Izstāde “Dzejnieka kods”
No 6. novembra Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā apskatāma sadarbības izstāde “Dzejnieka kods “. Izstāde būs atvērta līdz 2019. gada 31. janvārim, portālu Jauns.lv informēja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā tiks atvērta sadarbības izstāde, kurā iesaistīti pieci Rīgas personību muzeji. Caur Krišjāņa Barona, Jāņa Akuratera, Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa personībām izstādē tiks parādīts 20. gadsimts, tā vērtības un sasniegumi kultūrā.
Krišjānim Baronam bija lemts garš mūžs - no dzimtbūšanas atcelšanas laika līdz Latvijas brīvvalsts tapšanai. Vairāk nekā pusi savas dzīves viņš veltīja tautasdziesmu apkopošanai un izdošanai.
Jāņa Akuratera temperaments, aizrautība un pārliecība, izteiksmes skaidrība, ticība Latvijas Valsts idejai un nacionālās mākslas spēkam izvirzīja viņu to norišu epicentrā, kas saistītas ar Latvijas likteni. 1918. gadā Jāni Akurateru ievēlēja Nacionālajā padomē (vēlāk Tautas padome). 1918. gadā Jānis Akuraters piedalījās Latvijas Valsts proklamēšanas aktā.
Aleksandra Čaka pirmie dzejas krājumi iznāca pirms 90 gadiem - 1928. gadā – “Sirds uz trotuāra” un “Es un šis laiks”. Pēc deviņiem mēnešiem vēl divas grāmatas: “Apašs frakā” un “Pasaules krogs”. Ar šīm grāmatām latviešu literatūrā sākās Aleksandra Čaka laiks.
Ojārs Vācietis bija dzejnieks, kurš no apzinīga komjaunieša izveidojās par filozofisku, ne pārāk ērtu un ļoti godīgu dzejnieku. Ojārs Vācietis bija apdāvināts - viņš rakstīja dzejoļus, tulkoja Mihaila Bulgakova darbu “Meistars un Margarita”, brīnišķīgi zīmēja un bija apveltīts ar izcilu mūzikas un ritma izjūtu. Pārsteidzoši šķiet, ka, dzīvodams tik ierobežojošā laikā, viņš spēja būt tik absolūti brīvs un spēja rakstīt tik dziļi, un smieties tik nešpetni.
Imanta Ziedoņa daiļradē sastapšanās ar Aleksandra Čaka personību atspoguļojās vairākkārtīgi — gan dzejā, gan epifānijās, gan esejās, bet visspilgtāko apliecinājumu tā piedzīvoja Imanta Ziedoņa un Pētera Pētersona Aleksandra Čaka dzejas dramatizējumā uz Jaunatnes teātra skatuves izrādē “Spēlē, spēlmani!” 1972. gadā. Izrāde guva neticamus panākumus un atgrieza Aleksandru Čaku Latvijas literatūras sabiedrībā.
Izstādes atvēršana 6. novembrī pulksten 16.00.
