Par spiegošanu apsūdzētā bijušā Iekšlietu ministrijas darbinieka Buraka lietā veikta kratīšana kolēģes dzīvoklī
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada rudenī veicis kratīšanu par spiegošanu aizdomās turētā bijušā Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra darbinieka Oļega Buraka bijušās kolēģes dzīvoklī.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tiesa pagājušā gada oktobrī sankcionējusi VDD izmeklētāja ierosinājumu par kratīšanu. Izmeklētāji uzskatījuši, ka Buraka uzturēšanās vietā Rīgā, Vaidavas ielā, var atrasties dokumenti, datu nesēji vai speciāli pielāgoti priekšmeti, kas var saturēt Buraka "vāktās ziņas vai informāciju, kādā veidā norādītās ziņas viņš ir nodevis ārvalsts izlūkdienestam, kā arī citi priekšmeti, kam var būt pierādījumu nozīme kriminālprocesā".
Buraka bijušās kolēģes māsa, ASV pilsone sociālajā tīklā "facebook" raksta, ka pērn 16. oktobrī viņu pamodinājis zvans pie durvīm māsas dzīvoklī, kurā bija apmetusies. Kad sieviete atvērusi durvis, pieci Drošības policijas (patlaban VDD) pārstāvji maskās "metās dzīvoklī", bet izmeklētāja parādījusi atļauju veikt kratīšanu dzīvoklī, kurš it kā ir "krievu spiega" iespējamā rezidence.
Sieviete apgalvo, ka viņai atņemtas viedierīces, jo esot bijusi tiesneša atļauja "izņemt dzīvoklī esošo elektroniku, kas var saturēt kriminālprocesam svarīgu informāciju". Māsa apgalvo, ka tā bijusi vienīgā elektronika dzīvoklī, jo radinieces dzīvoklī nav datora un interneta pieslēguma.
"Kā jau uzreiz to pateicu dzīvokļa kratītājiem, jā, man tas cilvēks bija zināms kā manas māsas bijušais kolēģis, man ir savas personīgās domas par viņu kā par cilvēku, bet viņu apsūdzēt "valsts noslēpuma vākšanā" ir absurds. Jā, viņš vāca - plastmasas maisiņus un tukšās burkas un krējuma trauciņu vāciņus. Kāpēc? Nezinu," vēstīja sieviete.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās amatpersonas deklarācijas liecina, ka Buraka kolēģe IeM Informācijas centrā strādājusi vairākus gadus, viņa bijusi gan nodaļas priekšniece, gan Kriminālstatistikas sektora priekšniece. Amata pienākumus viņa beigusi pildīt 2010. gada pavasarī.
Jau ziņots, ka Burakam tiek inkriminēta valsts noslēpuma nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalstij. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 20 gadiem.
Buraku aizturēja un apcietināja pagājušā gada oktobrī un kopš tā laika viņš atrodas apcietinājumā. Buraks savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst.
Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm VDD plašākus komentārus līdz šim nav sniedzis.
Buraks 2006. gadā atvaļinājās no Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.
Informācijas centrs ir IeM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra darbības mērķis ir veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, kā arī nodrošināt IeM un tās padotībā esošās iestādes ar operatīvo radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām.
2006. gadā Buraka vārds pieminēts laikraksta "Vestji Segodnja" publikācijā, kuru sagatavojis patlaban no partijas "Saskaņa" saraksta 13.Saeimā ievēlētais Nikolajs Kabanovs (S). Kabanovs toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu (42 eiro) sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai. Buraks savulaik dienējis Afganistānā un "Vestji Segodnja" rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.
Rakstā arī paustas Buraka aizdomas, ka notiek vēršanas pret viņu, jo vēlējies cīnīties pret korupciju IeM.
Naudas sods 30 latu apmērā saņemts arī tad, kad IeM vadījusi Linda Mūrniece. Arī toreiz Buraks sodīts par nepietiekamām valsts valodas prasmēm, norādīts laikraksta "'Čas" 2009. gada publikācijā. Laikrakstā skaidrots, ka Buraks vairākkārtēji tiesājies gan ar IeM, gan arī Valsts valodas centru. Tas esot darīts, jo viņš neesot varējis samierināties ar Valsts valodas centra īstenoto pazemošanu. Valodas prasmes Buraka ieskatā bijis tikai iegansts, lai mēģinātu viņu atstādināt no ieņemamā amata.