ZZS gatavi piekrist ministriju sadalījumam, bet nav mierā ar deklarāciju un atsevišķiem ministru kandidātiem
Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) piedāvājumam par jaunās valdības ministriju sadalījumu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu piekrist, lai gan partijai ir arī vairāki jautājumi par jaunās valdības deklarāciju un atsevišķiem ministra amata kandidātiem, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Augulis uzsvēra, ka šodien no rīta notiks ZZS valdes sēde, kurā tiks vērtēts Gobzema vakar prezentētais piedāvājums, lai gan politiķis bija skeptisks par to, vai līdz piektdienai varētu paspēt sagatavot jaunās valdības deklarāciju un būt pārliecinoša skaidrība par ministru amata kandidātiem.
"Iespējams, tehniski līdz piektdienai to varētu izdarīt, proti, uzrakstīt divu teikumu deklarāciju un to pēc valdības apstiprināšanas papildināt. Manuprāt, tas nebūtu pareizi, jo sabiedrībai ir jābūt skaidrībai, kādas jaunas dvesmas valdība ieviesīs valsts tālākai attīstībai," sacīja Augulis.
Viņš atzina, ka ZZS ar savu balsu skaitu parlamentā nevar neko būtisku ietekmēt, tomēr par Gobzema piedāvājumu ir daudz būtisku jautājumu, proti, ne tikai par valdības deklarāciju, bet arī par atsevišķiem ministra amata kandidātiem, jo nav skaidrs, vai tie izvirzīti savu ambīciju dēļ, vai ar domu, ka viņi spēs veicināt attīstību nozarē, par kuru būs atbildīgi.
Tāpat Augulis atgādināja, ka arvien ir atvērts jautājums par Jaunās konservatīvās partijas attieksmi pret ZZS dalību jaunajā valdībā.
Gobzems šodien turpinās ar valdības veidošanu saistītās aktivitātes, un, iespējams, notiks arī partiju sarunas.
Par konkrētām tikšanās reizēm politiskajiem spēkiem gan visdrīzāk vēl būs jāvienojas. No intervijas "Delfi TV ar Jāni Domburu" izriet, ka Gobzems ar valdības veidošanu negrasās vilcināties - politiķis redz iespēju jau piektdien, 7.decembrī, lūgt sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlaments lemtu par viņa vadītās valdības apstiprināšanu.
"KPV LV" premjera amata kandidāts solīja, ka līdz Saeimas sēdei tiks sagatavota arī valdības deklarācija un jaunās valdības ieceru finansiālais izvērtējums pat tad, ja Finanšu ministrijas darbiniekiem nāksies strādāt pa nakti.
Gobzems otrdien nāca klajā ar potenciālā valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Sev "KPV LV" vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.
JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.
Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.
ZZS un "Jaunajai Vienotībai" (JV) tiek piedāvāts pa divām vietām Ministru kabinetā: zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Edgars Tavars vai Armands Krauze, bet aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Raimonds Bergmanis. Savukārt JV pārstāvji Jānis Reirs un Edgars Rinkēvičs varētu ieņemt attiecīgi ekonomikas un ārlietu ministru amatus.
"KPV LV" vēlas, lai tiktu nomainīta arī Saeimas Budžeta komisijas vadība, šo amatu atņemot "Attīstībai/Par!" (AP) pārstāvim Mārtiņam Bondaram un uzticot to "KPV LV" deputātam Atim Zakatistovam.
AP pārstāvi "KPV LV" vēlas izslēgt arī no Saeimas prezidija - Gobzema piedāvājums paredzētu izmaiņas Prezidijā, no tā izslēdzot AP pārstāvi Mariju Golubevu un ieceļot par Saeimas priekšsēdētāja biedru Artusu Kaimiņu (KPV LV). Inese Lībiņa-Egnere (JV) attiecīgi mainītu savu pozīciju un kļūtu par Saeimas sekretāra biedru.
Ministru portfeļu piedāvājumu saņēmušās JKP, VL-TB/LNNK, ZZS un JV pagaidām nav devušas Gobzemam konkrētu atbildi, vai ir ar mieru darboties šādā valdībā. Politiskie spēki pauduši, ka apdomā "KPV LV" piedāvājumu.
Jau vēstīts, ka otrdien premjera amata kandidāts paziņoja, ka ir nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar AP.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10. decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm. Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalījās viņa pārstāvētā "KPV LV", AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS, kā arī JV.
Pēc Gobzema paziņojuma sagaidāms, ka sarunas par valdības veidošanu turpinās piecas partijas, kurām kopā parlamentā ir 64 balsis, tomēr JKP ir uzsvērusi, ka tai joprojām ir spēkā "sarkanā līnija" par sadarbību ar ZZS. Ja šīs "sarkanās līnijas" dēļ Gobzema valdības veidošanas sarunas pamestu JKP, tad valdības izveidei vairs nepietiek balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, atlikušajām četrām partijām kopā būtu 53 balsis Saeimā.
