Literatūras stundu skaitu nesamazinās, tikai mācīs citādāk
Dienu pirms došanās uz Briseli un savu pilnvaru nolikšanas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis valdībā panācis jaunā izglītības satura apstiprināšanu, kurš pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā raisījis plašas diskusijas, galvenokārt saistībā ar literatūras stundu skaita samazināšanu.
Šadurskis oponentus, kuru starpā bija gan Latvijā pazīstami rakstnieki, gan arī profesionāļu vidū atzīti pedagogi, pamanījās nosaukt par neprašām un viltus ziņu izplatītājiem, jo nekāda literatūras stundu samazināšana nav plānota. Visa šī jezga liecināja par to, ka daudz zēlētā problēma par viltus ziņām attiecas ne tikai uz ārvalstu specdienestu provokācijām vai lētu slavu alkstošu internetā dirnētāju sacerētajām „pasakām”.
Šadurskis savu niknumu neslēpa, sakot: „Es vienkārši esmu nikns, ka šādas viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos tīklos par literatūras stundām, jo gluži pretēji jaunais saturs paredz par vienu stundu palielināt nevis samazināt stundu skaitu latviešu valodas un kultūras blokam”.
Savukārt Alise Bērziņa, Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste, portālam Jauns.lv norādīja: „Latviešu valodas stundu skaits nav samazināts, literatūras stundu skaits tiek atstāts iepriekšējā apmērā. Un valsts ģimnāzijām būs lielāka elastība stundu skaita noteikšanā mācību priekšmetos”.
Kaspars Bikše, lektors, psiholoģijas maģistrs un pedagogs, Jauns.lv teica: „Jaunajā programmā reāli nekas nav mainījies, tajā ir nomainīti tikai autori. Šī mācību gada sākumā piestrādāju vienā skolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un papētīju to programmu. Tā īsti pat nav ko pateikt šai sakarā – programmā nekas nav mainījies, stundu skaits tāds pats, kā bija”.
Tomēr Bikše arī nav simtprocentīgi pārliecināts, ka nekas nemainīsies, bet viņa bažas balstās tikai uz runām un baumām: „Nav jau dūmu bez uguns. Intuīcija saka, ka latviešu valoda un literatūra, īpaši jau literatūra aizvien mazāk un mazāk politikas līmenī kādu interesē. Tagad vairāk visi koncentrējas uz konkurētspējīgiem priekšmetiem, naudas pelnīšanu. Skolotāju metodiskajās apvienībās par to jau runā labu laiku, tātad kaut kur aizkulisēs jau kaut kas notiek vai tiešām varētu notikt”.
Valsts izglītības satura centra direktors Catlaks informējis, ka no 4. līdz 6. klasei literatūras stundas ir iekļautas kultūras un mākslas jomā un šajā izglītības posmā literatūras apjoms paliks tāds pats, kāds bijis līdz šim. Ņemot vērā, ka skolas jau strādājušas pēc diviem programmu paraugiem, vienā no kuriem bija vidēji četras literatūras stundas nedēļā, bet otrā - vidēji piecas stundas nedēļā trīs gadu posmā. Tas nozīmē, ka jau tagad literatūras stundu skaits dažādās skolās varēja atšķirties.
Savukārt no 7. līdz 9. klasei izstrādāts izglītības standarts, kas paredz 140 literatūras stundas un šajā posmā literatūra samazināta tikai par vienu stundu mazāk, bet klāt nācis jauns priekšmets – „Teātra māksla”, kas līdz nesenam laikam tika dēvēts par „Drāmu”. Literatūras stunda „upurēta” tieši šim priekšmetam. Un, starp citu, „Teātra mākslas” priekšmetā skolēnus var iepazīstināt arī ar tādiem darbiem kā Raiņa „Pūt, vējiņi!” vai Brigaderes „Sprīdītis”, kas iepriekš bija tikai literatūras stundu programmā.
Iespējams, ka literātu un daļas vecāku satraukumu, ka skolās dramatiski samazināsies literatūras stundu skaits, izraisīja neskaidrie ierēdņu skaidrojumi - ka latviešu literatūra jaunajā mācību saturā plāno iekļaut atsevišķā modelī kopā ar mākslām, bet latviešu valodu – kopā ar svešvalodām un Izglītības un zinātnes ministrijas nespējā sakarīgi „tautas valodā” izskaidrot, ko jaunais izglītības standarts nozīmē. Jāteic, ka arī šobrīd „vienkāršam” cilvēkam daudz ko neizsaka izglītības jomas ierēdņu sacerētie kalambūri, kas publicēti ministrijas mājas lapā:
„Pamatizglītības standarts nodrošina pilnveidotā mācību satura un pieejas ietvaru, definējot sasniedzamos rezultātus katrā no mācību jomām”, „Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās” (vārds „literatūra” šajā teikumā nav minēts), „Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību” un tamlīdzīgi.
Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
