzijas kanāliem rada daudz oriģinālsatura.

Priede skaidroja, ka LTV ieņēmumus pamatā veido valsts dotācija, piektdaļa ieņēmumu nāk no reklāmām, savukārt atlikušo ieņēmumu daļu veido līdzekļi, kas saņemti no dažādām mērķdotācijām, organizācijām un fondiem, kā arī no ēkas telpu izīrēšanas un pakalpojumu sniegšanas. Kopumā ieņēmumi 2019.gadā paredzēti 18,805 miljonu eiro apmērā, kas ir par aptuveni 2,5 miljoniem mazāk nekā 2018.gadā. Izdevumu kopējais apjoms 2019.gadā būs aptuveni 18,42 miljoni eiro, lielāko daļu no izdevumiem veidojot operatīvajiem izdevumiem - 14,69 miljoni eiro.

LTV operatīvos izdevumus veido tēriņi personālam, autortiesību un satura ražošanas pakalpojumiem, īpašuma uzturēšanai, administrācijai un mārketingam, apraidei, IT un komandējumiem paredzēti līdzekļi.

Paredzēts, ka šogad LTV apsaimniekošanas ienākumi sasniegs maksimumu - 566 062 eiro. Tas notiks, pateicoties ēkas telpu izīrēšanai, ņemot vērā, ka LTV neaizņem visu Zaķusalas māju. Savukārt izdevumi, kas saistīti ar apsaimniekošanu, šogad veidos 1,028 miljonus eiro.

Komentējot LTV veiktos kapitālos ieguldījumus, Priede skaidroja, ka tie tiek veikti, "izejot no akūtas nepieciešamības". "Mēs īsti neplānojam līdzekļus un ēkas uz attīstību, bet plānojam, lai ēka netraucētu mums veikt pamatfunkciju, tam veicot neatliekamus remontdarbus," teica Priede.

Komisijas locekle Vita Anda Tērauda (A/Par!), uzklausot Priedi, secināja, ka LTV ar ēkas apsaimniekošanu izdodas atgūt tikai daļu no iztērētajiem līdzekļiem. Viņa interesējās, vai pie šādas situācijas LTV ir kāds ilgtermiņa plāns, kā ēku apsaimniekot.

Priede skaidroja, ka LTV centās piesaistīt Eiropas Struktūrfondu līdzekļus, taču tas nav izdevies. "Mēs Eiropas naudām netiekam klāt juridiski firmālu iemeslu dēļ," teica Preide.

Viņš pastāstīja, ka savā stratēģijā LTV mēģināja aplēst, cik maksātu ēkas renovācijas darbi. "Tam vajadzētu 30 miljonus eiro, lai savestu ēku kārtībā. Ja skatāmies uz Preses nama ēku, tad detalizēta projekta izmaksas cipars ir nedaudz zem viena miljona eiro. Un televīzijas ēka ir samērojama, balstoties aplēsēs, tāpēc var pieņemt, ka arī LTV ēkas renovācijas projekts izmaksātu aptuveni tikpat," teica Priede, piebilstot, ka LTV pašu spēkiem to nevar paveikt.

"Esam uz diezgan liela sēkļa. Pat nedomājam par aizdevumu, jo tam jābūt pamatojumam. Turklāt televīzijai nav jānodarbojas ar nekustamā īpašuma biznesu. Ēka ir karsts kartupelis, kuru mums pašiem būs grūti atrisināt," vērtēja LTV valdes loceklis.

Viņš atzina, ka LTV vajadzībām pietiktu ar ēkas pirmajiem četriem stāviem, jo pārējā augstceltnē ir tikai biroji.

"Ēka ir skaists simbols, bet no ražošanas viedokļa mums pietiktu ar funkcionāli iederīgu ēku Zaķusalā. Mēs pie ēkas neturamies. Tikai jābūt alternatīvai, kur būtu uzreiz iekārtotas studijas. Cik izmaksātu šāda jauna ēka varētu tikai zīlēt," pauda Priede.