73 mūsējie, kuriem šogad teicām ardievas uz visiem laikiem

Vēzis uzveic jauniņo Odriju

2017. gada nogalē Odrijas Bukas ģimene sociālajā tīklā “Facebook” vērsās pēc tautas palīdzības, tverot pēc pēdējā cerību stariņa meitas ārstēšanā. Divas nedēļas vēlāk - jau jaunajā gadā -  Odrija mirusi. Odrija ārstējās jau kopš 2011.gada, toreiz viņai bija 17 gadu. Kādā rudens dienā Vienības gatves bērnu slimnīcā meitene saņēma diagnozi: neiroblastoma. Tai sekoja operācija un astoņi ķīmijterapijas kursi gada garumā.

Jelgavas daktere Inese Gaugere neizdzīvoja pēc ugunsgrēka

Zaudējot cīņā par dzīvību, mirusi ārste Inese Gaugere. Viņa cieta ugunsnelaimē 29.decembrī Jelgavā, Kastaņu ielā, un kopš tā laika atradās Valsts apdegumu centrā. Pēc notikušā ugunsgrēka četrstāvu mājā Jelgavā Inesei Gaugerei lūdza ziedot asinis; lūgums ātri izplatījās internetā, jo daudzi dakteri Gaugeri pazina - viņa pati ikdienā glāba cilvēku dzīvības. Lai arī liels skaits cilvēku atsaucās lūgumam, diemžēl Inese Gaugere devās mūžībā.

Deputāts Uldis Grava

Janvāra vidū mūžs aprāvās bijušajam Saeimas deputātam, Latvijas Televīzijas kādreizējam vadītājam Uldim Gravam. Grava bijis arī priekšsēdis vai prezidents Pasaules baltiešu apvienībā, PBLA un Amerikas latviešu apvienībā. Viņš dzimis 1938.gada 1.aprīlī Liepājā. Viņš 1992.gadā kļuva par radio "Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" Latviešu redakcijas direktoru un atbildīgo redaktoru, bet vēlāk - par šīs raidorganizācijas Tirgzinības un attīstības direktoru. 2002.gadā Grava tika iecelts par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru. Grava 2005.gadā tika ievēlēts Liepājas domē, bet 2006.gadā iekļuva 9.Saeimā. Parlamentā Grava pārstāvēja partijas "Jaunais laiks" frakciju. Viņš savulaik pildījis arī šī politikā spēka ģenerālsekretāra pienākumus.

Advokāts Aivars Niedre

15. janvārī mūžībā aizgājis ilggadējais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Aivars Niedre. 1931. gadā dzimušais Niedre studēja tieslietu zinātnes Latvijas Valsts universitātē. Laika posmā no 1978. gada aprīļa līdz 2002. gada maijam viņš vadīja Latvijas advokatūru, savukārt pēc tam vairāk nekā 11 gadus bija Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja padomnieks. 1967. gadā Niedre kļuva par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docēto profesoru, 1992. gadā viņam tika piešķirts tiesību doktora zinātniskais grāds. Savas dzīves laikā Niedre publicēja vairāk nekā 200 zinātniskās publikācijas, tostarp Krimināllikuma komentārus.

Režisors Aivars Freimanis

Janvāra beigās mūžībā devās kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis. Freimanis dzimis 1936.gada 8.februārī Jelgavā. Viņš tika beidzis Dobeles 1.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē no 1955. līdz 1957.gadam, kur viņa kursabiedri bija vēlākais kinokritiķis Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis Pūcītis. Studiju laikā publicējies almanahā "Jauno Vārds", piedalījies Rakstnieku savienības jauno autoru seminārā. Savas karjeras laikā režisors studijas pārtraucis un strādājis par žurnālistu laikrakstā "Padomju Jaunatne", bet drīz pēc tam redaktore Aina Adermane piedāvāja Freimanim rakstīt tekstus kinožurnāliem "Padomju Latvija". Freimaņa debija režijā bija "Pilsēta paceļas spārnos" (1963). Pēcāk veidojis filmas "Krasts" (1963), "Ceļamaize" (1963), "Gada reportāža" (1965), "Kuldīgas freskas" (1966), "Hepenings ar M.Z." (1987), "Ābols upē" (1974), "Puika" (1977), "Dzīvīte" (1989) un "Ligzda" (1995). Freimanis bijis scenārija autors vai līdzautors visām savām spēlfilmām, arī lielākajai daļai dokumentālo filmu. Režisors arī rakstījis humoristiskus stāstus un izdevis grāmatas "Puikas gads" (1984), "Sorento stāsti" (1988), "Šmerļavudas stāstiņi" (1994), "Ūdensvīra intīmie stāstiņi" (1997), "Vienos ratos ar slavenībām" (2012) u.c. 2012.gadā Freimanis saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā.

Komponists Aleksandrs Kublinskis

24. janvārī 82 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais komponists Aleksandrs Kublinskis, kura viena no populārākajām dziesmām ir grupas “Eolika” izpildītā “Zemeņu lauks”. Viņš pirms trim gadiem piedzīvoja insultu, pēc kā tad arī veselība neatgriezās. Kublinskis dzimis 1936. gada 11. septembrī Rīgā un ir autors ap 200 dziesmām. Virtuālā enciklopēdija Vikipēdija vēsta, ka komponists sadarbojies ar grupām “Eolika”, Maskavas grupu "Akkord", Larisu Mondrusu, Muslimu Magomajevu, Rīgas estrādes orķestri, ansambli "Baltijas balsis" un citiem izpildītājiem. Starp Kublinska populārākajām kompozīcijām ir "Noktirne", "Minikleitiņa" un "Zemeņu lauks". Viņš rakstījis dziesmas ar Jura Brežģa, Ziedoņa Purva, Dagnijas Dreikas un citu tekstu autoru vārdiem. 1969. gadā izdota mazā skaņuplate "Aleksandrs Kublinskis. Estrādes dziesmas", kurā ansambļa "Eolika" izpildījumā iekļautas četras Kublinska dziesmas. 1973. gadā izdota vēl viena mazā skaņuplate "Ilonija", kurā Viktora Lapčenoka un Jaungailes izpildījumā iekļautas trīs dziesmas. 1982. gadā izdota komponista pirmā lielā skaņuplate ar astoņām dziesmām "Jola", kurā Kublinska dziesmas iedziedājuši Žoržs Siksna, Rita Trence un citi solisti. 1985. gadā grupas "Eolika" skaņuplatē "Pasaule, pasaulīt" iekļauta viena no populārākajām Kublinska dziesmām "Zemeņu lauks". 2003. gadā izdota viņa labāko dziesmu izlase, kurā iekļautas to jaunas versijas Marijas Naumovas, Lindas Leen, Arņa Medņa, "Eolikas" un citu izpildītāju versijās.

Fotogrāfs Vilhelms Mihailovskis

Janvāra izskaņā mūžībā aizgājis fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis. Viņš savas karjeras laikā saņēmis vietējus un starptautiskus fotomākslas apbalvojumus, tostarp "World Press Photo" balvu "Golden Eye", Amerikas Fotogrāfijas biedrības PSA (Photographic Society of America), FIAP (Starptautiskā Fotomākslas federācija), BFFK, VENUS zelta medaļas. Viņam kā pirmajam no Padomju Latvijas tika piešķirts FIAP ekselences tituls. Mihailovskis ir arī režisora Herca Franka veidotās dokumentālās filmas "Augstākā tiesa" līdzautors. 1996.gadā viņš kļuva par Mārtiņa Buclera prēmijas laureātu. Par fotoalbumu "Lidojums" 2000.gadā tika apbalvots ar "Zelta Ābeles" prēmiju, 2006.gadā kļuvis par Cicerona prēmijas laureātu un 2007.gadā - par Rīgas Balvas laureātu. 2010.gadā mākslinieks kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Divu meitu māmiņa Vija Amosova, kurai centās palīdzēt visa Latvija

Februārī cīņu ar vēzi zaudēja divu meitu māmiņa Vija Amosova. Vijas ārstēšanai naudu vāca un palīdzēt centās visa Latvija, diemžēl slimība izrādījās stiprāka. Vija apbedīta Piņķu kapos. 

