Islāma kaujinieku savervētais un Gvantanamo ieslodzītais uzbeks jau sesto gadu dzīvo Latvijā. VIDEO

Jāteic, ka pašlaik 39 gadus vecais uzbeks mainījis arī savu izskatu. Ja aizturēšanas brīdī viņš bija ar tradicionālo musulmaņu bārdu, tad tagad viņš ir skuvies. Tā vismaz var spriest pēc Kasimbekova ievietotā foto sociālajā tīklā „Facebook”. Tomēr ir zināms, ka ticību viņš nav atmetis un apmeklē musulmaņu lūgšanas Rīgā.

Amerikāņiem neizdodas likvidēt Gvantanamo cietumu

Jāatgādina, ka pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV, toreizējā prezidenta Džordža Buša administrācija pieteica karu terorismam. Drīz pēc tam izveidoja arī ieslodzījuma vietu visiem tiem, kurus amerikāņi sagūstījuši pretterorisma operācijās visā pasaulē, plašāk zināmu kā Gvantanamo cietumu.

ASV prezidents Baraks Obama par vienu no saviem mērķiem uzstādīja likvidēt sliktu slavu ieguvušo Gvantanamo cietumu likvidēt. Cilvēktiesību aizstāvji amerikāņiem pārmeta nežēlīgu attieksmi pret Gvantanamo ieslodzītājiem. Lai gan simtiem bijušo ieslodzīto atbrīvoti un nosūtīti uz dažādām pasaules valstīm, vēl joprojām cietumā ieslodzīti apmēram 90 cilvēki. Vienu no Gvantanamo savulaik uzņēma arī Latvija. Šis cilvēks joprojām dzīvo šeit, vēsta LTV raidījums „De Facro”.

Uzbeks Kasimbekovs Gvantanamo cietumā nosēdējis astoņus gadus

Gvantanamo cietumā apmēram pusgadu pēc tā atvēršanas nonāca arī tobrīd 24 gadus vecais Uzbekistānas pilsonis Kamalludins Kasimbekovs. „The New York Times” publiskotajos dokumentos par Gvantanamo ieslodzītajiem lasāms, ka Kasimbekovs bijis „Uzbekistānas islāmistu kustības” dalībnieks. Savukārt tai esot bijusi saistība ar toreiz vēl ietekmīgo teroristisko organizāciju „Al Qaeda”. Kasimbekova iespējamais apdraudējums pret ASV un tās sabiedrotajiem dokumentos novērtēts ar atzīmi vidējs:

Aizturētais apgalvoja, ka viņa draugs Abduls Raoufs savervēja viņu iesaistīties „Uzbekistānas islāmistu kustībā”. Pēc savervēšanas viņš pameta Uzbekistānu un devās uz Tadžikistānu. Pēc ierašanās Tadžikistānā 1999. gada augustā, viņš piedalījās nenoskaidrotā mācību nometnē, kur viņu apmācīja rīkoties ar Kalašņikova automātu AK-47 un raķešu granātu. Pēc nedēļas aizturētais devās uz nezināmu vietu Kirgizstānā, kur „Uzbekistānas islāmistu kustības” līderis Namangani bija sagūstījis trīs japāņu zinātniekus.

2000.gadā Kasimbekovs ar automašīnu, kurā bija ieroču krava, aizbrauca tālāk uz Afganistānu. Turpmākos 10 mēnešus viņš tur strādājis kādā auto remonta darbnīcā. Tad, kad Kasimbekovs pretēji savu autoritāšu iebildumiem bija apņēmies apciemot savu ģimeni Uzbekistānā, viņu aizturēja un ielika vietējā cietumā. Pabijis tajā dažus mēnešus, Kasimbekovs pēc atbrīvošanas it kā garlaicības mākts iesaistījās karadarbībā.

Tobrīd „Uzbekistānas islāmistu kustība” cīnījās kopā ar talibiem pret ASV un tās sabiedrotajiem Afganistānā. Drīz pēc tam Kasimbekovs nonāca amerikāņu gūstā, stāsta “De Facto”.

Apmēram astoņus gadus Kasimbekovs pavadīja Gvantanamo cietumā līdzās citiem, kuri bija aizturēti par saistību ar teroristiskiem grupējumiem. Taču tad tika atbrīvots. 2010. gada 22. jūlijā Kasimbekovu atsūtīja uz Latviju. Viņam piešķīra bezvalstnieka statusu. Kasimbekovs nevarēja atgriezties savā dzimtenē - Uzbekistānā, jo tur, visticamāk, viņš atkal nonāktu tiesas priekšā par dalību „Uzbekistānas islāmistu kustībā”.

Tādēļ viņu pēc amerikāņu lūguma uzņēma Latvija. Cik lielā mērā Kasimbekovs integrējies Latvijā, mūsu drošībnieki neatklāj. Vienīgi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis LTV norādījis, ka neesot bažas, ka Kasimbekovs pašlaik varētu būt drauds Latvijas drošībai. Sākotnēji ASV lūgušas Latvijai uzņemt trīs bijušos ieslodzītos, bet divus no tiem Latvija nav vēlējusies uzņemt, jo neesot bijis pārliecības, ka viņi neapdraudēs Latvijas drošību.

Jāteic, ka pirms pusotra gada vienu Gvantanamo ieslodzīt uzņēma arī Igaunija.

Sīkāk par bijušā Gvantanamo ieslodzītā dzīvi Latvijā skatieties videosižetā.