Satversmes tiesā apstrīd pāreju uz mācībām latviešu valodā
"Rīcības partijas" valdes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Igors Meļņikovs Satversmes tiesā (ST) ir apstrīdējis Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Meļņikovs aicina tiesu izvērtēt, vai minētie likuma grozījumi atbilst Satversmes 1., 91. un 112.pantam, kā arī vairākām starptautiskām konvencijām.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 91.pantā norādīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, savukārt 112.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.
ST kolēģija triju tiesnešu sastāvā līdz 20.maijam izskatīs Meļņikova pieteikumu un lems par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Kolēģija atbilstoši likumam var pagarināt lemšanas termiņu līdz diviem mēnešiem.
Līdz šim brīdim ST nav saņemti citi iesniegumi par grozījumiem Izglītības likumā, norādīja Strazda. Marta beigās arī partija "Saskaņa" paziņoja, ka varētu vērsties ST par likuma grozījumiem.
Krievu skolu aizstāvju protesta gājiens pa Brīvības ielu
Pēc policijas aplēsēm gājienā un pasākumā Esplanādē piedalījās ap 5000 cilvēkiem.
"Saskaņa" pašlaik gatavo savu pieteikumu ST un, iespējams, varētu to iesniegt Saeimas pavasara sesijas laikā, pavēstīja Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (S).
Kā ziņots, Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Valsts prezidents aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.