Teātra kritiķe Irēna Lagzdiņa

Februārī mirusi viena no leģendārās Dailes teātra 3. studijas audzēknēm Irēna Lagzdiņa. Viņa visu mūžu ir veltījusi teātra mākslinieku radošā darba analīzei. Lasītāju un teātra skatītāju atmiņā vienmēr paliks viņas grāmatas par Olgu Dreģi un Pēteri Liepiņu, kā arī neskaitāmās publikācijas presē.

Leģendārā teātra un kino zinātniece Valentīna Freimane

Freimane dzimusi 1922.gada 18.februārī Rīgā. 1949.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti, 1971.gadā absolvējusi Teātra mākslas institūta Maskavā aspirantūru, ieguvusi mākslas zinātņu kandidāta grādu.  Freimane ir vairāku grāmatu - "Liepājas teātra 50 gadi", "Latviešu padomju teātra vēsture", "Padomju Latvijas kinomāksla", "Personības un parādības" - autore un līdzautore, regulāri rakstījusi par teātri un kino Latvijas periodiskajos izdevumos. Tāpat Freimane 2010.gadā izdeva atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" Freimane savas aktīvās darbības laikā kopš 20.gadsimta 50.gadiem sniegusi milzīgu ieguldījumu Latvijas kultūras izglītībā, īpaši teātra un kino jomā.

TV dīva Astra Mille

Februāra beigās 65 gadu vecumā mūžībā devusies žurnāliste, publiciste un deviņdesmitajos gados populārā TV dīva Astra Mille. Astru Milli daudzi atceras kā drosmīgo žurnālisti, kura 90-o gadu sākumā nevairījās televīzijā runāt par tolaik tabu tēmām, piemēram, seksuālas dabas jautājumiem. Pēdējos gados par publicisti bija dzirdams maz. Žurnāls "Privātā dzīve" pirms četriem gadiem vēstīja, ka Millei draud bezpajumtnieces statuss, jo beidzies īres līgums par dzīvokli Tallinas ielā, kur Mille mita kopā ar savu māti. Māte devās mūžībā pirms diviem gadiem. Milli mocīja veselības problēmas un naudas trūkums, viņai bija piešķirts trūcīgās statuss, taču pansionātā žurnāliste nevēlējās doties. Daudzi dzīvnieku draugi Milli pazina kā lielu kaķu mīlētāju, savukārt grāmatu cienītāji viņu zina kā 2002.gadā iznākušās grāmatas "Labvakar, Edvīn Inkēn" autori.

Aktieris Andris Mekšs

Marta sākumā dzīve aprāvās Jaunatnes teātra aktierim Andrim Mekšam. Andris Mekšs strādāja tur no 1963.gada līdz 1982.gadam. Pētera Pētersona "Spēlē, Spēlmani!"  izrādes centrā izvirzījās ne tikai Dzejnieks, bet arī viņa dzejas četri metri, kurus atveidoja aktieri Aleksandrs Maizuks, Jānis Vītoliņš, Edgars Liepiņš un Andris Mekšs (saniknots un lauzts). Kā kolēģis Andris bija kluss un vērīgs, emocionāls un savaldīgs un ļoti, ļoti pacietīgs. Visas viņam uzticētās lomas spēlēja ar lielu atbildības sajūtu. Režisori viņam neuzticēja lielākas lomas, jo Jaunatnes teātrī nebija tāda repertuāra. Toties viņš bija ļoti aktīvs sabiedriskajā darbā.

Mākslinieks Gunārs Zemgals

Marta pašā sākumā miris scenogrāfs un mākslinieks Gunārs Zemgals. Viņš dzimis 1935.gada 12.septembrī. Zemgals bijis izcilā latviešu skatuves gleznotāja Arvīda Spertāla audzēknis un viens no tiem retajiem scenogrāfiem, kas ļoti lielu uzmanību pievērsis tādām iestudējuma scenogrāfijas gleznieciskajām kvalitātēm kā krāsai vai, piemēram, telpas dziļuma un perspektīvas atrisināšanai ar glezniecības līdzekļiem. Visu savu radošo darba mūžu Zemgals bijis saistīts ar Latvijas Nacionālo teātri, kurā darbu sāka 1956.gadā. Kā viens no izcilākajiem latviešu mūsdienu scenogrāfiem Zemgals ilgus gadus ir vadījis scenogrāfijas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa audzēkņi bijuši tādi šobrīd vadošie Latvijas scenogrāfi kā Andris Freibergs un Ilmārs Blumbergs. Zemgals ir veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm visos Latvijas teātros.

Valsts kontrolieris Raits Černajs

3.martā 69 gadu vecumā pēc īsas un grūtas slimības mūžībā aizgājis kādreizējais valsts kontrolieris un politiķis Raits Černajs, kurš 1990.gadā kā Augstākās Padomes deputāts balsoja par 4.maija deklarāciju. 1948.gadā Dobeles rajona Augstkalnes ciemā dzimušais Černajs dzīves pirmos gadus pavadījis Lietuvā, kur viņa ģimene bija devusies sakarā ar Latvijā draudošajām represijām. 1971.gadā Černajs absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc tam vēl gandrīz desmit gadus viņš bijis Dobeles rajona statistikas nodaļas vadītājs. 1988.gadā Černajs iesaistījies Latvijas Tautas frontē, kļūstot par tās biedru un domes locekli. Viņš bijis arī "Klubs-21" biedrs. 1990.gadā Černajs ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu. Vēlāk Černajs piedalījies partijas "Latvijas ceļš" dibināšanā un kandidējis Saeimas vēlēšanās no šī spēka saraksta. Politiķis bijis Ministru prezidenta padomnieks, bet 1993.gadā Saeima viņu ievēlējusi valsts kontroliera amatā. 1997.gadā Černajs šajā amatā pārvēlēts arī uz otru termiņu. Pēc valsts kontroliera amata otrā pilnvaru termiņa beigām Černajs dažus gadus strādājis ar "Parex" banku saistītu uzņēmumu padomēs, līdz devies pensijā. Apbalvots ar trešās šķiras Triju zvaigžņu ordeni, kā arī viņam piešķirta 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Pēdējos dzīves gadus Černajs pavadījis, audzinot četrus mazbērnus.

VID vadītāja Ilze Cīrule

10.martā pēkšņi un negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa VID vadīja kopš 2016.gada novembra. Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm - kā kļuva zināms vēlāk,  viņa vienkārši aizmigusi un vairs nav pamodusies. Iepriekš Cīrule bija guvusi ilggadēju vadības pieredzi apdrošināšanas uzņēmumos "Balta" un "Gjensidige Baltic", tostarp apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes locekļa amatā. Viņa ieguvusi maģistra grādu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.

Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle

15. martā 72 gadu vecumā mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Sarmīte Sīle. Viņa vairākus gadu desmitus Latvijas Televīzijas ēterā stāstīja par mākslu un veidoja neskaitāmus mākslinieku portretus. dzimusi 1945. gada 3. novembrī. Viņa 1975. gadā beigusi Valsts Mākslas akadēmiju kā mākslas zinātnieks, bet 2014. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguva maģistra grādu mākslas zinātnē. Ilgus gadus strādāja Latvijas Televīzijā, pēdējos gados bijusi Dailes teātra arhivāre, kā arī bijusi izstāžu kuratore. 2006. gadā kandidējusi 9. Saeimas vēlēšanās no partijas "Jaunais laiks" saraksta. Sarmīte Sīle kļuva arī pazīstama kā viena no pirmajām leģendārā fotomākslinieka Gunāra Bindes aktu modelēm. Fotogrāfija, kurā redzama Sarmīte 17 gadu vecumā, ieguva galvenās balvas daudzās starptautiskajās fotoizstādēs.

