Cilvēkiem neizdodas apturēt meža kailcirti Rūdolfa Blaumaņa "Brakos"
Sākoties skandālam par Ērgļu novada domes izsludināto un 14.novembrī gaidāmo 13 hektāru kailcirtes izsoli Rūdolfa Blaumaņa dzimtas mājas "Braki", memoriālā muzeja vadītāja šovakar LNT Ziņās mierināja satrauktos iedzīvotājus, ka šim mežam neesot vēsturiskās vērtības un neesot pamata bažīties par kultūras ainavas zaudēšanu.
"Blaumaņa ģimene šeit atnāca 1868.gadā. Tieši pirms 150 gadiem. Tāpēc teikt, ka tas ir Blaumaņa laika mežs, kaut kas no Blaumaņa laikiem, nav nekāda pamata. Tam nav nekādas saistības ar to mežu, kas ir tagad izveidojies," LNT Ziņām apgalvoja Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" direktore Zinta Saulīte. Viņa precizē, ka cirsmas izsolei nodotais mežs veidojies haotiski Padomju gados, un visu šo laiku nav notikusi meža kopšana.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" teritorija ir 40,9 hektārus liela un pieder Ērgļu novada domei. Ar 5 deputātu balsīm, kas ir domes vairākums, nolemts muzeju ieskaujošos 27 hektārus mežus pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes. Pašvaldības priekšsēdētājs Guntars Velcis skaidro lēmumu ar Meža likuma par meža inventrizācijas veikšanu reizi 20 gados pildīšanu, un esot bijis pienācis Braku muzeja meža laiks.
"Pasūtījām meža apsaimniekošanas plānu sertificētam speciālistam, un tādu viņš mums arī sagatavoja. Mēs jau neko citu nevaram izdarīt kā tikai to, ko mums pasaka speciālisti. Runājot ar speciālistu, kas vērtēja – vajag vai nevajag -, tad pēdējie vārdi bija – ar steigu, jo mežs praktiski ir miris. Ar steigu ir jācērt nost!" tā LNT Ziņām stāstīja Ērgļu novada domes pvadītājs Guntars Velcis.
Pašvaldības četru deputātu veidotā opozīcija kopš pavasara centusies panākt izsoles atcelšanu, tostarp vākti iedzīvotāju paraksti. Redzamākais cirsmas izsoles pretinieks ir deputāts Māris Olte ("Kopā ir spēks"), kurš saka: "Tagad būs mums "Brakos" viss līdzens un vējš svilpos. Mēs esam diezgan šaurā bezizejā. Ja tas šefiņš kaut ko izdomās, ka viņš grib būt gudrākais līdz galam, tad viņš būs. Viņš mums liek noprast - jūs esat mazākumā, tāpēc sēdiet un turiet žaunas!"
Kritizētais pašvaldības vadītājs pārmetumiem nepiekrīt, jo bija atsaucies opozīcijas aicinājumam lūgt vēl trešās puses neatkarīgo viedokli - Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertu vērtējumu. Kā LNT Ziņām skaidroja "Silava" speciāliste Mudrīte Daugaviete, tad plānotās kailcirtes 13 hektāru apjomā esot pamatotas, jo mežs ir sasniedzis tādu savu vecumu, ka teritorijas vienīgais sakopšanas veids esot kailcirte.
Lai arī Valsts mežzinātnes institūta vērtējums nav attaisnojis opozīcijas gaidas, tomēr šie deputāti aicina neieklausīties "Silava" aicinājumā veikt pilnīgu izzāģēšanu. Opozīcijas deputāts Māris Olte rosina veikt mezā pakāpenisku sanitāro tīrīšanu, koku retināšanu: "Ar reālu, skaidru domāšanu, te nevajag kailcirti taisīt. Vispirms var paņemt apses ārā, tad bērzus, tad egles, patīrīt alkšņus no grāvjiem. Tad var paņemt gobas, kurām ir gobu slimība."
Šonedēļ notika viens no pēdējiem opozīcijas mēģinājumiem apturēt cirsmas izsoli Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" teritorijā ar iedzīvotāju sapulces sasaukšanu. Tajā nolemts, ja pašvaldības vadītājs kailcirtes izsoli neatcels, tad tad izsoles dienā 14.novembrī pie novada domes ēkas esot gaidāms iedzīvotāju pikets.
Priekšsēdētājs Velcis LNT Ziņām skaidroja, ka cirsmas izsole netikšot atcelta: "Vai iedzīvotājiem ir iespēja to nobloķēt, grūti pateikt. Uz emociju pamata noteikti nē. Ja juridiski kāds pierāda, ka tas viss ir nepareizi, mums iesniedz kāds jaunu apsaimniekošanas plānu, mēs sēžam un lemjam."
