Rimšēviča sūdzībās par draudiem viņu nošaut policija neatrod nozieguma sastāvu un kriminālprocesu izbeidz

Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļā pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, kas paredz, ka kriminālprocess ir jāizbeidz, ja izdarītajā nodarījumā nav nozieguma sastāva, pastāstīja VP preses pārstāve Gita Gžibovska.

Pēc savas aizturēšanas un tai sekojošās atbrīvošanas Rimšēvičs 20.februārī žurnālistiem paziņoja, ka Latvijā pamazām daudziem esot kļuvis neērts. Viņam esot izteikti nošaušanas draudi, par kuriem viņš informējis drošības institūcijas. "Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas," toreiz uzsvēra Rimšēvičs.

Janvāra beigās viņam uz mobilo tālruni atnākusi īsziņa "no konkrēta cilvēka". Intervijā LTV raidījumam "1:1" Rimšēvičs paskaidroja, ka īsziņu saņēmis no sev ļoti labi pazīstama cilvēka, kurš īsziņas tekstā norādījis, ka viņam ir informācija par vēlmi Rimšēviču nogalināt.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu likvidējamās "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Februāra beigās arī notikusi seifa zādzība no Rimšēviča mājas. Policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.