Mūziķis Tālivaldis Deksnis

17.marta naktī mūžībā devās latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis. Deksnis dzimis 1946. gada 27.oktobrī Aizputē. Absolvējis Latvijas Konservatorijas profesora Nikolaja Fedorovska klavieru klasi un docenta Pētera Sīpolnieka ērģeļu klasi. No 1984. gada kā Latvijas Valsts filharmonijas solists sniedzis neskaitāmus koncertus Rīgas Domā un citās ērģeļzālēs tuvās un tālākās pilsētās, arī pēc filharminijas pastāvēšanas beigām Dekšņa koncertdarbība ir bijusi aktīva un ar plašu ģeogrāfiju – regulāri koncerti notikuši ne tikai Latvijas baznīcās, bet arī Krievijā, agrākajās PSRS republikās, daudzās Eiropas valstīs, Ķīnā, ASV un Austrālijā. Iestudēti un atskaņoti daudzi ērģeļdarbi, saņemta Latvijas Komponistu savienības balva par latviešu ērģeļmūzikas popularizēšanu (1986) un Latviešu mūzikas balva (2007). Kā īpaši augsta atzinība 1996. gadā iegūta Lielā Mūzikas balva un 2007. gadā – Trīszvaigžņu ordeņa apbalvojums. Deksnis bija atzīts un savu studentu iemīļots ērģeļspēles profesors J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kura vadībā izaugusi gandrīz vesela paaudze jauno Latvijas ērģelnieku.

Keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece

Marta sākumā 94 gadu vecumā mūžībā aizgāja keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece. Mednieces mūžs bija garš un piepildīts ar radošiem darbiem, kuri Latvijas mākslā ierakstīja izcilo keramiķi kā personību ar nozīmīgu, īpaši individuālu rokrakstu un oriģinālu plastikas izjūtu. Daiļrades iesākumā, vēl strādājot Rīgas porcelāna rūpnīcā, Medniece radoši izpaudusies porcelānā, veidojot gan traukus, gan sīkplastikā reālistiskas figūriņas. Mākslinieces rokraksts ir stipri individuāls, formas veidotas ar zināmu nosacītību, stilizāciju, slaidiem tēliem, izstieptām, "sarullētām" formām, bet tēmās risināta gan latviskās dzīvesziņas būtība (Ūsiņš, Jumis, velni, ķekatas utt.), gan sadzīves ainas no lauku un zvejnieku dzīves, gan rotaļīgi tvertie dzīves sižeti. Medniece vienmēr meklējusi jaunus tehniskos paņēmienus, un ir viena no retajām, kas vienā mākslas darbā izmantojusi dažādus keramikas materiālus - šamotu, porcelānu, turklāt savdabīgs bijis arī krāsu lietojums.

Mākslinieks Imants Ozoliņš

Aprīļa sākumā 87 gadu vecumā mūžs noslēdzās grafiķim Imantam Ozoliņam. Viņš dzimis Rīgā. Kopš 1957.gada Ozoliņš strādājis lietišķā grafikā, veidojot preču un firmas zīmes uzņēmumiem "Laima", "Dzintars", "Aldaris" un "Latvijas Balzāms", no 1970. līdz 1990.gadam bijis grafiķis Mākslinieku savienības kombinātā "Māksla", bet pēcāk radījis logo dizainu kā arī izstrādājis grafiskā dizaina stilu daudzām firmām. Aktīvi darbojies ekslibra žanrā, izstrādājot grāmatzīmes kā veltījumus sabiedrībā pazīstamiem kultūras darbiniekiem un politiķiem.

Motosportists Dainis Vītoliņš

Nieka 18 gadu vecumā aprīlī negaidīti mira mototriāla braucējs, jelgavnieks Dainis Vītoliņš. Puisis bija Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēknis. Vītoliņš pērn uzvarēja Latvijas čempionāta B klasē, bet pirms tam viņš bija triumfējis divās citās zemākās klasēs.

Nesagaidot plaušu donoru, mirst dzīvespriecīgā Laima Liepiņa

Pat saziedotie 67 tūkstoši eiro neglāba Laimu Liepiņu, kuras vienīgā cerība uz izdzīvošanu bija plaušu transplantācija. 55 gadu vecumā Laima devās mūžībā. Bez plaušu transplantācijas Laimai izdzīvot cerību nebija, marta beigās viņa pameta Tartu universitātes slimnīcu un atgriezās mājās Madonā. Viņa pati LTV raidījumam "Panorāma" vēl teica, ka ļoti grib dzīvot, bet nekas vairs nav viņas spēkos. "Es paļaujos. Es nezinu, kas būs," ar elpošanas grūtībām toreiz sacīja Laima. Laimu uzņēma gaidīšanas rindā Tartu slimnīcā, bet slikto analīžu dēļ pat nepalaida uz mājām. Tur viņa uzturējās vairāk nekā mēnesi, vienlaikus ārstiem meklējot orgānu donoru visā Baltijā un arī Skandināvijā, taču igauņu pievienošanās "Scandia-transplant" ierobežojusi ārstu un līdz ar to arī Laimas cerības. Šīs organizācijas noteikumi aizliedza transplantēt orgānus par ziedotāju naudu, un tam nepieciešami valstiska līmeņa līgumi.

Aktrise Velga Vīlipa

Aprīlī 78 gadu vecumā mūžībā aizgāja aktrise Velga Vīlipa, traģikomiskā jokdara Edgara Liepiņa dzīvesbiedre un māte alpīnistam Kristapam Liepiņam. Vīlipa ir dzimusi 1940. gada 4. februārī aktrises Elvīras Brambergas un dzejnieka Pāvila Vīlipa ģimenē. Viņa iejutusies galvenās lomās 50. gadu kinofilmās "Nauris" un "Šķēps un roze". Pēc studijām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē Vīlipa strādājusi Dailes un Jaunatnes teātrī. Smagā rakstura dēļ viņas dzīve un attiecības ar tuviniekiem negāja vieglu ceļu, - par to publiski izteicies arī dēls Kristaps.

Horeogrāfs Ojārs Grasis

Aprīļa vidū mūžībā devās horeogrāfs, Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs Ojārs Grasis - mākslinieks ar savu spilgto personību un horeogrāfijām ir ierakstījis nozīmīgu lappusi latviešu skatuviskās dejas vēsturē. Viņš bija ilggadējs Ogres rajona deju kolektīvu virsvadītājs, Tautas deju ansambļa “Ritenītis” mākslinieciskais vadītājs. Spilgta personība un izcils deju skolotājs, kurš savā darba mūžā izaudzinājis vairākas dejotāju paaudzes.

Vijolnieks Valdis Zariņš

30.aprīlī mūžībā devās vijolnieks, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ilggadējais koncertmeistars Valdis Zariņš. Zariņš mācījās vijolspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Izraila Abramisa, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Jakova Targonska, un arī Ļeņingradas Konservatorijas aspirantūrā. Jau studiju gados Zariņš uzstājas kā solists ar Radio orķestri un sniedza solokoncertus Latvijā. Divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku spožākajiem Latvijas klasiskās mūzikas pārstāvjiem. Viņš nomira 76 gadu vecumā.

Uzņēmējs Vents Lācars

Pēc smagas slimības maija sākumā mira telekomunikāciju aparatūras izstrādātāja un ražotāja "SAF Tehnika" līdzīpašnieks, biznesa attīstības viceprezidents un padomes priekšsēdētājs Vents Lācars. Lācars bija viens no "SAF Tehnikas" sākotnējiem dibinātājiem. Pirms "SAF Tehnikas" dibināšanas - no 1992. līdz 2000.gadam Lācars strādāja SIA "Fortech", bet no 1990. līdz 1992.gadam - VAS "Latvenergo". 1994.gadā Lācars absolvēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.

Karikatūrists Imants Melgailis

21. maijā mūžībā aizgājis mākslinieks, daudzu asprātīgu karikatūru meistars Imants Melgailis. Viņš māksliniecisko izglītību bija ieguvis pašmācības ceļā. Latvijas 20. gs. 2. puses prese gandrīz nav iedomāja bez Imanta Melgaiļa karikatūrām, kurās dzīves komiskās situācijas un dažādie personāži tika parādīti ar māksliniecisku ironiju tēlu stilizācijā, ko bagātināja ar psiholoģiski piesātinātiem zemtekstiem. Mākslinieks pārsvarā karikatūras veidojis tušas zīmējuma tehnikā, bet dažkārt melnbaltos zīmējumus papildinājis ar akvareļa krāsām. Visvairāk viņa karikatūras tika publicētas žurnālā “Dadzis”, kurā viņš darbojies no tā izveides brīža. Imants Melgailis ir nozīmīgs Latvijas grafikas žanra – karikatūra – mākslinieks un šīs mākslas nozares popularizētājs, kura asprātīgajos dzīves tēlojumos vērojama zīmētāja talants, dabas dota kompozīcijas izjūta un lakonisks dzīves notikumu vērojums. 2018.gadā ieguvis V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par ordeņa kavalieri.

