Reģionu apvienība par savu premjera amata kandidātu izvirza Smiltēnu

Smiltēna kandidatūru foruma dalībniekiem pieteica LRA vadības pārstāvji. 33 gadus vecais Smiltēns savas politiskās karjeras laikā ir pabijis jau vairākos politiskajos spēkos - politikā viņš iesaistījās caur Aigara Štokenberga un Arta Pabrika veidoto partiju "Sabiedrība citai politikai". Vēlāk šī partija iekļāvās "Vienotībā", kur Smiltēns tika kandidējis uz partijas priekšsēdētāja amatu, bet pēc otrā nesekmīgā mēģinājuma viņš partiju pameta un ar savu biedrību pieslējās LRA.

Politiķis uzsvēra, ka Latvijas nākotnes sapņa sasniegšanai svarīga ir ekonomikas attīstība un dzīve līmeņa pieaugums, kas pašlaik veido 67% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa un vēl asāk iezīmējas reģionos. Tāpēc esot jānosprauž skaidrs mērķis par virzību uz ES vidējo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju "plus 2 procentpunktiem", pauda Smiltēns.

Šī mērķa sasniegšanu apdraudot valdības bezatbildība un "sprādzienveida" politika, tajā skaitā saistībā ar neseno nerezidentu banku skandālu, paziņoja LRA premjera amata kandidāts. Viņš norādīja uz nepieciešamību virzīties uz tiesiskās vides sakārtošanu un valsts reputācijas uzlabošanu.

Apstākļos, kad pasaulē robotizētās sistēmas darba tirgu liek atstāt cilvēkiem, Smiltēns uzsvēra profesionālo izglītības centru lomu iedzīvotāju pārkvalificēšanai jaunajām prasībām. Neizmantotās iespējas ir valsts akciju sabiedrības, kurās ir resursi, pieredze un iespējas ieguldīt pētniecībā, lai spētu konkurēt ārvalstīs, uzskata politiķis.

Smiltēns akcentēja, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi jāiegulda pašvaldību infrastruktūrā, savukārt degvielas akcīzes nodoklis ir jānovirza autoceļu fondā, lai dotu skaidrību autovadītājiem par šo līdzekļu izlietošanu. Kopumā neseno nodokļu reformu politiķis vērtēja skeptiski, jo tā neesot nesusi īpašu labumu, tikai pārbīdījusi budžeta ieņēmumu gūšanas veidus.

Kā vienu no izaicinājumiem Smiltēns savas runas sākumā minēja nepieciešamību panākt, lai iedzīvotāji, tajā skaitā skolu un augstskolu audzēkņi, savu dzīvi vidējā un ilgtermiņā saistītu ar Latviju.

LRA vērtība ir cilvēks, kuram pašlaik aktuāls ir jautājums "Kam man vajadzīga šī valsts?", paziņoja Saeimas deputāte Silvija Šimfa, kura LRA pieslējusies salīdzinoši nesen. Tāpēc sociālās drošības jomā 13.Saeimā jāturpina iesāktā cīņa ar nabadzību, ienākumu nevienlīdzību un reģionālo bezdarbu, akcentēja politiķe. Obligāti jāpanāk, ka minimālā pensija ar pabalstiem un piemaksām nebūtu mazāka par minimālo algu, pauda parlamentāriete.

Tiekot pie varas, LRA plāno noteikt otrā līmeņa pensijas par mantojamām, un politiskais spēks uzskata, ka otrajā līmenī uzkrātajiem līdzekļiem ir jāstrādā Latvijā un jāattīsta mūsu valsts tautsaimniecība, sacīja Šimfa. Viņa uzsvēra, ka ir jāatjauno pašvaldību īres namu celtniecība ar valsts atbalstu, lai kvalitatīvi mājokļi būtu pieejami ģimenēm ar bērniem, tajā skaitā ar zemiem ienākumiem.

