Pret VDK dokumentu publiskošanu pagaidām iestājas tikai viena Saeimas partija
Saeimas politiķi lielākoties pauž atbalstu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanai, savukārt partijas "Saskaņa" deputāti pēc mudinājuma saņemšanas no vairākiem latviešu inteliģences pārstāvjiem plāno balsot pret.
Zaļo un zemnieku savienība balsos par VDK dokumentu publiskošanu, apliecināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
"Vienotība" atbalsta VDK dokumentu publiskošanu, sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Konkrēto likumprojektu, tāpat kā pārējos Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus, deputāti pārrunās frakcijas sēdē.
Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK atbalsta komisijas virzīto likumprojektu, aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Tāpat Latvijas Reģionu apvienība atbalstīs attiecīgo likuma grozījumu pieņemšanu, norādīja LRA frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga.
Savukārt partijas "Saskaņa" deputāti balsos pret VDK dokumentu publiskošanu un šāds lēmums pieņemts, uzklausot "latviešu kultūras un zinātnes dižgarus", kuri uzrunājuši frakciju, sacīja tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš norādīja, ka "droši vien" vislabāk būtu sadedzināt šos "maisus", taču pirms vēlēšanām esot parādījušies daudzi "zinātgribētāji", kuri šajos dokumentos vēloties ieraudzīt savu kaimiņu.
VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no "tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas", to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei, uzskata iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki.
Iniciatīvas grupas sastāvā ir LZA prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Evaņgēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, LELB bīskaps - emeritus Pāvils Brūvers, Latvijas Romas Katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča uzdevumā priesteris Rihards Rasnacis, LZA Goda loceklis Jānis Streičs, kādreizējais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis, bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks, bijušais DP 2.pārvaldes priekšnieks Andris Trautmanis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja Totalitāro seku dokumentēšanas vadītājs Indulis Zālīte, Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (LRA), sabiedriskās organizācijas "Latvija Pasaulē" valdes priekšsēdētājs Andris Ruģēns, kā arī vēsturnieki Inese Dreimane un Zigmārs Turčinskis.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajā lasījumā atbalstījusi VDK aģentūras alfabētiskās, kā arī statistiskās kartotēkas publicēšanu internetā 2018. gadā.
Tāpat tiks publicētas VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē. No 2019. gada 1.maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.
Saeimai par šīm likuma izmaiņām vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā. Balsojums par grozījumiem galīgajā lasījumā plānots tieši pirms pašām 13. Saeimas vēlēšanām - 4. oktobrī.
