"Es šajā procesā negribu iesaistīt nevienu eirocentu!" - rīdzinieks Gatis labo datorus un bez maksas izdala tos trūcīgajiem
Rīdzinieks Gatis Ivanovs savāc no citiem nevajadzīgās elektropreces, ja vajag, pats salabo un dāvina trūcīgajiem. Ar šo labdarību puisis nodarbojas jau otro mēnesi.
“Gribējās kaut ko ļoti mainīt dzīvē tāpēc, ka man pašam nav viegli gājis. Vēlējos to visu salauzt,” "Kas Jauns Avīzei" saka Gatis. Uz Kandavu aizceļojis laptops – divi pensionāri ļoti vēlējās sev datoru, bet iespējas nopirkt nebija. Cits dators iepriecinājis jēkabpilieša Igora ģimeni ar diviem maziem puikām. Darbs ir, bet sezonāls, par bruģētāju, tagad ziemā ar krūmgriezi mežā, bet par sociālo dzīvokli iekrājies parāds…
Brīvajā laikā
“Man patīk brīvajā laikā labot datorus, un man mājās bija tādi divi. Domāju, atdošu labiem cilvēkiem, kuriem tos vajag vairāk nekā man. Es šajā procesā negribu iesaistīt nevienu eirocentu. Ja sāks pirkt un pārdot, tā vairs nav labdarība – nopirkt var citos portālos. Ja prasa nopirkt, saku nē,” strikts ir Gatis.
Ļoti palīdz draudzene Kristīne, vistuvākais cilvēks, ar kuru viņš ir kopā jau 14 gadus. Kamēr Gatis ir darbā, viņa sazvanās ar cilvēkiem un visu pieraksta. Abi kopā izlemj, kuram kas vissteidzamāk vajadzīgs un kurš var pagaidīt – kā vienota komanda.
“Katrs cilvēks man ir pierakstīts – kurš devis datoru vai citas elektropreces, un es cenšos pilnīgi visiem palīdzēt. Bet man arī ir ierobežotas finanses, un nevaru diži braukāt – cenšos sarunāt, lai paši atbrauc līdz Rīgai. Viena sieviete gan bija no Tukuma, un es aizvedu viņai uz mājām datoru,” stāsta labdaris.
Nesenās brīvdienās Gatis nevis atpūtās, bet braukāja pa Rīgu, savācot datorus, televizorus, telefonus un citas mantas, ko pēc darba vakaros remontēja.
Bijis arī pilnīgi labs telefons, to atdos ģimenei no Svitenes Rundāles novadā. Tēvs ir vienīgais pelnītājs, ģimenē ir pieci bērni, no kuriem divi ir invalīdi, arī māte ir invalīde, turklāt guļoša. Uz visiem – tikai viens mobilais telefons, viņiem šī ierīce ir ļoti vajadzīga.
Pat asaras saskrien acīs
“No sākuma es neizpratu savas izjūtas, atdodot cilvēkiem kādu vajadzīgu mantu. Bija tāds kā adrenalīns, bet to sāku apjēgt tikai pēc pāris stundām. Tās bija pirmās reizes, sajūta tad ir vienkārši burvīga tikai tāpēc, ka tu redzi – cilvēkam tas ir ļoti nepieciešams. Bija meitenīte, kura gultā sēž, un viņai sejā varēja redzēt, ka ļoti gaidījusi datoru. Dažkārt pat asaras saskrien acīs, skatoties uz cilvēku, kādi viņam ir prieki,” laimīgs ir Gatis.
Viņš pats nācis no kuplas ģimenes – pavisam ir pieci brāļi, bet tagad izmētāti pa dažādām valstīm. Arī Gatis desmit gadus dzīvoja un strādāja Anglijā par santehniķi, kas ir viņa profesija, iegūta tur.
Atgriezies no Anglijas
Viņam un Kristīnei Anglijā piedzima meitiņa Keita, kurai tagad ir trīs gadi. Tomēr svešumā apnicis, turklāt draudzene aizgājusi bērna kopšanas atvaļinājumā, un Gatim vienam nebijis viegli maksāt visus rēķinus – ar visām algām dzīve Lielbritānijā ir daudz dārgāka. Pērn janvārī visi atgriezās Latvijā, Gatis ar paziņas palīdzību atrada darbu celtniecībā un jūtas stabili.
Ja jums mājās ir nevajadzīgi datori vai citas mantas, uzmeklējiet "Facebook" Gati Ivanovu – viņš atradīs kādu, kam tās ir ļoti vajadzīgas.
