Eksperte: Neatbalstot ANO migrācijas paktu, Latvija nevarēs pilnvērtīgi piedalīties sarunās par migrācijas ierobežošanu
Neatbalstot ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, Latvija pazaudēs savu vietu "pie sarunu galda" un nevarēs pilnvērtīgi piedalīties sarunās par migrācijas ierobežošanu, pauda sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce.
Viņa norādīja, ka Latvijai būtu jāatbalsta ANO migrācijas pakts, lai valsts apliecinātu apņemšanos sadarboties un kopā ar citām valstīm varētu runāt par migrācijas iemesliem, virzītājspēkiem un citiem jautājumiem. "Šeit nav runa tikai par ienākumu nevienlīdzību starp dažādiem pasaules reģioniem, bet arī par klimata pārmaiņām, kas tuvākajos desmit vai 20 gados radīs papildu migrācijas plūsmas," skaidroja Lāce.
Pēc viņas paustā, ja Latvija neatbalstīs šo deklarāciju, tam būs vairākas nozīmīgas sekas, tostarp Latvija pazaudētu savu vietu "pie sarunu galda", lai runātu par mehānismiem, kuri varētu novērst cilvēku tirdzniecību, migrācijas virzītājspēkiem, robežu stiprināšanu un citiem jautājumiem. Atbalstot paktu, Latvija pilnvērtīgi varētu piedalīties šajās sarunās, norādīja Lāce.
Viņa arī skaidroja, ka praktiski vietas "pie sarunu galda" zaudēšana varētu nozīmēt arī atbalsta zaudēšanu, proti, ja Latvija kādā dienā saskarsies ar nepieredzētu migrācijas apmēru, valsts aicinājums pēc palīdzības no Eiropas Savienības un kaimiņvalstīm var tikt noraidīts, pamatojoties uz Latvijas izvēli neatbalstīt starptautiskus mehānismus, kā risināt šo problēmu.
Tāpat, pēc Lāces paustā, pastāv risks, ka Latvija tiktu ielikta tā sauktajā "Višegradas grupā", kurā ir Austrumeiropas valstis, kas ir ļoti negatīvi, pat naidpilni, noskaņotas pret migrāciju. Turklāt šāds solis būtu arī pretrunā ar Baltijas valstu kā kopīga aktora soļiem - Lietuva un Igaunija šo paktu jau ir parakstījušas, sacīja Lāce.
Viņa norādīja, ka radušās bažas sabiedrībā un politiķu vidū par ANO migrācijas paktu saistītas ar izpratnes trūkumu par deklarācijas saturu. Lāce piebilda, ka arī pieeja izplatīt informāciju, kas ir drīzāk polarizējoša, mēģinot saskatīt kaut kādas sazvērestības teorijas šajā paktā, arī īsti neveicina sabiedrības vēlēšanos iedziļināties un izprast, ko patiesībā šī deklarācija nozīmē.
Lāces ieskatā, sašutuma pamatā ir izpratnes trūkums par to, kā strādā šādas politiskas deklarācijas, ko tās nozīmē un kā ANO strādā ar šiem jautājumiem. Kā jau norādījusi Ārlietu ministrija, šis dokuments ir politiska deklarācija, nevis līgums vai konvencija, proti, pakts nav juridiski saistošs, un Latvija savu migrācijas politiku veidos tādu, kādu tā vēlas. Latvijas atbalsts šai deklarācijai nozīmētu atbalstu tam, ka ar migrāciju saistītie izaicinājumi jārisina starptautiskā partnerībā, uzsvēra eksperte.
Viņa piebilda, ka ažiotāžas sacelšanās saistībā ar ANO Migrācijas paktu lielā mērā saistīta arī ar to, ka sabiedrībā vārds "migrācija" izsauc negatīvas asociācijas, kā rezultātā gandrīz jebkas, pat ja tas cenšas risināt izaicinājumus saistībā ar migrāciju, Latvijas sabiedrībā izsauc negatīvas emocijas.
Vienlaikus Lāce piebilda, ka daudzus no pasākumiem, uz kuriem pakts aicina, Latvija jau ir īstenojusi, piemēram, attiecībā uz migrantu statusa noteikšanu, pakalpojumu pieejamību, ka arī atgriešanās veicināšanu.
Jau vēstīts, ka valdība ņems vērā Saeimas balsojumu jautājumā par Latvijas atbalstu ANO Migrācijas paktam, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) skaidroja, ka ministri vienojās sagaidīt Saeimas lēmumu par pievienošanos vai nepievienošanos ANO Migrācijas paktam, bet līdz Saeimas balsojumam vēl notiks politiskās konsultācijas, turklāt ĀM sagatavos skaidrojumu, ka minētais dokuments neuzliks Latvijai juridiskas saistības.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka ANO Migrācijas pakts nav juridiski saistošs līgums. Pēc viņa teiktā, saistībā ar šo paktu publiskajā telpā tiek pausta maldinoša informācija. "Šis dokuments nosaka, ka nacionālajām valstīm ir tiesības pašām lemt par migrācijas politiku, kā arī tas paver iespējas cīnīties ar cilvēktirdzniecību un kontrabandu," skaidroja Rinkēvičs.
Ministru prezidents piebilda, ka vēl tiks definēti tie punkti ANO Migrācijas paktā, kas Latviju dara bažīgu. Premjers atzina, ka Latvija varētu savas bažas definēt kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm.
Aicināts skaidrot situāciju, ja gadījumā Saeima šo ceturtdien lemj aicināt valdību nepievienoties ANO Migrācijas paktam, Kučinskis stāstīja, ka tādā gadījumā Latvija dokumentam nepievienosies.