Deputāte Inga Bite pauda nostāju, ka politiskais spēks 12.Saeimā ir daudz darījis, lai virzītu dažādus ar ģimenes atbalstu saistītus jautājumus. Politiķe norādīja, ka LRA nemainīgi iestāsies par tādām vērtībām kā tradicionālā ģimene. Cilvēki var savas attiecības veidot, kā vēlas, taču LRA vienmēr iestāsies par to, ka valsts atbalsta laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, pauda politiķe. Bite uzsvēra, ka LRA turpinās atbalstīt audžuģimenes un aizbildņus, lai viņi varētu nodrošināt ģimenisku vidi bērniem.

LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga šodien partijas sanāksmē slavēja politiskā spēka darbu, kas neesot novirzījies no pamatvērtībām - ģimenes, ekonomikas, drošības un latviskās identitātes.

Gan Kleinberga, gan LRA Pārstāvju sapulces vadītājs Guntis Gladkins uzrunās uzsvēra, ka LRA frakcijā un kopā ar frakciju strādājošo deputātu skaits ir sasniedzis desmit cilvēkus. Politiķe pauda viedokli, ka tas ir "pamatīgs skaitlis", kas apliecina, ka LRA parlamentā ir "augusi plašumā un lielumā".

Pēc partijas pārstāvju domām, LRA frakcija pašlaik esot vienīgā reālā opozīcija, un šis statuss esot laba skola, lai Latvijas Reģionu apvienība nacionālās politikas veidošanā iesaistītos ar vērtīgām zināšanām. Tās gan reizēm esot sāpīgi gūtas, jo "pagriežam vaigu, lai kāds arī iesit", izteicās Kleinberga.

Politiķe uzsvēra, ka vēlētājiem ir svarīgi, ka politiskais spēks iestājas par reģionu iedzīvotāju interešu aizstāvību, reizē atbalstot arī pilsētu iedzīvotājus. Reģionu iedzīvotājiem ir jābūt tādām pašām tiesībām dzīvot savās dzīves vietās un saņemt tādu izpratni un atbalstu, kāda tā ir lielo pilsētu iedzīvotājiem, uzsvēra politiķe.

Gladkins uzsvēra, ka LRA pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās guvusi pārliecinošus rezultātus un arī pēc tam, veidojot sadarbību ar citiem spēkiem un biedrībām, politiskais spēks ir pārstāvēts vairāk nekā 60 novados.

LRA forumā šodien ar runām par savas jomas aktualitātēm uzstājās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Aigars Rostovskis, kurš noslēgumā vēlēja LRA panākumus vēlēšanās. Līdzīgi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns norādīja uz labo sadarbību ar LRA. Tāpat ar saviem priekšlikumiem dalījās izglītības eksperte Evija Papule, kura aģentūrai LETA pavēstīja, ka nav tieši saistīta ar politisko spēku.

Nelielus aplausus izpelnījās atstāstīts secinājums, ka ir daži cilvēki, kas saskata līdzības starp dzīvi Latvijā un Padomju Savienībā, jo tas, ko stāsta politiķi un atsevišķi mediji, krietni atšķiroties no reālās dzīves. Šo domu citēja Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kurš atsaucās uz kādu uzvārdā neminētu Latvijas Tautas frontes aktīvistu.

Politiķis arī pievērsās jautājumam par valsts atbalsta trūkumu olu produktu eksporta ražotnes izveidošanai Valkas novadā - Krauklis pieļāva, ka pie vainas ir draugu būšana, kad kāds nav ieinteresēts šāda biznesa tapšanā. Tomēr šādā veidā Latvija zaudējot gan 160 darbavietas, gan 2,4 miljonus eiro nodokļos gadā, pauda Valkas mērs.

Lai arī LRA forumā "Reģionu spēks Latvijas izaugsmei" bija solīts prezentēt partijas redzējumu par rīcību vairākās sfērās pirms 13.Saeimas vēlēšanām, partijas politiskās ieceres netika īpaši plaši iztirzātas, vairāk vietas dodot ekspertu runām. Dažbrīd kāds no zāles izteica vēlmi debatēt par izskanējušajiem viedokļiem, taču šāda iespēja viņiem netika dota, jo forumā debates nebija plānotas.