Māksliniece Daiga Putekle

Maijā mūžībā aizgāja māksliniece, ādas plastikas meistare Daiga Putekle. Viņa dzimusi 1956. gada 8. oktobrī. Putekle arī vadījusi savu meistardarbnīcu Siguldā - "Daigas Putekles ādas mākslas darbnīca". Darinājusi dažādus ādas mākslas izstrādājumus - kārbas, sienas dekorus, dekoratīvas kompozīcijas, apģērbu dizainu, pievērsusies arī grāmatu iesējumiem un citas lietas. Mākslinieces daiļradi raksturo interese par ādas mākslas tehnisko apdari, eksperimenti ar formu un krāsu, smalku toņu gradācija, ģeometriski grafiski risinājumi un tēlniecisku, plastisku, modernisma stilistikā ieturētu formu meklējumi.

Siguldas trošu vagoniņa "tēvs" Aivars Janelsītis

88 gadu vecumā mūžībā devās Siguldas gaisa trošu vagoniņa idejas autors un realizētājs, Siguldas Goda novadnieks Aivars Janelsītis. Janelsītis par sevi ir teicis: "Nav lielākas laimes atrast tādu vietu, kurai veltīt savu dzīvi un darbus." Janelsītis dzimis 1929.gada 22.novembrī Cēsīs. Pēc obligātā kara dienesta 1954.gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā. Pēc viņa ierosmes sākti lieli Siguldas labiekārtošanas darbi - ielu, ietvju un skvēru izbūve, tajā skaitā Gūtmaņa alas apkārtnes sakārtošana un dīķu kaskādes izveidošana. 1955.gadā Siguldā satika savu mūža mīlestību Genovevu, ar kuru laulībā pavadīja vairāk nekā 50 gadus, izaudzinot divas meitas, sagaidot mazbērnu un divus mazmazbērnus. Janelsītis ierosināja Siguldā uzbūvēt uzkarināmo, pasažieru troses ceļu pāri Gaujas senlejai. Ideju par gaisa tramvaju Janelsītis smēlās tā laika laikrakstā "Ogoņok" 1956.gadā, kur bija apraksts, ka šādi vagoniņi kursē - kā tiek būvēti un ekspluatēti Čiatūras pilsētā Gruzijā. Lai realizētu šo ieceri, Janelsītis vērsās pie Čiatūras trošu ceļu speciālistiem, kuri atsaucīgi apsolīja palīdzību tehniskā projekta un nestandarta iekārtu izgatavošanā. Konstruktoram Georgijam Panculajam, ar kuru Jaunelsītis sarakstījās, ļoti iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu trošu ceļu bez starpbalstiem. Vairākus gadus ilgusī būvniecība noslēdzās 1968.gadā. Troses ceļš Siguldā sāka darboties 1969.gada 3.janvārī.

Gleznotāja Inese Ščucka

28.maijā mūžībā devās gleznotāja Inese Ščucka. Viņas radošajai daiļradei raksturīgs ekspresīvs, kontrastiem bagāts kolorīts, darbos redzama liela vitalitāte un tēlainība. Ščucka daudz gleznojusi ainavas, bieži risinājusi arī reliģiskas tēmas. Bijusi arī Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre, kā arī ilgstoši strādājusi par pedagoģi Jūrmalas Mākslas skolā.

Fotogrāfs Imants Prēdelis

Maija izskaņā mira latviešu fotogrāfs Imants Prēdelis. Viņš dzima 1950.gada 1.janvārī. Fotogrāfa darbi 70.gados izmantoti publikācijām laikrakstos, žurnālos, kā arī vēlāk grāmatās, kalendāros, atklātnēs. Viņa foto arhīvs glabā daudzus unikālus foto, piemēram, fotoreportāžas no ASV prezidenta Bila Klintona, pāvesta Jāņa Pāvila II, Mihaila Gorbačova un Borisa Jeļcina vizītēm Latvijā. Tāpat Prēdelis fotografējis Ojāra Vācieša, Anša Epnera, Lilitas Bērziņas, Ēvalda Valtera un daudzu citu Latvijas kultūrai nozīmīgu cilvēku portretus.

Gleznotājs Valdis Opmanis

30.maijā mūžībā aizgāja gleznotājs Valdis Opmanis, dzimis Rīgā, 1944. gada 22. aprīlī. Mākslinieks eļļas glezniecībā pievērsies klusās dabas žanram, attēlojot ziedu kompozīcijas.

Porcelāna meistare Maruta Raude

Pēc smagas cīņas ar slimību jūnijā mūžībā devās porcelāna māksliniece Maruta Raude. Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominē porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. No 2010.gada Raude dzīvoja Mārupē, kur izveidoja arī savu darbnīcu.

Gleznotājs un ķirurgs Emīls Braunbergs

Jūnija sākumā 81 gada vecumā mūžībā devās gleznotājs Emīls Braunbergs. Braunbergs ar eļļas glezniecību sāka nodarboties vidusskolas laikā. Kaut arī pamatus viņš apguva pie māksliniekiem Leonīda Āriņa un Anša Artuma, glezniecību Braunbergs apguva galvenokārt pašmācības ceļā. Viņš 1957.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu. Braunbergs gleznoja pilsētu un lauku ainavas, klusās dabas. Mākslinieka galvenais izteiksmes līdzeklis bija bagātīgs kolorīts.

Traģiski nositas ūdensmotosporta braucējs Lotārs Millers, un pēc 10 dienām mirst arī viņa tēvs

9.jūnijā, ātrumlaivu sacīkstēs Vācijā dzīvību zaudējis Latvijas sportists, aizkrauklietis Lotārs Millers. Milleram nāvējošs izrādījies nelaimes gadījums pašā startā F-R1000 klasē. Tūlīt pēc negadījuma sacīkstes tika atceltas. 54 gadus vecais Millers startēja ar 77.laivas numuru. Nelaime notikusi mirkli pēc kvalifikācijas brauciena starta. Latvieša laiva apgāzusies un tajā ar visu spēku ietriekusies cita laiva. Lotārs Millers miris notikuma vietā. Desmit dienu pēc Lotāra mirst arī viņa tēvs Jānis Millers, arī šī paša sporta meistars.

Mazo HES speciālists Kārlis Siļķe

30.jūnijā mira ievērojamākais Latvijas speciālists mazo hidroelektrostaciju (HES) jomā Kārlis Siļķe. Siļķe dzimis dzimis 1937.gada 9.februārī Dobelē, bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras docents, ilggadīgs fakultātes prodekāns, ievērojamākais Latvijas speciālists mazo HES jomā. Savienībā uzsver, ka Siļķe devis izcilu ieguldījumu nozarē un jauno speciālistu sagatavošanā, strādājot LLU no 1960.gada līdz mūža galam. 

Leģendārā runas pedagoģe Antonija Apele

24. jūlija rītā 86 gadu vecumā mūžībā aizgāja ilggadējā Latvijas Radio darbiniece, izcilā runas pedagoģe un režisore Antonija Apele. Viņa ir aptuveni pusotra simta radioiestudējumu režisore, kā arī runas mākslā skolojusi simtiem audzēkņu - Antonija Apele bija runas pedagoģe aktieriem, žurnālistiem, televīzijas un radio diktoriem, kā arī pat politiķiem. Antonijas Apeles grāmata “Prasme runāt publiski” joprojām ir pieprasīta to cilvēku vidū, kuriem rūp savas uzstāšanās un runas kvalitāte.

