Pret dzērumā braukušo tiesnesi Ivetu Silicku ierosināta disciplinārlieta
Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane ir ierosinājusi disciplinārlietu pret tiesnesi Ivetu Silicku, kura šā gada novembrī tika pieķerta braucot reibumā, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Publiski izskanējusi informācija, ka tiesnese varētu būt bijusi iesaistīta vēl kādā starpgadījumā decembrī, esot pie stūres avārijā iesaistītai automašīnai. Tomēr Tiesu administrācija šo informāciju neapstiprina. Makārova skaidroja, ka administrācija sazinājās ar Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieku Raimondu Karlsonu, kurš pastāstīja, ka šajā sadursmē pie auto stūres bija vīrieši, kuri pēc negadījuma parakstīja saskaņoto paziņojumu.
Jau vēstīts, ka Silicka šī gada 10.novembrī tika pieķerta braucam 2,9 promiļu reibumā. Tiesnese iepriekš "TV3" raidījumam "Bez tabu" atzina savu vainu izdarītajā likumpārkāpumā.
Atbilstoši likumdošanai, pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas lietas materiāli tiek nosūtīti attiecīgās tiesas priekšsēdētājai, kas pieņem lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu. Ja tāda tiek ierosināta, tad šo lietu izskata Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija, kas lemj par tālāko lietas attīstību.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likums paredz, ka disciplinārkolēģija var pieņemt šādus lēmumus - uzlikt disciplinārsodu, nosūtīt lietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, ierosināt tiesnesi atcelt no amata, kā arī lemt par disciplinārlietas izbeigšanu.
Pastāv trīs veidu disciplinārsodi, ko disciplinārlietu kolēģija var piemērot - piezīme, rājiens un amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no algas.
Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska, neminot personas vārdu, apstiprināja, ka 10.novembrī Stopiņu novadā apturēta automašīnas vadītāja, kura bija alkohola reibumā. Personas asinīs konstatētā alkohola koncentrācija bija 2,9 promiles.
Administratīvo pārkāpumu sākotnēji konstatēja Stopiņu novada pašvaldības policijas amatpersona. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas un vadītājas dokumentu pārbaudes uz notikuma vietu tika izsaukta Valsts policijas ekipāža, lai veiktu likumā noteiktos pasākumus un, balstoties uz pašvaldības policijas dienesta ziņojumā sniegto informāciju un medicīniskās pārbaudes rezultātiem, noformētu administratīvā pārkāpumu protokolu.
Administratīvo pārkāpumu kodekss ierindas iedzīvotājam par automašīnas vadīšanu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, paredz administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Administratīvā pārkāpuma lieta sākotnēji tika saņemta tiesā, taču tiesa to atgrieza Valsts policijai, jo netika ievērota likumā noteiktā kārtība par amatpersonu saukšanu pie atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
