Pārsteidzot "Saskaņu", mācītājs Sproģis tomēr atsauc dalību vēlēšanās

"Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās," savā paziņojumā sociālajā vietnē "Facebook" norāda Sproģis. Ar Sproģi pagaidām nav izdevies sazināties. "Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

Sproģis savā paziņojumā uzsver, ka viņa pozīcija ir nemainīga - viņš ir par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu. Viņš skaidro, ka nav iestājies partijā "Saskaņa" un nekad nav bijis nevienas politiskās partijas biedrs.

"Partija "Saskaņa" nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma. Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, - dzīvot labākā Latvijā. Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu," norāda Sproģis. Viņš pauž, ka valstī ir daudz akūtu problēmu, kuras prasa steidzamu risinājumu. "Es gribēju iet ātri un darīt, ko varu. Tomēr, lai spētu iet tālu, man nepieciešams iet lēnām. Es zinu, ka pēc šī paziņojuma atkal izskanēs dažādi viedokļi. Visi zinās par mani visu - labāk nekā es pats. Savu izvēli esmu izdarījis pats, ejot pa savas sirds ceļu. Esmu pārliecināts, ka mans sarežģītais lēmums - iet tālāk un lēnāk - ir labākā dāvana, ko varu pasniegt sev un savai ģimenei savā dzimšanas dienā," paziņojumā sociālajā vietnē "Facebook" norāda Sproģis.

Viņš savā ierakstā akcentē, ka nav par virziena maiņu uz austrumiem. "Esmu par to, ka tiek meklēts dialogs ar visiem - austrumiem, rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Bet kā gan tas iespējams politikā, ja liela daļa mūsu "patriotu" pat grupu "Prāta Vētru" dēvēja par nodevējiem - tikai tāpēc, ka viņi izvēlējās koncertēt arī Krievijā. Drīzāk Latvijas prezidentam būtu jāizsaka viņiem pateicība par to, ka puiši veido pievilcīgu Latvijas tēlu nereti citādi indoktrinētajā Krievijas sabiedrībā," klāsta Sproģis.

Sproģis arī apgalvo, ka šajā procesā vara nekad nav bijusi viņa pašmērķis. Viņa mērķis esot bijis "meklēt iespējamo izlīgumu sašķeltajā Latvijas sabiedrībā, lai varam veidot vienotu valsti, kurā visi cilvēki jūtas droši un neatstumti". Viņš arī pauž viedokli, ka latviešu valodu neapdraud dažas krievu privātās augstskolas, kurās studijas notiek krievu valodā, bet gan lielais emigrējušo ģimeņu skaits, kurās bērni latviešu valodā var pateikt vairs tikai: "Paldies! Un sveiki!". "Toties nevajag lielu izdomu, lai pirms vēlēšanām patēlotu patriotus, jau kuru reizi pacilājot valodas jautājumu," piebilst Sproģis.

Kā ziņots, "Saskaņa" 18.jūnijā apstiprināja Sproģi kā pirmo numuru vēlēšanu sarakstā Vidzemē un kā partijas prezidenta kandidātu.