Pianiste Vilma Cīrule

Jūlija sākumā 95 gadu vecumā mūžībā aizgāja latviešu pianiste Vilma Cīrule. Valmierā dzimušās Cīrules aktīvā koncertdarbība ilga 30 gadus - no 40.gadu beigām līdz 70.gadu beigām, kad viņa koncertos uzstājās gan kā soliste, gan kā koncertmeistare. Cīrule strādājusi Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Radio, studijā "Rīdze" un citviet. Viņa bijusi pedagoģe vairākiem populāriem Latvijas mūziķiem, tostarp Andrim Daņiļenko un operdziedātājai Marinai Rebekai. 2003.gadā māksliniece saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2007.gadā - Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Jelgavas mākslinieks Andrejs Zvejnieks

4.augusta rītā no šīs pasaules aizgāja mākslinieks Andrejs Zvejnieks. Zvejnieks strādājis kombinātā "Māksla" (1968-1983), bijis Jelgavas rajona galvenais mākslinieks (1983-1986), Jelgavas Mākslas skolas direktors (1986-2003). Kopā ar Dzintru Zvejnieci viņš veidojis interjerus restorānā "Ščecina" Rīgā (1971), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstanā (1972), Dobeles rūpnīcā "Spodrība", LLU Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, veicis sienas gleznojumus Jelgavas rajona kultūras namā (1979-1980), veidojis interjeru un sienas gleznojumu Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas K. Barona zālē (1986). Zvejnieks gleznojis ainavas un klusās dabas. Viņam glezniecībā svarīgi ir bijis veidot dabas tēlu - harmoniska, vispārināta, noskaņas ainava, kurai būtiska ir attiecīgā dienas stunda - bez spožas saules, lai izceltu dabas un glezniecības tonālās vērtības.

28 gadu vecumā traģiski mirst basketbolists Kristers Zeidaks

Autoavārijā ASV traģiski bojā iet basketbolists Kristers Zeidaks. Zeidaks, kuram bija 28 gadi, dzīvību zaudēja Floridas štata Neipelsas pilsētā, kad ar 2004.gada izlaiduma automašīnu "Chevy Silverado" smagi ietriecies kokā. Vadītājs miris notikuma vietā.

Režisors Uģis Brikmanis

Īsi pēc izcili izveidotiem Dziesmu un deju svētkiem šo sauli pameta to režisors Uģis Brikmanis. Brikmanis bija starptautiskas un nacionālas nozīmes koncertu, notikumu, izrāžu producents un režisors, un par viņa pēdējo mūža darbu izvērtās simtgades Dziesmu svētku noslēguma koncerts "Zvaigžņu ceļā". Uģim nebija publisku atvadu - viņa laikabiedri bija aicināti iedegt svecīti baznīcā un pasēdēt domās par viņu. Ne viens vien pēc Brikmaņa nāves apgalvoja, ka izcilais mākslinieks itin kā jutis savu drīzu aiziešanu...

Ekonomiste Valentīna Zeile

18. augustā pārstāja pukstēt Latvijas Bankas padomes locekles, ekonomistes Valentīnas Zeiles sirds. Zeile savu karjeru sāka 1955.gadā, strādājot par kredītinspektori un kredītu daļas vadītāju PSRS valsts bankas Latvijas republikāniskā kantora Pļaviņu nodaļā. Vēlāk viņa strādājusi Rīgas pilsētas Izpildkomitejā un bijusi pasniedzēja Latvijas Valsts universitātē, kā arī bijusi Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas vadītāja. 1990.gadā Zeile ievēlēta par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, bet trīs gadus vēlāk viņa kļuvusi par Latvijas Bankas padomes locekli. Šajā amatā viņa pēc tam vairākas reizes apstiprināta atkārtoti, līdz 2011.gada augustā Zeiles pilnvaru termiņš beidzies. 1990.gada 4.maijā Zeile balsojusi par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 2000.gadā viņa apbalvota ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Narkoloģijas centra priekšnieks Jānis Buģins

Augustā mūžībā pēkšņi aizgāja “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” (RPNC) valdes priekšsēdētājs Jānis Buģins. Jānis Buģins iestādi vadīja 17 gadus. Viņš ir viens no ilglaicīgākajiem vadītājiem iestādes turpat 200 gadu vēsturē.
Buģinam piemita vadītāja autoritāte, viņš bija pieejams katram, nebija ārišķīgs, drīzāk pieticīgs, viņš ļāva strādāt komandai, uzticējās iestādes speciālistiem, bija gatavs uzklausīt un kopā risināt kritiskas situācijas, rīkojās operatīvi un uz viņu varēja paļauties, viņam piemita interesants humors un spēja formulēt trāpīgus salīdzinājumus.

Ikoniskās dziesmas "Manai tautai" autors Andris Ritmanis

Augusta vidū mira latviešu trimdas sabiedriskais un kultūras darbinieks, ārsts Andris Ritmanis. Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, ilggadējais Amerikas Rietumkrasta Dziesmu svētku organizētājs Ritmanis ir arī Atmodas laika leģendārās dziesmas, himnisku statusu iemantojušās "Manai tautai" ("Palīdzi, Dievs!"), ko izpildīja Ieva Akuratere, vārdu autors. Ritmanis ASV ieradās kā bēglis, strādājis par ārstu, aktīvi iesaistījies un vadījis latviešu sabiedrisko dzīvi trimdā. Kopā ar ansambļa "Čikāgas piecīši" ilggadējo vadītāju, nu jau arī nelaiķi, Albertu Legzdiņu viņi sarakstījuši muzikālā stāsta "Eslingena" par trimdas latviešu dzīvi libretu. "Es to darīju vienkārši tāpēc, ka tā likās pareizi — visu, kas ir iespējams, Latvijas labā. Protams, es tolaik nedomāju ne par kādiem apbalvojumiem, tādēļ šodien ir lieliska sajūta par tik augstu atzinību," teicis Ritmanis pēc Triju zvaigžņu ordeņa saņemšanas.

Mūziķa Auzāna dēliņš noslīkst 12 gadu vecumā

Vasaras karstumā 12 gadu vecumā traģiski dzīve aprāvusies Latgales mūziķa Jāņa Auzāna un viņa bijušās sievas Aigas Auzānes atvasei, dēlam Gustavam Robertam. Puisēns noslīcis upē Jersikā 30. jūlijā, taču zēna līķis atrasts tikai dienu vēlāk, - straume viņu bija aiznesusi līdz pat Līvāniem, kur puisēna mirstīgās atliekas izskalotas uz salas. Kā izdevumam "Privātā Dzīve" pastāstījis Jāņa Auzāna brālis Atis, bērnu centušies glābt vairāki cilvēki, taču tas nav izdevies. Jānis Auzāns par notikušo nelaimi komentārus nav sniedzis. Viņš ar bērna māti Aigu izšķīrās, kad zēnam bija divi gadi, taču visu šo laiku bijis labs un uzcītīgs tēvs Gustavam Robertam. 2010.gadā izdevumam "Kas Jauns" Auzāns teica: „Mēs esam saglabājuši brīnišķīgas attiecības, lai Gustavs justos kā pilnvērtīgā ģimenē. Ja bērns manā dzīvē ir galvenais, tad, loģiski, turpat blakus ir arī viņa mamma. Bērnam nepavisam nav jācieš, ja vecāki nespēj sadzīvot kopā".

Latgales keramiķis Evalds Vasilevskis

9.augustā mira keramiķis, biedrības "Pūdniku skūla" dibinātājs un vadītājs Evalds Vasilevskis. Viņš dzims 1953. gada 28. oktobrī Rēzeknē. Mācījies Rēzeknes 1.vidusskolā. Atsaucoties Latvijas Kultūras fonda aicinājumam, viņš 1990. gadā dibinājis "Pūdnīku skūlu", kuras mērķis bija saglabāt un popularizēt Latgales podnieku tradīcijas. Vasilevskis lielu mūža daļu pavadījis, apmācot jaunos keramiķus, kā arī būvējot keramikas apdedzināšanas cepļus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Vasilevskis savā darbā izmantojis senās keramikas apdedzināšanas metodes un paņēmienus, apdedzinot traukus bedres tipa ceplī svēpējuma tehnikā.

