Īsi pirms vēlēšanām virmo aizdomas, vai starptautiskajā sportā Krievija lobē Baibu Broku
Latvijai ir grūtības nokomplektēt pat komandu biatlona stafetei. Taču Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, “Nacionālās apvienības” biedre Baiba Broka ir viena no diviem kandidātiem uz Starptautiskās Biatlona savienības prezidenta amatu. Vai un kas palīdz viņai startēt uz šo pozīciju? Starptautiskās Biatlona savienības prezidenta vēlēšanas notiks pēc nepilnām divām nedēļām.
Šonedēļ publiskajā telpā, tai skaitā ārvalstu sporta ziņu portālos, parādījās aizdomas par Baibas Brokas un kaimiņvalsts Krievijas iespējamām saitēm. Piemēram, ka tieši Kremlis ir tas, kas lobē Baibu Broku augstajam amatam, šovakar vēstī LTV raidījums "de facto".
Šonedēļ internetu un it īpaši sociālo tīklu twitter pāršalca sašutums par vairāku ārvalstu sporta ziņu portālu, tai skaitā eurosport.ru ziņoto, ka Kremlis uz vadošo amatu Starptautiskajā biatlona savienībā lobē Latvijas Biatlona federācijas prezidenti, Rīgas domes deputāti un mēra Nila Ušakova ģimenes draudzeni Baibu Broku no “Nacionālās apvienības.”
Starptautiskās biatlona savienības vēlēšanas starpvalstu sportā ir vērienīgas. Uz prezidenta amatu kandidē pašreizējais valdes loceklis un Starptautiskās federācijas viceprezidents Olle Dālins (Olle Dahlin) no Zviedrijas un Latvijas Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka. Lēmumu kandidēt viņa pieņēmusi kopā ar federāciju.
“Nu es saprotu, ka īstenībā tā valde, kas ir esošajā sastāvā, nav spējīga vest savienību uz tām nepieciešamām izmaiņām (..) Un tas bija mans lēmums,” saka Broka.
Vēlēšanas notiks septembrī un no kopumā 56 valstīm katrai ir viena balss. Iepriekš minētais krievu medijs eurosport.ru un starptautiskais sporta ziņu portāls “Inside the games” vēsta – Brokas kandidatūra savienībai bijusi pārsteigums, ņemot vērā viņas nelielo pieredzi šai jomā. Latvijas federāciju viņa vada četrus gadus.
Bažas, ka viņas kandidatūru lobē Krievija, ārvalstu presei intervijā pastiprinājis Brokas konkurents, Biatlona savienības valdes loceklis Olle Dālins. Savā intervijā viņš arī atgādina, ka pirms četriem gadiem Satversmes aizsardzības birojs Brokai, kas tobrīd bija tieslietu ministre, liedza pielaidi valsts noslēpumam. (https://www.insidethegames.biz/articles/1068920/dahlin-pledges-to-rebuild-trust-if-elected-ibu-president-as-admitted-awareness-of-rumours-of-russian-lobbying-for-rival-candidate)
Broka sava oponenta teikto interpretē kā priekšvēlēšanu cīņu, un saka, ka viņš, četrus gadus būdams Starptautiskās biatlona savienības valdes loceklis, nav neko darījis, lai cīnītos pret dopingu un korupciju.
Šeit jāatgādina, ka ilggadējais savienības prezidents Anderss Beserbergs amatu pameta pēc skandāliem, kurā viņu vaino par nepilna ceturtdaļmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no Krievijas. Saskaņā ar ārvalstu presē ziņoto, Beserbergs vairākus gadus iepriekš dažādās sacensībās slēpis 65 dopinga lietas, kurās bija iesaistīti Krievijas biatlonisti.
Brokas konkurents, kurš savā programmā skandē saukli par caurspīdīgumu un taisnīgumu sportā, ir izteicis bažas, ka arī ar Broku šādus darījumus, iespējams, Krievijai būtu viegli sarunāt.
Krievijā sports un politika ir cieši saistīti. Sportistu sasniegumus valsts vara izmanto, lai stiprinātu savu – spēcīga režīma – tēlu sabiedrībā un pasaulē, teikuši ārpolitikas eksperti. Latvijas ārlietu ministrs pagaidām iemeslu īpašam uztraukumam nesaskata.
“Būsim kritiski, ja tiešām tāds atbalsts no Krievijas ir, tad tas arī nav nekas labs. Bet es neteiktu, ka mēs šobrīd varētu no Ārlietu ministrijas puses apstiprināt vai noliegt, ka tas tā ir,” saka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tikmēr Broka stāsta, ka Krievijai vēlēšanās ir tikai viena balss no 56. Viņu atbalstīšot Latvija, Lietuva un Igaunija. Par savām izredzēm esot runājusi arī ar Ukrainu, Vāciju un citām valstīm.
