Tā zīmē Daugavgrīvas cietumā uz mūžu notiesātie slepkavas un izvarotāji. FOTO

Par īpaši smagiem noziegumiem notiesātie cietuma noliktavā glabājušās vecās un savu laiku nokalpojošās balalaikas, mandolīnas un ģitāras pārvēta mākslas darbos. Jauno izskatu ieguvušo mūzikas instrumentu attēli tika publicēti Ieslodzījumu vietu pārvaldes mājaslapā un pēc klāt pievienotajām zīmītēm varēja identificēt, kas mūža ieslodzījumu izcieš Daugavgrīvas cietumā.

Uz mūžu notiesātie nesēž depresīvi savās kamerās, bet arī radoši darbojas, Kasjauns.lv informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova. Pārvērtības nolietotiem mūzikas instrumentiem, kas ilgu laiku glabājušies cietuma noliktavā, ieslodzītie deva gan zīmējot, gan ar dekupāžu un papīra plastiku. Starp mākslinieku – pašdarbnieku vārdiem varēja atrast vairākus personāžus, kuri pirms vairākiem gadiem iedvesa šausmas Latvijas iedzīvotājos.

* Košās krāsās ar ziedošām tulpēm un Eifeļa torni mandolīnas apzīmējis par divu jauniešu slepkavību Dārziņos 2002. gadā uz mūžu notiesātais 1977. gadā dzimušais Sergejs Stecenko. Viņu apsūdzēja par slepkavību pastiprinošos apstākļos, jo tā bija saistīta ar laupīšanu, mantas tīšu iznīcināšanu, mēģinājumu vardarbīgi apmierināt dzimumtieksmi un nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu. 2002. gada februārī Dārziņos astoņi jaunieši svinēja kādas meitenes 18. dzimšanas dienu. Ap pulksten 3.50 mājās ielauzās divi cilvēki. Piedraudot ar ieroci - 1916. gadā izgatavotu vācu karabīni ar apgrieztu stobru - viņi pieprasīja atdot naudu, vērtīgākās lietas un drēbes. Jaunieši pretojušies, un noziedznieki nogalinājuši 18 gadus veco jubilāri un 1979. gadā dzimušu puisi Stecenko līdzdalībniekam Arkādijam Každanam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz 17 gadiem.

* 2002. gadā uz mūžu par dubulstslepkavību Zasā uz mūžu notiesātais toreiz 23 gadus vecais Arturs Bogdanovičs dekupējis mandolīnu ar zirga attēlu centrā un ģitāru ziemīgās noskaņās. Bogdanovičs 2001. gadā nakts laikā ielauzās kādā veikalā Zasā un ne tikai to aplaupīja, bet arī nogalināja tā sardzi Velgu Eņģevīre un viņas māsu, vienlaikus veikala īpašnieci Dainu Kokinu.

* Savukārt par 2003. gadā par triju cilvēku slepkavību notiesātais Aivars Bajalis mandolīnu pārvērtis par arbūzu, bet uz ģitāras attēlojis mēnesnīcas skatu. Bajalis slepeni nolaupījis svešu mantu Daugavpils rajona Eglainē, mantkārīgā nolūkā noslepkavojis divas personas un, vēloties šos noziegumus slēpt, nogalinājis vēl vienu personu. Viņš aukstasinīgi un ciniski nožņaudza vīrieti un divas sievietes un aplaupīja viņu mājokli. Bajalis upurus arī spīdzināja.

* Dzīvespriecīgās krāsās ar ziedu ornamentiem balalaiku un mandolīnu izrotājis Aldis Zvirbulis, kurš 2006. gada aprīlī Liepājā, Tosmārē, izvaroja un nogalināja deviņus gadus vecu meitenīti.  Noziegumu izdarījušais 1978. gadā dzimušais Zvirbulis jau piecas reizes bija tiesāts par dzimumnoziegumiem. 2006. gada aprīlī netālu no pazušanas vietas atrada meitenes līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Bērna mirstīgās atliekas iedzīvotāji atklāja atkritumu konteinerā. Tiesu medicīnas ekspertīzē noskaidroja, ka meitene nožņaugta.

* Rozā ģitāru ar pulksteni centrā izveidojis Gundars Paipals, kurš 2007. gadā izvaroja un noslepkavoja 13 gadu veco Justīni Legzdiņu Inčukalnā. Noziegums toreiz satrauca visu Latviju. Ar pedofiliskām tieksmēm Legzdiņš sirga jau iepriekš.

* Toties bēdīgu slavu ieguvušais laupītājs un sērijveida slepkava Kaspars Petrovs kopā ar par četru sieviešu slepkavību tiesāto Radžu Kozlovski ģitāru pārvērtis par putnu būrīti. 1978. gadā dzimušais Petrovs no 2000. līdz 2003. gadam Rīgā paveicis vairāk nekā 13 vecu cilvēku slepkavības. Viņš tika apsūdzēts 38 slepkavībās un astoņos slepkavības mēģinājumos, taču tikai 13 slepkavības tika apstiprinātas ar pierādījumiem. Viņš pārsvarā upuru dzīvokļos iekļuvis, uzdodamies par gāzes skaitītāju pārbaudītāju. Uzbrucis vienīgi pensionārēm.

Toties 1982. gadā dzimušais Radža Kozlovskis 2005. gadā paveicis četru sieviešu slepkavību.

* * *

Latvijā uz mūžu notiesātie pēc 25 gadu soda izciešanas var lūgt nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda. Nākamgad tiesai varētu būt jāskata pirmais gadījums, kad uz nokļūšanu brīvībā pretendēs pirmais Latvijā pēc neatkarības atgūšanas uz mūžu notiesāta persona.