Kandavas eksmērs Alfreds Ķieģelis

27.augusta vakarā mūžībā devās Kandavas novada domes deputāts, bijušās domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis.  1977.gadā Ķieģelis ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Kandavu un strādāja Kandavas sovhoztehnikumā dažādos amatos. No 2003. gada 3.februāra līdz 2009.gada 1.jūlijam viņš bija Kandavas novada domes priekšsēdētājs. Atkal atgriezās politikā 2013.gada pašvaldību vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienība saraksta un tika ievēlēts par Kandavas novada domes deputātu. 2016.gada 28.decembrī tika ievēlēts par Kandavas novada domes priekšsēdētāju, amatā nostrādāja līdz 2017.gada 19.jūlijam. Pēc tam bija Kandavas novada domes deputāts. Ķieģeļa ģimenē izaudzināti trīs bērni. Domē bijušo kolēģi raksturoja kā gādīgu vectēvu. Ļoti nozīmīgu Ķieģeļa dzīves daļu aizņēma vaļasprieks medības un mežs.

47 gadu vecumā mirst "Rokkafejnīcas" tēvs Mareks Mediņš

8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla "Baltic Beach Party" rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš (1971-2018). Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā "Baltic Beach Party".

"Panorāmas" diktors Uldis Deisons

Septembra vidū 86 gadu vecumā mūžībā devās viens no savulaik slavenākajiem ziņu raidījuma "Panorāma" diktoriem Uldis Deisons. “Labvakar, biedri!” Tā padomju gados sākās “Panorāma”. Tomēr diktoru darbā ziņu programma nebija vienīgā, kas jāvada. Diktors toreiz bija visas televīzijas vakara programmas saimnieks un bija ekrānā gan bērnu raidījumos, gan koncertos un pat vadīja Dziesmu svētkus.

Žurnālists Vilnis Auzāns

Septembra beigās dzīves pavediens aprāvās žurnālistam Vilnim Auzānam - vienam no valstī zināmākajiem Bauskas puses žurnālistiem. Tik vitālais Vilnis pēkšņi un negaidīti devās mūžībā 57 gadu vecumā. Jaunatnes vidū Auzāns bija zināms kā viens no Latvijas Debašu kustības aizsācējiem deviņdesmito gadu vidū. 

Deputāts un uzņēmējs Valdis Krisbergs

Kurš gan neatceras vienu no leģendārākajām deviņdesmito gadu sākuma reklāmām "Jums ir problēmas? Nieki! To atrisinās firma "Auseklītis"!" Firmas dibinātājs Valdis Krisbergs mira pēkšņā nāvē 26.septembrī. Krisbergs dzimis 1944.gada 31.janvārī, Rīgā. 1995.gadā Valdis Krisbergs tika ievēlēts 6.Saeimā no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta. Vēl pirms tam, pēc 1994.gada pašvaldību vēlēšanām bijis arī Rīgas domes deputāts, kur strādāja partijas "Saimnieks" frakcijā. 1988.gadā Krisbergs dibināja komercfirmu "Auseklītis", kas vēlāk kļuva par akciju sabiedrību, bet pēc desmit gadiem tika likvidēta. Tiesa 1998.gadā viņu atzina par vainīgu fiktīvu rīcību veikšanā saistībā ar "Auseklīša" darbību un piesprieda cietumsodu. No apcietinājuma viņa tika atbrīvots pirms termiņa 1999.gadā. 1999.gadā Krisbergs nodibināja juridiskās palīdzības biroju "Eiro Temīda", kura vadītājs viņš bija līdz pat savas dzīves pēdējai dienai.

Noslīkst 33 gadus vecais dzejnieks Andis Surgunts

Oktobra pirmajās dienās traģiski mira latviešu dzejnieks Andis Surgunts. Viņš dzimis 1984. gada 27. novembrī Preiļos. Mācījies Preiļu Valsts ģimnāzijā. LU Teoloģijas fakultātē ieguvis bakalaura diplomu Humanitāro zinātņu un reliģijas zinātnē. Kopš 2005. gada publicējies kultūrai un literatūrai veltītos izdevumos - žurnālos “Karogs”, "Latvju Teksti" un "Domuzīme", laikrakstā “Kultūras Forums”,  vietnēs Satori.lv un Punctummagazine.lv. Aizrāvies ar Rilkes dzeju. "Ir aizgājis lielisks dzejnieks ar spilgtu iztēli," vēstīja literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum".

Jēkabpils deputāts Andris Rutko

Tieši vēlēšanu dienā - 6.oktobrī - pārstāja pukstēt Jēkabpils domes deputāta Rutko sirds. Viņš 57 gadu vecumā devās mūžībā. Rutko dzimis 1961.gadā. Domē viņš ieņēma arī priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatu.

Uzņēmējs Imants Kalniņš

19.oktobrī mūžībā devās uzņēmējs Imants Kalniņš. Pirms nepilna gada viņam tika atklāts vēzis, un pēc smagas cīņas ar slimību, kas strauji progresēja, diemžēl cīņa tika zaudēta. Plašākai sabiedrībai viņš kļuva pazīstams 1999.gadā, kļūstot par A/S “Kaija” kontrolpaketes turētāju - un pēc Krievijas krīzes grūtībās nonākušo uzņēmumu veiksmīgi nostabilizēja. Uzņēmuma vadīšanas laikā Imants Kalniņš pārstāvēja Latviju dažādās goda delegācijas ārvalstīs kopā ar tā laika prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. No 1993.gada līdz 1999.gadam Kalniņš darbojās kā projektu vadītājs, veica mārketinga auditu, emisijas prospektu izstrādāšanu; viņa galvenie klienti bija “Ave Lat” grupas uzņēmumi. Savu profesionālo darbību Kalniņš sāka Latvijas Televīzijā, kur strādāja par vadošo inženieri.

Dziedātājs Valters Frīdenbergs

2018. gada 17. oktobrī mūžībā devies Valters Frīdenbergs, kuram 26. oktobrī apritētu 31 gads. Grupu “Tumsa”, “Putnu balle”, "Coco Orchestra"  solistu, LTV raidījuma “Gudrs un gudrāks” vadītāju pievarēja ļauna slimība – vēzis. Vēl divus mēnešus pirms savas nāves Valters Frīdenbergs žurnālam “Kas Jauns” izteicās: „Nē! Man pilnībā nav bail no nāves! Šo līdzšinējo dzīvi esmu nodzīvojis tā, ka pašam ir prieks. Manā līdzšinējā rīcībā plusiņu ir daudz vairāk nekā mīnusu, tāpēc man nav, no kā baidīties, man nav tukšuma izjūtas. Jā, protams, ir lietas, ko dzīvē noteikti vēlētos paveikt, – es ļoti, ļoti gribu sev bērnu un viņu izaudzināt. Vai tas sanāks? Kas to lai zina. Bet profesionālajā ziņā gribētos uztaisīt savu mūzikas albumu. Lai arī cik slikts tas sanāktu, bet gribu, lai ir tāds albums ar manis dziedātām dziesmām.” Frīdenbergs dzimis 1987. gada 26. oktobrī Rīgā.

Džeza mūziķis Toms Lipskis

Pēc smagas slimības 28 gadu vecumā 24.oktobrī mira populārais džeza mūziķis Toms Lipskis. Lipskim, kurš bijis izteikts Latgales patriots, džezs bija dzīvesveids, un viņš bija ne vien mūziķis, bet arī pedagogs paša iniciētajā Džeza mūzikas nodaļā Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Doma kora skolā. Viņš darbojās vairākās muzikālās apvienībās, tostarp savā, Toma Lipska kvintetā. Pērn klajā laists “Toms Lipskis Quintet” debijas albums “Holographic Projections”, kura nosaukums latviešu valodā ir “Hologrāfiskās projekcijas”.

LTV kultūras raidījumu režisore Mārīte Balode

25. oktobrī pēc smagas slimības mūžībā aizgāja LTV režisore un kultūras žurnāliste Mārīte Balode (1952).  Latvijas Televīzijā Mārīte Balode strādājusi kopš 1973. gada līdz pat pēdējam brīdim. Veidojusi gan TV žurnālus par teātri, gan filmas un raidījumus par izcilām Latvijas kultūras personībām – Vizmu Belševicu, Āriju Elksni, Ojāru Vācieti, Veltu Līni, Gunāru Birkertu, Olgu Dreģi, Alvi Hermani un citiem. Kopš 2012. gada projekta Teātris.zip redaktore. Žurnāla Teātra Vēstnesis pirmā galvenā redaktore. 2011. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas kultūrā un lielo personīgo ieguldījumu izcilu Latvijas teātra dzīves notikumu dokumentēšanā un saglabāšanā.

