Bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavības lietā sāksies tiesas debates

Nākamā tiesas sēde paredzēta 18.februārī plkst.11.

Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.

Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.

Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.

Pirmajā tiesas sēdē Kadiķis atzina savu vainu sievietes nonāvēšanā, taču nepiekrita prokuratūras sacītajam, ka tas darīts mantiskos nolūkos, un ka upuris bijis bezpalīdzīgā stāvoklī.

Tāpat viņš norādīja, ka neatzīst Lozes mazdēlu par cietušo, kā arī neatzīst viņa pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Kadiķis atteicās no sava advokāta pakalpojumiem, norādot, ka viņa finansiālais stāvoklis neatļauj turpināt izmantot advokāta pakalpojumus. Atbilstoši likuma normām un apsūdzētā vēlmēm, viņam nozīmēts valsts apmaksāts aizstāvis.

Kā ziņots, oktobra sākumā medijiem izplatītajā paziņojumā Ģenerālprokuratūra, neminot noslepkavotās vārdu, norādīja, ka apsūdzētais vīrietis, būdams persona, kuru saskaņā ar mantojuma līgumu cietusī savas nāves gadījumā ieceļ par savu mantinieku uz visu viņas atstājamo mantojumu, uzņēmās sniegt viņai saimniecisko un sociālo palīdzību līdz viņas mūža galam. Uzzinājis, ka cietusī nav apmierināta ar viņa uzņemto saistību izpildi un vēlas pārtraukt noslēgtā līguma attiecības, apsūdzētais, nolūkā panākt mantojuma līguma mantisko saistību izpildi un nepieļaut līguma atcelšanu, lai nezaudētu piešķirtās tiesības uz mantojumu, nolēma noslepkavot cietušo.

Realizējot savu noziedzīgo nodomu, apsūdzētais, apzinoties, ka cietusī atrodas bezpalīdzības stāvoklī sava vecuma nevarības dēļ, tīši ar trulu priekšmetu vairākas reizes iesita viņai pa dzīvībai svarīgām ķermeņa daļām, pēc kā turpināja žņaugt līdz iestājās cietušās nāve. Pēc tam apsūdzētais līķi apraka kāpu zonā.

Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 117.panta 2. un 9.punkta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, apzinoties, ka cietušais ir bezpalīdzības stāvoklī, un tā izdarīta mantkārīgos nolūkos.

Vīrietim draud mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana no desmit līdz 20 gadiem.

Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Aizdomās turētais esot bijis pazīstams ar Lozi un iepriekš nav sodīts.

Jau sākotnēji izmeklējamā nozieguma viena no galvenajām versijām bija, ka slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā un tā nav saistīta ar sievietes kādreizējo profesionālo darbību. Veicot vērienīgus izmeklēšanas pasākumus un pārbaudot lielu informācijas daudzumu, šī versija apstiprinājās. Noskaidrots, ka slepkavība izdarīta sievietes mājā un līķis aizvests uz Saulkrastu novadu.

Vēlāk atklājās, ka sieviete par Kadiķi jau bija sūdzējusies policijā un informējusi, ka no viņa saņēmusi nāves draudus.

Internetā pieejamā publiskā informācija par Lozes darbību prokurores amatā nav visai plaša, tomēr mediji vēstīja, ka viņas lietvedībā bija, piemēram, genocīdā apsūdzētā bijušā Valsts drošības ministrijas vecākā operatīvā pilnvarotā Iļjas Mašonkina krimināllieta. Tiesa 2006.gadā nolēma izbeigt procesu pret Mašonkinu, jo viņš atzīts par nepieskaitāmu.