Joprojām nav zināms, vai Latvijā ievestās bēgļu ģimenes ir islāmticīgie
Iekšlietu ministrija (IeM) publiski neatklāj, kāda ir reliģiskā piederība pirmajiem patvēruma meklētājiem, kas pagājušajā nedēļā nogādāti Latvijā.
Informāciju par pārvietoto personu reliģisko piederību aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas nosaka, kas ir sensitīvie personas dati. Tā var tikt publiskota, ja persona ir devusi rakstveida piekrišanu savu sensitīvo datu apstrādei vai publiskošanai. Protams, to var izpaust arī pati persona, skaidroja IeM.
Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājam Hamzam Jānim Luciņam nav zināms, vai no Grieķijas pārvietotās ģimenes ir islāmticīgās. Viņš teica, ka šobrīd neviens centrā nav vērsies.
Centrs oficiāli neveicot materiālas palīdzības sniegšanu Latvijā iebraukušajiem patvēruma meklētājiem, taču reizēm centrā darbojošies cilvēki bēgļiem palīdzot ar apģērbu un pārtikas produktiem. "Mūsu cilvēki reizēm brauc uz tiem pašiem Muceniekiem ar apģērbiem un pārtikas produktiem. Tas notiek individuālā kārtā, un biežāk tiek palīdzēts ar pārtiku un apģērbu," uzsvēra Luciņš.
Viņš gan norādīja, ka ne vienmēr patvēruma meklētāji vēršas centrā. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli.
Vaicāts, vai centrs īpaši gatavojas tam, ka Latvija sākusi patvēruma meklētāju pārvietošanu no Eiropas dienvidvalstīm, Luciņš atbildēja, ka centrs un "mūsu islāmticīgo kopiena ir maza", tāpēc centram nav īpašu resursu, ar ko palīdzēt bēgļiem, un īpašas centra reklamēšanās nebūs.
Centra galvenais uzdevums ir nodrošināt reliģisko rituālu veikšanu, piemēram, apbedīšanā, precībās, lūgšanas un uz reliģiskajiem rituāliem laipni tiek aicināts jebkurš musulmanis, skaidroja centra vadītājs.
"Islāmā katrs cilvēks pats saprot, kas ir lūgšana, un zina, kas ir, piemēram, piektdienas lūgšanas. Cilvēks, nokļūstot citā valstī, uzreiz noskaidro, kur ir tuvākais islāma centrs vai mošeja, un viņš uz turieni dodas. Tas jau ir reliģijā noteikts, un nekas nav jāreklamē," skaidroja Luciņš.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka galvenais kritērijs patvēruma meklētāja uzņemšanai nebūs reliģiskā pārliecība, bet tas, vai viņš atbilst patvēruma meklētāja statusam.
Tāpat bēgļi netikšot dalīti pēc valstiskās piederības. Latvijas tradicionālo konfesiju līderi savukārt pērn rudenī žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavi aicināt savas draudzes uzņemt bēgļus, lai gan piebilda, ka vieglāk būtu integrēt kristiešus.
Jau ziņots, ka piektdien vēlu vakarā no Grieķijas Latvijā nogādāti pirmie patvēruma meklētāji - pārvietotas sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu. Sīriešu ģimenē Latvijā ieradušies divi pirmsskolas vecuma bērni, savukārt eritriešu ģimenei bērns palicis Eritrejā. Gadījumā, ja šai ģimenei tiks piešķirts bēgļu statuss, būs iespēja risināt jautājumu par ģimenes apvienošanu.
Personas patlaban atrodas Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.
Latvija divu gadu laikā apņēmusies no Grieķijas un Itālijas uzņemt 531 patvēruma meklētāju, kas sākotnēji uzturēsies Muceniekos. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā, šķērsojot valsts austrumu robežu, ikdienā iekļūst nelegālie imigranti, no kuriem daļa pieprasa patvērumu Latvijā.
Nākamie patvēruma meklētāji Latvijā varētu ierasties mēneša laikā.
