Valsts kontrole: pašvaldība neveicina automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā
Pašvaldība neveicina automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, revīzijā "Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?" secinājusi Valsts kontrole.
Lai gan Rīgas pašvaldība ir noteikusi mērķi samazināt automašīnu skaitu pilsētas centrā, tā transporta plūsmas radītās problēmas pēc būtības nerisina, uzskata revīzijas iestāde.
Valsts kontrole secinājusi, ka vienotas pieejas autostāvvietu jautājumā pašvaldībai nav - jau ilgstoši Rīgas centra ielas ir pārslogotas un pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Revīzijā konstatēts, ka jaunu stāvvietu ierīkošana nepalielina iespējas novietot automašīnu, bet maksas stāvvietu cenu politika neveicina pilsētas centra atbrīvošanu no automašīnām. Pašlaik vienīgais "Park&Ride" stāvlaukums faktiski netiek izmantots. Savukārt par maksas stāvvietām iekasētās naudas izlietojums vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā nonāk SIA "Rīgas satiksme" kopējā budžetā un grāmatvedībā nav izsekojams.
Pirmās park&ride autostāvvietas atklāšana
Pašvaldība apgalvo, ka pieprasījums pēc maksas autostāvvietām Rīgas centrā par 10%-15% pārsniedz piedāvājumu, bet maksa noteikta ar mērķi samazināt automašīnu daudzumu pilsētas centrā. Maksas apmērs ir noteikts bez jebkāda autostāvvietu uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksu aprēķina. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka A, B un R tarifu zonās maksas autostāvvietu lietojums pieaug. Piemēram, R tarifa zonā Vecrīgā, salīdzinot 2015.gadu ar 2017.gadu, autostāvvietu izmantošanas reižu skaits palielinājies par 41%.
Stāvvietu problēmu risināšanai mikrorajonos tiek veidotas bezmaksas autostāvvietas, un trīs gadu laikā desmit šādu autonovietņu izveidei izlietots vairāk nekā viens miljons eiro. Šādas stāvvietas lielākoties tika izveidotas vietās, kur jau iepriekš bija iespēja novietot automašīnas. "Lai arī rezultātā ir uzlabotas auto novietošanas vietas, taču tas nav palīdzējis risināt pilsētnieku problēmas ar auto novietošanu," atzina Valsts kontrolē.
Tāpat revīzijā secināts, ka autostāvvietu lietotāji, kuri stāvvietas apmaksai izmanto īsziņas vai mobilo aplikāciju, trīs gadu laikā samaksājuši ap 165 000 eiro par stāvvietas lietošanas laiku līdz piecām minūtēm, lai gan Rīgas dome noteikusi, ka līdz piecām minūtēm autostāvvietu atļauts lietot bez maksas. Valsts kontrole iesaka pašvaldībai kopā ar "Rīgas satiksmi" precizēt maksas piemērošanas kārtību, lai autostāvvietu lietotāji varētu ērti izmantot paredzēto iespēju maksas autostāvvietas īslaicīgi lietot bez maksas.
Pētījumi un rekomendācijas rāda, ka stāvparku izveide ārpus pilsētas centra var mazināt autotransporta plūsmu dziļāk pilsētā, taču līdz šim "novieto un brauc" jeb "Park&Ride" sistēma galvaspilsētā nav attīstīta. Rīgas vienīgais stāvparks Ulbrokas ielā 13 četru gadu laikā "novieto un brauc" režīmā ir izmantots vien 28 reizes un tajā automašīnas galvenokārt novieto tuvējo ēku iedzīvotāji. Nokļūšanai centrā no stāvparka nav izveidota ērta sabiedriskā transporta plūsma, kas būtu izdevīgāka par privāto transportu un varētu ar to konkurēt.
Valsts kontrolē atzina, ka 2016.gadā un 2017.gadā pašvaldības autostāvvietu apsaimniekotāja "Rīgas satiksme" ieņēmumi no maksas stāvvietām bijuši vairāk nekā 23 miljoni eiro. Šie līdzekļi saskaņā ar pašvaldības deleģējumu ir izlietojami autostāvvietu attīstībai. Taču tā kā "Rīgas satiksmē" visi ieņēmumi no maksas autostāvvietām nonāk kapitālsabiedrības kopējā budžetā, tad nenodalītās grāmatvedības uzskaites dēļ revidenti nevarēja pārliecināties, vai vairāk nekā deviņi miljoni eiro patiešām izlietoti paredzētajam mērķim - stāvvietu attīstīšanai.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins trešdien žurnālistiem norādīja, ka, salīdzinot ar Viļņu un Tallinu, Rīgā autostāvvietās ir ļoti daudz elektronisko norēķinu aparātu. To funkcionalitāte gan vērtēta netika, taču to uzturēšanas izmaksas esot par miljonu lielākas nekā kaimiņvalstīs.
Kopumā komentējot līdzšinējo sadarbību ar Rīgas domi, valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka sadarbība līdz šim nav bijusi tāda kā cerēts. "Ja pēc Valsts kontroles veiktajām revīzijām izstrādātos ieteikumus vajadzētu ņemt vērā un laboties, tad līdz šim dome ir nodarbojusies tikai ar šo faktu noliegšanu un piesegšanos ar politiskām interesēm," sacīja Krūmiņa.
Jau ziņots, ka Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi Valsts kontrole.
