Jansons uzskata, ka bloķēt cilvēkus tviterī nav amatpersonas cienīga rīcība

Pie tiesībsarga ar iesniegumu vērsusies kāda privātpersona, norādot, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) bloķējis viņa lietotāja profila piekļuvi savam "Twitter" kontam, tādējādi liedzot piekļuvi informācijai. Tāpat iesnieguma autors pauda pārliecību, ka amatpersonu konti sociālajos tīklos neesot uzskatāmi par privātpersonu lietotāju kontiem, tādējādi amatpersonas nedrīkstētu bloķēt citus sociālā tīkla lietotājus. Iesniedzējs lūdzis tiesībsargu izvērtēt konkrēto situāciju un uzlikt par pienākumu Rasnačam atbloķēt visus lietotāja kontus, kurus ministrs esot nobloķējis sociālajā tīklā "Twitter".

Lai arī tiesībsarga funkcijās ietilpst veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, tiesībsargs norāda, ka nav tiesīgs uzlikt par pienākumu Rasnačam atbloķēt sociālā tīkla "Twitter" lietotājus, ko ministrs ir izvēlējies bloķēt. Tiesībsargs varot vienīgi sniegt savu redzējumu par iesniegumā aprakstīto situāciju, raugoties no cilvēktiesību viedokļa.

Saskaņā ar tiesībsarga skaidrojumu, Satversme paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Satversmes 100.panta tvērumā ietilpst cilvēka tiesības uz informāciju plašākā nozīmē, proti, ne tikai saņemt valsts sniegto informāciju, bet arī to aktīvi meklēt (aktīvi pieprasīt). Informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli. Tiesības saņemt informāciju ir ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos - Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Ņemot vērā mūsdienu apstākļus un interneta attīstības tendences, tiesībsargs secinājis, ka arvien plašāks amatpersonu loks izvēlas veidot savus profilus sociālajos tīklos, lai, iespējams, varētu sasniegt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu pieejamākā un ērtākā veidā. Tiesībsarga ieskatā cilvēktiesību aizsardzības attīstība sevī ietver ne tikai nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši mūsdienu apstākļiem, bet arī spēju atrast balansu starp dažādām interesēm. Nereti praksē var rasties problemātika saistībā ar nepieciešamību nošķirt, kādās situācijās amatpersona izmanto sociālos tīklus privātām vajadzībām un kādos, lai informētu sabiedrību.

Tādējādi, izvērtējot situācijas, kādās amatpersona izvēlas bloķēt savus sekotājus, tiesībsarga ieskatā nepieciešams vērst uzmanību diviem būtiskiem aspektiem - vai amatpersonas profilam ir privāts vai publisks raksturs, un kādēļ amatpersona ir izvēlējusies liegt piekļuvi (bloķēt) atsevišķu personu lietotāju profilus.

Attiecībā uz pirmo kritēriju tiesībsargs norādījis, ka, pārbaudot Rasnača "Twitter" profilu, redzams, ka profilā Rasnačs ir sevi pozicionējis kā tieslietu ministru. Tieslietu ministrijas oficiālajā mājaslapā ir iekļauta arī norāde uz tieslietu ministra "Twitter kontu", sinhronizējot jaunākos Rasnača ierakstus.

Pēc lietotāja kontā publicēto ziņu satura ir secināms, ka ministrs informē savus sekotājus par dažādiem nozīmīgiem pasākumiem, grozījumiem normatīvajos tiesību aktos, Tieslietu ministrijas, kā arī citu iestāžu jaunumiem, kā arī citām aktivitātēm, kurām ir sabiedriska nozīme, norādīja Tiesībsarga birojā. Atzīmējams, ka Rasnača "Twitter" lietotāja konts ir publiski pieejams ne tikai profila sekotājiem, bet arī ikvienam interneta lietotājam, taču diskusijas par konkrētiem ierakstiem sociālajā tīklā ir iespējams veidot tikai personām, kas ir reģistrētas "Twitter" un nav bloķētas no ministra puses.

Ievērojot minēto, tiesībsargs secinājis, ka ka Rasnača "Twitter" lietotāja kontam ir publisks raksturs, tādējādi ministra aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un personas tiesības saņemt informāciju no lietotāja konta ir vērtējamas Satversmes 100.panta kontekstā.

Tiesības uz vārda brīvību, tostarp, tiesības saņemt informāciju, nav absolūtas tiesības un tās var ierobežot Satversmes 116.panta noteiktajā kārtībā. Tādējādi nepieciešams izvērtēt pamatojumu, kādēļ amatpersona ir izvēlējusies liegt piekļuvi savam lietotāja kontam sociālajā tīklā.

No tiesībsargam adresētā iesnieguma satura neesot iespējams objektīvi secināt, kāds ir bijis pamatojums, kādēļ iesniedzēja lietotāja konts ir ticis bloķēts no ministra puses. Savukārt Rasnačs atbildes vēstulē tiesībsargam ir norādījis, ka nevar sniegt atbildi par informācijas pieprasījumā aprakstīto situāciju, jo "Twitter" nav identificējams iesniedzēja lietotāja konts ar šādu nosaukumu.

Ievērojot minēto, tiesībsargs var sniegt vispārīgu viedokli par iespējamiem gadījumiem, kādos piekļuve "Twitter" pieejamai informācijai lietotāja kontā varētu tikt liegta.

ASV Federālās apgabaltiesas spriedumā, kurā tiesa vērtēja ASV prezidenta rīcību, bloķējot savus sekotājus "Twitter", tiesa atzina, ka "Twitter" ir uzskatāms par publisku platformu, kurā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tādējādi nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme, kad amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam sociālā tīkla lietotāja kontam, ja sekotāji pauž kritiku par amatpersonas pieņemtiem politiskiem lēmumiem vai nostāju. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināts, ka attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā attiecībā uz privātpersonām, jo tiesiskā un demokrātiskā valstī valdības, ministru vai politiķu rīcībai ir jābūt pakļautai arī preses un sabiedrības kontrolei.

Tiesībsarga ieskatā nebūtu pieļaujama situācija, kādā valsts amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam lietotāja profilam, ja kāds cits sociālā tīkla lietotājs ir paudis kritiku par amatpersonas pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem. Augsta līmeņa amatpersonai ir nepieciešams rēķināties, ka sabiedrības interese saņemt informāciju tieši no amatpersonas sociālā tīkla lietotāja konta būs ievērojami lielāka, nekā no ministrijas vai iestādes lietotāja konta vai citām privātpersonām, skaidro tiesībsargs. Pēc viņa paustā, situācijā, kādā amatpersona ir izvēlējusies izmantot šāda veida komunikācijas iespēju, veicot sabiedrības informēšanu plašākā apjomā, nekā likumā ir noteikts, amatpersonai ir pienākums ievērot labas pārvaldības principu, uzklausot un nodrošinot viedokļu daudzveidību.

Tiesībsarga ieskatā atsevišķās galējās izņēmuma situācijās būtu pieļaujams, ka tiek veikta sociālā tīkla lietotāju bloķēšana. Piemēram, situācijās, kādās "Twitter" lietotājs izmanto personas godu un cieņu aizkarošus, rupjus vai aizvainojošus apgalvojumus, kas ceļ neslavu. Tāpat bloķēšana būtu pieļaujama situācijās, kādās sociālā tīkla lietotājs pauž naida runu vai aicinājumus uz vardarbību, par ko atbildība ir paredzēta Krimināllikumā, vai citus izteikumus, par kuriem likumā ir noteikta atbildība, kā arī, ja pastāv aizdomas, ka lietotājs būtu uzskatāms par interneta "trolli".