Bijušais "Rēzeknes namsaimnieka" priekšnieks Vladislavs Špics un viņa sieva

26.oktobrī notika traģiska autoavārija Ozolainē, kas bāreņos atstājusi mazu meitenīti - viņa vienīgā izdzīvoja avārijā, kurā bojā gāja Špics un viņa sieva un vēl kāds ģimenes loceklis. Negadījumā 1976.gadā dzimis vīrietis, vadot "Opel" automašīnu, pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur izraisīja sadursmi ar "Mitsubishi džipu. 

Māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa

24.oktobrī mūžībā aizgāja māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa. Strādājusi dažādos materiālos un tehnikās: keramikā (šamots, māls, porcelāns, akmens masas, kausētais stikls), glezniecībā, grafikā. 1975. gadā māksliniece sāka dzīvot Ventspilī, kur kopā ar vīru gleznotāju Ansi Ozoliņu veicināja vietējās mākslas dzīves procesus.

Komponists Ungars Savickis

10.oktobrī 66 gadu vecumā mūžībā devās Latvijas Radio un Latvijas Radioteātra ilggadējais skaņu režisors un komponists Ungars Savickis. 2000 ierakstu - tāds ir Ungara mūža devums Latvijas Radio. Viņš bija arī mūziķis, kurš radījis mūziku vairāk nekā 200 teātra izrādēm un Radioteātra iestudējumiem. Visvairāk sadarbojies ar Latvijas Valsts leļļu teātri, izrādes ar komponista mūziku iestudētas gan Dailes teātrī, gan Jaunatnes teātrī, gan arī daudzos Tautas un leļļu teātros Tallinā un Kauņā. Ungars bija pirmais audioreklāmu izgatavotājs Latvijā.

Diriģente Terēze (Terēzija) Broka

22.oktobrī mūžībā devās kordiriģente, pedagoģe, kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore, Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģente Terēzija Broka. Terēze Broka, pazīstama arī kā Terēzija Broka dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā. Jau studiju laikā Terēzija Broka vadījusi vairākus amatierkolektīvus, bet pēc pārcelšanās uz Daugavpili sākusi strādāt Daugavpils mūzikas koledžā par Kordiriģēšanas nodaļas pedagoģi. Līdztekus pārņēmusi daudzu Latgales reģiona koru vadību: diriģējusi Līksnas ciema jaukto kori (1958), Daugavpils rajona kori “Latgale” (kopš 1963), Jēkabpils skolotāju kori (1968–1977), sieviešu kori “Rūta” (no 1977), Daugavpils Centrālā kultūras nama kori “Daugava” (1956–1978), kā arī nodibinājusi un vadījusi sieviešu vokāli instrumentālo ansambli “Daina”. Terēzijas Brokas profesionālais ieguldījums ir novērtēts: Latvijas Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1977), Latvijas Tautas skatuves māksliniece (1986), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995), Kultūras ministrijas balvas tautas mākslā un Spīdolas balvas (1998) laureāte, Lielās mūzikas balvas 2003 un Latvijas Republikas Ministru kabineta goda diploma un balvas ieguvēja (2005). Diriģentei piešķirta Latgaliešu Kultūras gada balva “Boņuks” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā (2013) un Daugavpils domes balva “Par mūža ieguldījumu” (2015).

Pianists Gints Bērziņš

Beidzoties novembrim, taisaulē tikai 52 gadu vecumā aizsaukts pianists Gints Bērziņš (1966. - 2018), kurš 1994. gadā ticis nominēts kā Latvijas Gada mūziķis. Viņš dzimis Rīgā. Savas mūzikas gaitas viņš sācis Jāzepa Mediņa mūzikas skolā, klavieru klasē piecu gadu vecumā. 11 gadu vecumā Gints uzvarēja Dvarionas pianistu konkursā Lietuvā, bet gadu vēlāk Vislatvijas jauno pianistu konkursā. Gints Bērziņš ir pabeidzis Maskavas konservatoriju 1992. gadā. Tālākās mūziķa gaitas turpinājis Eiropā un ASV. Gints strādājis kā muzikālais asistents un koncertmeistars nozīmīgākajam operas festivālam Latvijā – Siguldas opersvētkiem. Ir iestudētas operas „Otello”, „Karmena”, „Zelta zirgs”, „Masku balle” un Verdi „Falstafu”.

Dramaturgs Pauls Putniņš

Decembris sākās ar sēru ziņu teātra pasaulē - 81 gada vecumā mūžībā devies dramaturgs un kādreizējais Saeimas deputāts Pauls Putniņš. 1937. gada 12. novembrī Vecpiebalgā dzimušais Putniņš 1963. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, kur ieguvis režisora specialitāti. Vēlāk Putniņš strādājis par režisoru Dailes un Liepājas teātros. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viņš bijis viens no populārākajiem autoriem, kuru darbi iestudēti teātros. Tajā laikā dramaturgs saņēmis Andreja Upīša, Andreja Pumpura un Annas Brigaderes literārās balvas. Pauls Putniņš mūža laikā sarakstījis vairāk nekā 30 lugu, no kurām daudzas guvušas popularitāti teātru iestudējumos kā profesionālajos, tā arī amatieru teātros. Par Putniņa slavenāko darbu var uzskatīt leģendāro "Ar būdu uz baznīcu". Putniņš daudz dramatizējis arī latviešu literatūras klasiku, piemēram, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus" un Andreja Upīša "Laikmetu griežos". Putniņš bija 5., 6. un 9. Saeimas sasaukuma deputāts. 2001. gadā viņu ievēlēja deputāta amatā Rīgas domē, bet 2010. gadā viņš no politikas izvēlējās aiziet.

Jaunais Rīgas domes deputāts Māris Grīnbergs

Pēc cīņas ar ilgstošu slimību decembrī mūžībā aizgāja jaunieceltais Rīgas domes deputāts Māris Grīnbergs no Jaunās konservatīvās partijas. Grīnbergs strādāja par Valsts zemes dienesta analītiķi un pēc tam, kad daļa JKP frakcijas pārstāvju no Rīgas domes tika ievēlēti Saeimā, viņš ieguva deputāta mandātu. Veselības problēmu dēļ Grīnbergs gan nepaspēja piedalīties nevienā pašvaldības sēdē.

Aktrise Astrīda Gulbe

Decembrī mirusi Liepājas teātra, Valsts Jaunatnes teātra un vairāku filmu aktrise Astrīda Gulbe. Viņa nāk no radošas dinastijas - abi viņas vecāki bijuši solisti Liepājas operā. Pēc Rīgas 3.vidusskolas beigšanas Gulbe apguvusi aktiera meistarību Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultātē, kuru absolvējusi 1955.gadā. Par viņas lielākajām un izcilākajām kinolomām var uzskatīt Anitu filmā "Zvejnieka dēls" (1957) un Ievu kinolentē "Kā gulbji balti padebeši iet" (1957). Vēlāk Gulbe strādāja Liepājas teātrī un atveidoja lomas filmās "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967), "Un rasas lāses rītasusmā" (1977), "Kad bremzes netur" (1984), "Mazās kaislības" (1990) u.c. 1961.gadā Gulbe kļuva par aktrisi Jaunatnes teātrī Rīgā, kurā nostrādāja 30 gadus, priecējot skatītājus kā princese Gundega Annas Brigaderes lugā "Princese Gundega un karalis Brusubārda", lapsa Alise izrādē "Buratīno piedzīvojumi", Smeraldīna Karlo Gocci lugā "Zaļais putniņš", ļaunā pamāte "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" un daudzām citām lomām.

Talsu deju "dvēselīte" Lita Freimane

Talsu novada deju kolektīvu virsvadītāja, kolektīvu "Talsu Kurši" un "Delveri" vadītāja, horeogrāfe Lita Freimane mira decembrī 46 gadu vecumā. Litas mūža darbs vēl ilgi atbalsosies dejotājos. Pa šo laiku ir paveikts neizmērojami daudz. Un viss ir darīts ar patiesu mīlestību un dziļu cieņu pret cilvēkiem, deju, tautas tradīcijām un Latviju. 

