Slimnīcām tagad jāizlaipo starp datu regulu un cilvēcību jeb - kas būs, ja pazudušu radinieku nāksies meklēt hospitālī
Jaunā Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula radījusi jautājumus, vai var uzzināt par sava tuvinieka, kolēģa, kaimiņa vai pazīstamā atrašanos slimnīcā. Bieži vien, meklējot pazudušus cilvēkus, tiek apzvanītas arī slimnīcas.
Konferencē "Digitālā ēra 2018." Datu regulas un datu drošības forums zvērināta advokāta palīdze Linda Reneslāce slimnīcu uzņemšanas nodaļām neieteica pa tālruni izpaust informāciju par personas atrašanos ārstniecības iestādē.
Jautās pašam pacientam
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga teic: “Šādās nestandarta situācijās slimnīcas personāls iespēju robežās palīdzēs piederīgajiem. Tomēr jāņem vērā, ka ārstu un slimnīcas darbinieku darbību stingri regulē likums. Pacientu tiesību likumā ir paredzēts, ka pacientam ir tiesības uz savas ģimenes un citu personu atbalstu ārstniecības laikā.”
Situācijā, kad ar atvesto pacientu ir iespējams kontaktēties, slimnīcas darbinieks viņam jautās atļauju sniegt par sevi informāciju.
“Ļoti vienkārši skaidrojot – pacientam tiks jautāts – par viņu interesējas tuvinieks (vārds, uzvārds), vai pacients piekrīt, ka mēs apstiprinām viņa atrašanos mūsu slimnīcā. Tas arī būs vienīgais – stacionēšanās fakts –, par ko būsim tiesīgi runāt. Informācija par pacienta veselības stāvokli telefoniski netiks sniegta,” uzsver Veinberga.
Precizējoši jautājumi
Situācijā, ja pacients ir bezsamaņā un ar viņu nav iespējams runāt, slimnīca sniedz informāciju par pacienta stacionēšanas faktu, iepriekš uzdodot zvanītājam precizējošus jautājumus, lai noskaidrotu viņa radniecību ar sirdzēju. Piemēram, kad pacientam ir dzimšanas diena, kas viņam bija mugurā, izejot no mājām, u.tml.
“Mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt pacientiem un sniegt ne tikai medicīnisku palīdzību, bet arī gādāt par cilvēku emocionālo fonu, atrodoties slimnīcā. Tādēļ Stradiņa slimnīca ir gatava ieguldīt papildus darbu, lai, nepārkāpjot likumu, tomēr nezaudētu cilvēcību brīžos, kad palīdzība vajadzīga ne tikai cietušajam cilvēkam, bet arī viņa piederīgajiem, uzzinot, kur viņu tuvinieks atrodas,” sola Veinberga.
Par bērna diagnozi tikai vecākiem
“Bērnu slimnīcas Klientu apkalpošanas speciālisti neatminas gadījumus, kad tuvinieki slimnīcā būtu meklējuši pazudušu bērnu. Šādās reizēs zvanītājam tiktu lūgts sazināties ar Valsts policiju,” stāsta slimnīcas pārstāve Daiga Rauba.
Biežāki ir zvani no vecākiem vai citiem tuviniekiem, kuri ir saņēmuši ziņu, ka bērns nokļuvis slimnīcā, un ir norūpējušies par viņa veselību. Situācijas mēdz būt dažādas: bērns uz slimnīcu atvests no skolas, bērnudārza vai nometnes, un vecāki vēlas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli; ārzemēs dzīvojoši vecāki vēlas noskaidrot, kā norit ārstēšana; šķirti vecāki, kuriem nav labas attiecības, grib uzzināt, kā klājas bērnam; radinieki nevar sazvanīt bērnus un vecākus, kuri atrodas slimnīcā.
“Bērnu slimnīcā pacientu datu drošība vienmēr ir bijusi svarīga joma, tostarp jautājumos, kas skar informācijas sniegšanu par pacientu citām personām. Mēs arvien turpinām pilnveidot kārtību, lai nodrošinātu līdzsvaru starp datu aizsardzības regulu un citiem tiesību aktiem, pacientu un bērnu tiesībām, kas saistītas uz ārstniecību, un arī cilvēcīgu, iejūtīgu attieksmi,” klāsta Rauba.
Izprotot vecāku un bērnu satraukumu kritiskās situācijās, slimnīcai tomēr jānodrošina pacientu datu aizsardzība. Bērnu slimnīcā šobrīd ir šāda kārtība – tuvinieki pa tālruni var noskaidrot tikai stacionēšanas faktu, lai vecāki zinātu, ka jāierodas slimnīcā.
Klientu apkalpošanas speciālists uzdos jautājumus par zvanītāja identitāti un sniegs atbildi, vai pacients atrodas vai neatrodas slimnīcā. Informācija par bērna veselības stāvokli netiek sniegta – to var uzzināt tikai bērna vecāki vai pilnvarotās personas, klātienē vēršoties slimnīcā un uzrādot personu apliecinošus dokumentus.
Tiesības būt atrastam
Liepājas reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase saka: “Lēmums par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu ir atkarīgs no situācijas, kas rūpīgi jāizvērtē. Taču katrai darbībai, kas attiecas uz personu datu aizsardzību, ir jābūt loģiskai pēc savas būtības. Ja pacients ir adekvāts un ar viņu iespējams kontaktēties, tad vispirms var ieteikt pašam pacientam sazināties ar tuviniekiem.”
Ja ar pacientu nav iespējams kontaktēties, bet ir iespējams noskaidrot, ka tieši par viņu interesējas tuvinieki, protams, esot jāsniedz informācija, ka konkrētais cilvēks atrodas slimnīcā. “Pazuduši cilvēki ir jāatrod, un katram ir tiesības atgriezties pie saviem tuviniekiem,” uzsver Grase.