Lai gan Krievijas Biatlona savienības prezidentam vēlēšanās ir tikai viena balss, no tās var būt atkarīgs, kas turpmāk noteiks toni pasaules biatlonā. Krievija ir ietekmīga arī tādā ziņā, ka tā daudz vairāk, nekā Latvija var ieguldīt aģitācijā par vēlamo kandidātu. Kā “de facto” uzsver Starptautiskās biatlona savienības preses sekretārs Kristiāns Vinklers (Christian Winkler), kandidāti ir divi un vairāk to arī nebūšot. Uzvar tas, kurš saņem vairāk balsu. Tātad, ja balso 56 valstis, lai uzvarētu pietiek ar 29 balsīm pret 27.
“Krievija ir viena no dalībvalstīm, ar vienu balsi. Kam viņi to atdos, es nezinu. Es pat ar jauno Krievijas federācijas prezidentu neesmu satikusies. Es pat nezinu, kā viņš izskatās un pat runājusi neesmu.”
Tas gan izklausās mazliet neticami, ka Latvijas Biatlona federācijas vadītāja apgalvo, ka nezina, kā izskatās Krievijas Biatlona savienības vadītājs Vladimirs Dračovs - viņš šajā sporta veidā guvis vērā ņemamus panākumus līdz pat divtūkstošo gadu vidum.
Tikmēr Krievijas puse apgalvo ko citu. Konstantīns Baicovs, Krievijas Biatlona savienības preses sekretārs, raidījumam “de facto” saka: “Baiba patiesi ir sazinājusies ar Krievijas Biatlona savienības pārstāvjiem, un es tā saprotu, piedāvāja savu programmu un savu vīziju. Tā tas patiešām ir. Bet nekādi konkrēti solījumi no mūsu savienības prezidenta mutes neizskanēja.”
Telefona saruna Brokai ar savienības prezidentu Vladimiru Dračovu gan esot bijusi. Sīkāk preses pārstāvis sarunas nevarēja komentēt, tāpat arī to, vai ne vien Broka pati uzrunā potenciālos atbalstītājus, vai arī sarunās līdera lomu uzņemas Krievija. Federācijas priekšnieks nebūšot sazvanāms līdz pat vēlēšanu dienai septembrī.
Te jāpiebilst, ka Krievijas Biatlona savienības vadītājs Dračovs ir arī Krievijas Valsts domes deputāts, ievēlēts no kaimiņvalstī valdošās “Vienotās Krievijas” saraksta. Arī Kremļa preses dienests neatbild uz “de facto” jautājumu, vai Krievija lobē Broku augstajam amatam.
Latvijas Televīzija mēģināja sazināties arī ar Brokas konkurentu Dālinu, kurš citiem medijiem apstiprinājis bažas par iespējamajām Krievijas interesēm un ietekmi vēlēšanu iznākumā. Uz telefona zvaniem viņš neatbildēja, arī sociālajos tīklos nē, bet e-pastā ir pavisam strups.
“Es nesaprotu jūsu jautājumu, jo es nekad neesmu izteicis komentārus par to, kuru kandidātu atbalsta Krievija. Mana kampaņa ir pilnīgi “tīra” un es neizteikšu nekādus komentārus par savu oponenti.”
Tomēr pēc Dālina iepriekšējās intervijas daudzi jau steiguši norādīt uz latviskākās partijas iespējamām saitēm ar Krieviju. Darījumi ar apšaubāmas reputācijas uzņēmēju, kas, iespējams, bija iemesls liegumam strādāt ar valsts noslēpumu, arī ciešā draudzība ar skandalozo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu Brokas reputācijai par labu nerunā. Tāpat Brokas kritiķi norāda uz viņas ciešo draudzību ar ne reti Krievijas politikai simpatizējošās partijas “Saskaņa” līderi Nilu Ušakovu.
Līdz “de facto” jautājumiem par to, kas un kādu mērķu vadīts virza un atbalsta Broku, Latvijas sporta funkcionāri īpašu interesi nebija izrādījuši.
Broka sacīja, ka nedz ar partiju, nedz ar Latvijas Olimpisko komiteju to nav pārrunājusi. Brokas iespējamā tuvība ar Krieviju nav izraisījusi jautājumus arī viņas pārstāvētajā partijā, “Nacionālajā apvienībā”, kas sevi allaž oficiāli pozicionējusi kā bezkompromisa cīnītāju pret Kremļa interesēm. Lūk, ko sacīja partijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš: “Mani personīgi Brokas kundze informēja pirms dažām dienām par to, ka šāda intervija ir bijusi un ka par to varētu būt rezonanse. Es gribētu teikt, ka šis nav politisks jautājums.”
Lobēšana nav nekas neparasts un bez tās šāda mēroga vēlēšanās neiztikt, saka Latvijas Olimpiskajā komitejā. Tomēr pārsteigts par Brokas kandidēšanu, komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis bija. Pirms tam to nezinājis, un arī Broka pati to nevienam neteikusi.
Vai Latvijai nevajadzētu iesaistīties un bažas par Krievijas interesēm atspēkot? Uz šo jautājumu Olimpiskās komitejas prezidents atbild, ka – nē, jo tas būtu neētiski, un to varētu interpretēt kā iejaukšanos vēlēšanās.