Operetes aktrise Renāte Šteinberga

Pēc smagas slimības 81 gada vecumā mūžībā aizgājusi bijusī Rīgas Operetes teātra aktrise Renāte Šteinberga. Skatuves vilinājumu iepazina jau agrā bērnībā. Viņas vecāki Austra un Kārlis Šteinbergi bija populāri Dailes teātra aktieri, un savu mazo meitu bieži ņēma uz teātri. Skatītāju zāles, aktrišu ģērbtuves un aizskatuves atmosfēra Renātei bija labi pazīstama un radīja viņā dziļu interesi par aktiera profesiju. Saulaino bērnību vecāku mājās viņai izjauca karš. Baidīdamās no padomju varas represijām, Renātes māte Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās un savu turpmāko dzīvi pavadīja ASV. Viņu turpināja audzināt tēvs un viņa otrā dzīvesbiedre, aktrise - Zinaīda Pupšto. Sekojot tēva un mātes pēdām, Šteinberga nolēma kļūt par aktrisi, pievienojoties leģendārajai Dailes teātra 3.aktieru studijai. Studiju laikā Renāte iepazinās ar savu nākamo vīru - aktieri Juri Pučku. Lai arī viņu laulībai nebija ilgs mūžs, viņa turpināja būt partneri uz skatuves un palika labi draugi arī privātajā dzīvē. Pēc studiju beigšanas Šteinberga devās uz Liepājas teātri, kurā sākās viņas profesionālā karjera, kas bija veiksmīga un panākumiem bagāta. Pēc spožā aktrises gaitu sākuma Liepājas teātrī Šteinbergu uzaicināja strādāt Rīgas Operetes teātrī. Tajā viņa strādāja līdz pat teātra slēgšanai 1996.gadā. Viņas ievērojamākās lomas bija Marija "Vestsaidas stāstā", Kerija mūziklā "Māsa Kerija", Alise mūziklā "Peldētāja Zuzanna" un daudzi citi Operetes teātrī atveidotie skatuves tēli.

Latvijas patriote Valentīne Lasmane

Decembra pirmajās dienās 102 gadu vecumā Stokholmā mūžībā aizgājusi Latvijas Centrālās padomes darbiniece Valentīne Lasmane, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojusies bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju. Lasmane (dzim. Jaunzeme) piedzima 1916.gada 16.maijā Ukrainā. 1921.gadā viņas ģimene atgriezās tēva dzimtenē Latvijā. Lasmane pabeidza Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu. 1944.gada novembrī viņa pārcēlās pār jūru uz Zviedriju arī pati. Lasmane drosmīgi cīnījusies par Latvijas valsts atjaunošanu Otrā pasaules kara beigās, klāstīja viņas tuvinieki. Turklāt Lasmane bija viena no nedaudzajām sievietēm, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojās Latviešu Centrālās padomes bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju. Vēlākajos gados, jau dzīvodama Zviedrijā, viņa aktīvi aizstāvēja padomju režīma politieslodzīto - sava vīra māsu Lidiju Lasmani. 1970.gadā, Latvijas apmeklējuma laikā, gan viņu, gan vīru Albertu aizturēja čeka un desmit dienas pēc kārtas pratināja saistībā ar Lidijas Lasmanes pretpadomju lietu. Kad 1983.gadā Lidiju Lasmani jau trešo reizi notiesāja par pretpadomju darbību, Valentīne Lasmane veica milzu darbu, lai izvērstu skaļu starptautisku akciju, iesaistot starptautiskas cilvēktiesību organizācijas. Būdama profesora Jāņa Endzelīna studente, Lasmene trimdā daudz paveikusi latviešu valodas mācīšanā, tostarp sagatavojusi latviešu valodas mācību grāmatu zviedriem. Viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Grafiķis Dainis Rožkalns

Decembrī neilgi pirms savas deviņdesmitās jubilejas mūžībā aizgājis grafiķis Dainis Rožkalns. Latvijas mākslas kopainā mākslinieka Daiņa Rožkalna daiļrade zināma daudziem latviešu lasītājiem, jo viņš bija plaša 20.gadsimta 60.- 90.gadu grāmatu klāsta ilustrāciju autors, kura ritmiski dekoratīvais rokraksts atpazīstams ar viņam vien raksturīgo tehnisko paņēmienu lietošanu, lai panāktu emocionāli un līdzpārdzīvojumu radošu, poētiski monumentālu tēlu. No 1976.-2000.gadam Dainis Rožkalns bija pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. Dainis Rožkalns bija linogriezuma, kokgrebuma, tušas zīmējumu meistars. Mākslinieks radīja stājgrafikas, grāmatu ilustrācijas un ex libris. Veidojis ilustrācijas vairāk kā 60 grāmatām.

Režisors, aktrises Elzas Radziņas dzīvesbiedrs Oļģerts Šalkonis

Decembra vidū aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis devās mūžībā. Mākslinieks dzimis 1931.gadā tagadējā Rumbas pagasta "Šalkās". Mācījies Kuldīgas ģimnāzijā, un beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu (1955), kā arī Režijas nodaļu (1964). Šalkonis bijis Drāmas teātra aktieris no 1955.gada, kā arī režisora asistents Nacionālajā teātrī no 1965. līdz 1974.gadam. Šalkonis saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Goda zīmi par nesavtīgu, biedrības mērķiem un interesēm atbilstošu ļoti nozīmīgu darbību.

Skaistā modele Sanita Zute dzīvi beidza nieka 32 gadu vecumā

Sanita, kurai liela daļa līdzcilvēku ziedoja naudu viņas cīņā ar dzemdes kakla vēzi, nomira Latvijā. Iepriekš viņa slimību ārstēja netradicionālajā klīnikā Vācijā. Pēc slimības diagnosticēšanas viņa ilgu laiku centās izmantot pēc iespējas saudzīgākas metodes vēža apkarošanai. Līdz bija jau par vēlu un neviena ķīmijterapija vairs nevarēja apturēt vēža metastāzes jaunās sievietes novārgušajā organismā. Sanita nu ir apbedīta Bolderājas kapos, bet viņas māte sēro par meitas pāragro nāvi un daudzviet notikušajā vaino Latvijas ārstus. Bez mammas palicis 10 gadus vecais Sanitas dēlēns.

Operdziedātāja Rudīte Ruško

21. decembrī, pašā saulrgriežu rītā aizsaulē devās operdziedātāja, vokālais pedagogs un koncertu producente Rudīte Ruško. Nozīmīgākās lomas bijušas operā: ,,Karmena”- Karmena un Mikaela, ‘’Parīzes Dievmātes Katedrāle”- Esmeralda, ,,Pazudušais dēls”- Ilze, ,,Figaro kāzas”- Suzanna, ,,Burvju flauta”- Pamina, ,,Bohēma”- Mizete, ,,Aīda”- Amnerisa u.c. Ilggadēja, daudzu skatītāju iemīļotā Dobeles “Ceriņu dārza” koncerta, producente un dalībniece. Daudz gadus veltījusi vokālā pedagoga darbam, nododot savas zināšanas un savu izveidoto unikālo vokālās meistarības skolu saviem audzēkņiem.

Sporta žurnālists Valters Nikans

Gada beigās 54 gadu vecumā miris Latvijas sporta žurnālists Valters Nikans.  Savas karjeras laikā Nikans bija lielisks Latvijas futbola statistiķis un aktīvi darbojās regbija atspoguļošanā. Sporta žurnālista karjeru Nikans uzsāka laikrakstā "Sports", tāpat viņš strādājis laikrakstā "Vakara Ziņas" un ziņu aģentūrā BNS.

_{(Izmantotie foto: LETA; AFI; No Izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva; No privātiem arhīviem; Facebook; Bauskas Dzīve; Jurmala.lv; Publicitātes foto; Latviesi.com; Valsts policija; Latvijas Mākslinieku savienība; Latvijas Būvnieku savienība; Jelgavas zinātniskā bibliotēka)}