Ušakovs noalgojis bijušā ASV prezidenta kandidāta Makeina kampaņas rīkotāju
Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" vadītājs Nils Ušakovs noalgojis augsta ranga amerikāņu politisko konsultantu Kristiānu Feriju, lai viņš palīdzētu partijai uzvarēt oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
"Re:Baltica" sadarbībā ar "Buzzfeed.com" noskaidrojis, ka Ferijs vairākas reizes jau viesojies Rīgā - pēdējo reizi pirms dažām nedēļām.
Žurnālistu uzrunāts, Ferijs e-pastā atzinis, ka viņam ir noslēgts konsultāciju līgums ar "Saskaņu". Tas paredzot palīdzību stratēģiski politisku lēmumu pieņemšanā, politiskā vēstījuma izstrādē un sabiedriskās domas pētījumu izveidē.
Starp Ferija darba devējiem bijuši arī divi ASV republikāņu senatori un prezidenta amata kandidāti - Lindsijs Grems un Džons Makeins.
"Re:Baltica" noskaidrojusi, ka viņam ir arī darba pieredze Austrumeiropā, jo 2006.gadā viņš kā firmas "Davis-Manafort" darbinieks konsultēja tā laika Kremļa atbalstīto Ukrainas premjerministru Viktoru Janukoviču, kurš vēlāk kļuva par prezidentu un pēc gāšanas aizbēga uz Krieviju. Firmas "Davis-Manafort" īpašnieki tolaik bija vēlākais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas padomnieks Pauls Manaforts un senatora Makeina vēlēšanu kampaņas vadītājs Riks Deiviss.
Vaicāts, vai nesaskata pretrunas savā darbā, atbalstot partiju, kas vēl nesen atklāti izrādīja simpātijas Krievijas ārpolitikai, kamēr viņa bijušie darba devēji - Makeins un Grems - aktīvi iestājas pret Kremļa iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, Ferijs "Buzzfeed.com" atbildējis: "Jūsu jautājums ir maldinošs, jo nepiemin, ka mērs publiski nosodīja situāciju Ukrainā un norādīja, ka Krima ir Ukraina. Manam darbam nav nekādas saistības ar Krievijas negodīgajiem mēģinājumiem iejaukties ASV vēlēšanās".
Ferijs e-pastā norādījis, ka Rīgas mēru saticis Vašingtonā, kur viņus iepazīstinājis kopējs draugs Deivids Merkels. "Deivids zināja par manu veiksmīgo darbu Latīņamerikā un mēra Ušakova apbrīnu par maniem diviem iepriekšējiem darba devējiem Makeinu un Gremu," rakstījis Ferijs.
Viņa minētais draugs Merkels ir bijušais ASV valdības darbinieks, kura pārziņā bija Eiropas un Eirāzijas starptautiskās attiecības. Patlaban viņš ir Vašingtonas domnīcas "Atlantic Council" eksperts un organizācijas "Summit International Advisors" vadītājs.
Kā šīs organizācijas pārstāvis viņš pērn decembrī Vašingtonā restorānā "Mirabelle" Ušakova vārdā rīkoja vakariņas, noskaidroja "Re:Baltica". Merkels esot centies Ušakovam noorganizēt arī tikšanos ar Čikāgas mēru Ramu Emanuēlu, kādreizējo prezidenta Baraka Obamas padomdevēju, tomēr nesekmīgi. Merkels neatbildēja uz "Re:Baltica" aicinājumu sniegt interviju.
Izsūtītajā vakariņu ielūgumā Ušakovs raksturots, kā "centrāla figūra Latvijas politikā". Viņš publiski esot atbalstījis NATO spēku izvietošanu Latvijā un iebildis pret Krimas aneksiju. Turpat arī norādīts, ka 2017.gada septembrī Ušakovs informējis Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu par sadarbības līguma pārtraukšanu starp "Saskaņu" un "Vienoto Krieviju", "lai veidotu ciešākas attiecības ar Eiropas sociāldemokrātiskajām partijām, jo īpaši Vācijā un Zviedrijā."
Atbalstu ASV politiskajās aprindās Ušakovs sāka meklēt īsi pēc tam, kad Rīgā 2016.gada nogalē viesojās virkne augsta līmeņa ASV politiķu, ieskaitot minētos Makeinu un Gremu, vēsta "Re:Baltica".
2017.gadā Ušakovs ar abiem politiķiem ticies atkārtoti vizīšu laikā Vašingtonā aprīlī un decembrī. "Re:Baltica" zināms, ka tās notika, nesaskaņojot ar Latvijas vēstniecību Vašingtonā vai Ārlietu ministriju, kā tas pieņemts oficiālajās vizītēs.
Ušakovs no komentāriem atteicies, tai skaitā nav informējis, kāds ir Freija honorārs un kur partija ņems naudu, lai to apmaksātu.
ASV ārvalstu lobētāju datu bāze rāda, ka par Panamas valdības interešu lobēšanu ASV Ferija kompānija "Trailblazer Group" no 2016.gada septembra līdz 2017.gada augustam nopelnīja 160 000 dolāru. Viens no Ferija darbiem bija noorganizēt Panamas prezidenta tikšanos ar Makeinu, kas notika 2017.gada jūnijā. Pirms vizītes Ferijs no Panamas valdības kā honorāru saņēma 21 000 dolāru, bet mēnesi vēlāk - 37 500 dolārus.
"Re:Baltica" piemetina, ka saskaņā ar KNAB publisko datu bāzi, "Saskaņa" šogad ziedojumos saņēmusi nepilnus 100 000 eiro.