Ministre: Valsts kancelejai rūpīgāk jāizvēlas nākamais kandidāts uz VID šefa krēslu

Viņa norādīja, ka nav informēta par Skujiņa apsvērumiem spert šādu soli, tomēr ministre respektē šo lēmumu.

Tāpat Reizniece-Ozola atzina, ka ar Skujiņa lēmumu iekavējas VID vadītāja iecelšana amatā un būs nepieciešams rīkot jaunu VID vadītāja amata konkursu.

Finanšu ministres ieskatā, VID vadītāja amata konkursa komisijai Valsts kancelejas vadībā būs daudz lielāka rūpība jāpievērš potenciālo risku novēršanai.

Vaicāta, vai Skujiņš šādu lēmumu varētu būt pieņēmis politiska spiediena rezultāta, Reizniece-Ozola sacīja, ka nezina, jo nav tikusies ar Skujiņu un pārrunājusi viņa lēmumu. "Patlaban svarīgāk ir skatīties nākotnē," piebilda ministre.

Finanšu ministre nākamnedēļ plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu jautājumu, kas saistīts ar jaunu VID vadītāja amata konkursa rīkošanu. Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, jauns konkurss ir jārīko, lai visiem pretendentiem būtu līdzvērtīga starta pozīcija.

Ministre ar Valsts kancelejas direktoru plāno pārrunāt iespējas mainīt VID vadītāja amata konkursa procedūru, lai konkursa komisija būtu pārliecināta par visiem potenciālajiem riskiem. Viņa pieļāva iespēju VID vadītāja amata konkursam piesaistīt jaunu personāla atlases kompāniju, lai paplašinātu iespējamo pretendentu loku.

Ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Citskovskis pieļāva, ka nākotnē augstu amatpersonu konkursu norises laikā kā novērotājus varētu pieaicināt mediju pārstāvjus, lai viņi varētu pārliecināties par konkursa norises atklātību un godīgumu.

Jautāta, vai ministre piekristu VID vadītāja amata konkursa komisijā iekļaut arī kādu mediju pārstāvi, Reizniece-Ozola atzina - varbūt, bet tādā gadījumā būtu jārisina konfidencialitātes jautājums.

Jau ziņots, ka Māris Skujiņš atsaucis savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

"Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli," teikts Skujiņa paziņojumā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka atsaukt savu pieteikumu VID vadītāja amatam ir Skujiņa paša izvēle. Tāpat Vaivars piebilda, ka uz VID vadītāja amatu tiks izsludināts jauns konkurss.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka koalīcijas vairākums pašlaik nesteidz paust atbalstu Skujiņa kandidatūrai VID ģenerāldirektora amatā.

Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas bija paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Skujiņa iespējamo saistību ar Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāram Rimšēviča krimināllietā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš nolēma vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Drošības policijā, lai šos apstākļus vēlreiz pārbaudītu.

Laikraksts "Diena" vēsta, ka Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā "Energo Capital". Kā galvenie "Energo Capital" attīstīto koģenerācijas projektu investori, bijuši Martinsons un bijušais "Parex bankas" līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Skujiņš "Energo Capital" amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Pie saviem sasniegumiem šajā amatā viņš min sarunas ar dažādām bankām un kredītiestādēm par kopumā 34 miljonu eiro kredītiem celtniecības darbiem, aprīkojuma iegādei un apgrozāmo līdzekļu iegūšanai "Energo Capital" investīcijām biomasas koģenerācijas elektrostaciju attīstībā. Skujiņš uzņēmumā arī vadījis juridisko, vides un biznesa izpēti, lai iegūtu banku aizdevumus. Tagad "Energo Capital" izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos, vēsta "Diena".

Jautājums par Skujiņa darbu "Energo Capital" esot izskanējis VID vadītāja pretendentu atlases gaitā, bet viss, ko viņš varējis paskaidrot, ka atbildējis tikai par kredītu piesaisti no bankām un ar Martinsonu nav ne ticies, ne komunicējis. "Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas "smuki skan"," norādījis Skujiņš.

Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" ziņo, ka Skujiņš 2012.gadā ir bijis SIA "Natural Resources" valdes loceklis, īpašnieks un pat likvidators, bet šī uzņēmuma līdzīpašnieks savulaik bijis Martinsons.