Režisore Māra Ķimele aicina neņirgāties par Blaumaņa piemiņu
Situācija satraukusi teātra režisori Māru Ķimeli, kura 7.novembrī nosūtījusi vēstuli Ērgļu novada domes priekšsēdētājam, kurā viņa lūgusi apdomāties un apstādināt cirsmas izsoli.
"Nevarētu būt, ka jūs tiešām vēlaties režisēt grandiozu ''Indrānu'' iestudējumu dzīvē, it kā lai paņirgātos par autoru un teiktu viņam: vecais muļķi, tu nejēdz, ka koki der tikai pārvēršanai naudā, par kuru mēs varēsim nopirkt vairāk mantu, vairāk komforta un baudas. Ticiet man, nebūs jums laimes no tās naudas! Vai tie vairs būs Blaumaņa Braki - bez meža? Kuram pacelsies roka parakstīt nāves spriedumu? Kā teica Pēteris Lūcis - katram darbiņam ir vārds un uzvārds," – tā emocionāli vēstulē cirsmas izsoles virzītājiem raksta režisore Māra Ķimele.
Viņa aicina rasta saudzībā balstītu risinājumu: "Es līdz izmisumam apzinos, ka Blaumanis būs dzīvojis un radījis savus ģeniālos darbus veltīgi, ja viņa novadnieki labprātīgi, nevis pie nāves draudiem, pārvērtīs Braku mežus kailcirtē."
Muzeja direktore atbalsta mežu izciršanu, jo koki kļuvuši bīstami
Tikmēr Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" direktore Zinta Saulīte, kas tieši pakļauta pašvaldības vadībai, atbalsta ieceri apkārtnes mežu 13 hektāru platībā atdot kailcirtei. Pirmkārt, Blaumaņa laikā plānotās kailcirtes vietā nemaz neesot atradušies meži, bet gan lauksaimniecībā izmantojamā zeme un pļavas. Otrkārt, līdzīgi kā Valsts mežzinātnes ekspertiem, muzeja direktores novērojumi liecinot, ka koki kļuvuši bīstami: "Koki ir novecojuši, gāžas, ir kā džunģļi. Koki ir arī pārauguši. Koka mūžs jau nav ilgstošs. Viņi vienkārši ar saknēm izlūzt ārā, sagāžas. Šobrīd bērzu birztaliņa ir ļoti bīstama apmeklētājiem – lūzt koki, krīt, gāžas. Viens koks uzkrīt otram, to nolauž. Koki ir novecojuši, viņu laiks ir pagājis."
Kailcirtei lemta arī Rūdolfa Blaumaņa Simtsoļu taku, pa kuru Blaumanis gājis uz aku. Muzeja vadītāja gan apgalvo - šim mežam vairs neesot memoriālās vērtības.
"Veicot kailcirtres, pēc tam tiks sastādītas vai nu eglītes vai arī skatoties pēc ieteikumiem mežs dabiski ataugs, pavērosim, ko speciālisti iesaka," stāsta muzeja direktore.
Pirms izciršanas esot vajadzīgs skaidrs nākotnes attīstības plāns
Cirsmas izsoles pretinieki satraukti, ka bez skaidra nākotnes plāna līdz ar kailcirti zudīšot iespēja Rūdolfa Blaumaņa muzeja apkārtnē izveidot zaļās pastaigu takas tūristu piesaistei. Ja pat pašvaldība noteikšot cirsmas uzraugu, jēgas nebūšot.
"Ja uzrauga, tad uzrauga pēc kāda plāna ar topogrāfiski atzīmētiem kokiem, kurus mēs sargājam vai cērtam. Tad tas atbildīgais cilvēks staigā līdzi un saka – šos cērtam, šos nē, te mums būs tā pastaigu taka -, bet tam ir jābūt projektā, kura šobrīd nav," satraukti vērtēja Ērgļu novada domes opozīcijas deputāte Inga Bite ("Kopā ir spēks").
13 hekāru kailcirtes un 14 hektāru kopšanas un sanitārēs cirtes izsoles izsoles sākumcena noteikta 84 tūkstoši eiro. Daļu naudas izlietošot muzeja jaunas administrācijas ēkas būvniecībā. Arī šai iecerei opozīcija iebilst, jo pēc tās domām, finansiāli izdevīgāk esot remontēt jau esošās administrācijas telpas.
