Sniega un sāls putras: kāpēc ar katru gadu ielu kaisīšanai izmantotais sāls daudzums kļūst arvien lielāks?
Jau gadiem tiek runāts par ielu tīrīšanas paradumu maiņu – sāls vietā izmantot smilti vai šķembas, kā to dara citās valstīs. Līdz šim gan nekas nav mainījies – ielas un ietves arvien klāj sniega un sāls putras. RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” nozares eksperti diskutēja par iniciatīvu, kas paredz blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanu aizstāt ar smiltīm – to parakstījuši jau vairāk nekā 6000 iedzīvotāju.
Ardis Pāvilsons, apsaimniekošanas uzņēmuma “Civinity” valdes loceklis, norāda, ka ar katru gadu ielu kaisīšanai izmantotais sāls daudzums kļūst arvien lielāks. Šo tendenci viņš skaidro ar to, ka šāda veida ielu tīrīšana ir lēta un vienkārša.
Tomēr tam ir tālejošas sekas – jādomā, kas notiek ar mājdzīvniekiem, apaviem, zaļajām zonām. Pāvilsons norāda, ka pēc saskares ar sāli, zaļās zonas izkalst un līdz pat vasaras beigām atjaunot zaļojošu zālāju ir neiespējami.
Robert Putnis atklāja, ka partija “Progresīvie” jau katru gadu norāda uz nepieciešamību samazināt ielu kaisīšanā izmantoto sāls daudzumu, bet dzirdīgas ausis nav sasnieguši.
Viņš uzskata, ka Rīgā lieko sniegu vajag izvest ārpus pilsētas: “Vairāk tīrīt un vest sniegu ārā no pilsētas būtu viena primitīva metode. Pēc tam ir dažādi risinājumi dažādiem laikasptākļiem un temperatūrām – sāli var izmantot preventīvi un tamlīdzīgi.”
Savukārt Vadims Faļkovs, RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, sniega izvešanu no Rīgas neredz kā optimālāko variantu. “Visiem ir saprotams, ka ar sāli strādāt ir vieglāk. Var pamēģināt bērt tikai smilti, bet tad mēs redzēsim, ka to sniegu nāksies izvest, kas ir papildus izmaksas un darbs. Neviena no Latvijas 119 pašvaldībām neizteiks vēlmi pieņemt Rīgas sniegu, bet to kaut kur ir jāizved. Izvedot jau sabraukāto sniegu tam klāt būs piemaisvielas – tad vide bojāsies tur” noteica Falkovs.
Rīgas domes deputāts Ansis Ansbergs uzskata, ka smiltis nevajag uzskatīt par alternatīvu sālim: “Mēs runājam par divām dažādām lietām: ir ķīmiskie reaģenti un abrazīvie reaģenti. Ķīmiskos reaģentus izmantojam, lai nokausētu sniegu un ledu, savukārt abrazīvie ir tādi, kurus mēs uzkaisām, lai neslīd. Taču mēs vienmēr nevaram izmantot abrazīvos reaģentus – ir vairāki scenāriji, kuros tie neko nedos. Piemēram, ja konstanti snieg, uzkaisot smilti, tā apsnigs un slīdēs tik un tā.”
“Īstenībā var izmantot jebkuru alternatīvo materiālu, tāpat pastāv iespējamība, ka tas būs izmantots par maz vai par daudz. Jautājums ir tikai un vienīgi par normatīvo regulējumu un par to, ko tu stāsti sētniekiem un apsaimniekotājiem, kā viņiem rīkoties,” viņš turpināja.
Ansbergs uzsvēra, ka lielākā problēma ir neziņa, kā izveidot kontroles mehānismus.
Diskusijas izskaņā eksperti vienisprātis pauda atbalstu izvirzītajai iniciatīvai.
