Prognozes ir skarbas: mazo lauku skolu slēgšana var novest pie mazo novadu likvidēšanas

"Tas ir vāji slēpts mēģinājums samazināt pašvaldību skaitu, jo tas ir ministrijas uzstādījums. Ja pašvaldībai nav savas skolas, tad tai faktiski nav nākotnes, tāpēc jau pašvaldības arī cīnās. Ja zūd šī skola, tad faktiski tā vairs nav pašvaldība," saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
 
Piemēram, ja likvidētu Apes vidusskolu, tad Apes novads kā tāds pat īsti vairs neatbilstu novada statusam, jo viens no priekšnoteikumiem ir, lai būtu vismaz viena vidusskola. Par to satraukti ir Apes iedzīvotāji. "Latgalē veselus ciemus izsvītro jau no kartes, un arī Vidzemē tas pakāpeniski jau notiek. Es nezinu, uz kurieni tiešām Latvija iet," saka Antons.

Apes novada domes priekšsēdētājs gan mierina, ka tā kā pašvaldībām ir gala vārds - slēgt vai neslēgt skolu - tad pagaidām vidusskola vēl būšot. "Ja šī izglītības kvalitāte tiešām kritīsies, un skolēnu skaits samazināsies, protams, mēs izskatīsim tādu iespēju par šīs skolas turpmāku reorganizāciju. Bet pašreiz pie šīs izglītības kvalitātes, ja pat nebūs valsts finansējuma, mēs mēģināsim paši ar pašvaldības līdzekļiem šo skolu finansēt," saka Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts ("Mēs savam novadam").
 
Daudz grūtāk samaksāt algas saviem pedagogiem, ja to pārstās darīt valsts, būtu Cesvainē, kurā jau šobrīd maksājamie rēķini novadam ar diviem tūkstošiem iedzīvotāju ir milzīgi. Cesvaines skolu var uzskatīt par vienu no modernākajām reģionos ar mūsdienīgi aprīkotiem mācību kabinetiem. Kopā 300 audzēkņu, no kuriem 50 skolēnu 10., 11. un 12. klasē kopā. Un tieši šī mazā skolēnu skaita dēļ vidusskolas posmu par slēdzamu uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas pieaicinātie eksperti. Pašvaldība gan to neuzskata par problēmu un ieteikumu slēgt vidusskolu nepildīšot.

"Mēs nevaram tā vienkārši Latvijā izdomāt, ka kaut ko slēdzam, kamēr tur ir cilvēki. Kamēr tur cilvēki ir pietiekošā daudzumā, nevajadzētu neko slēgt. Mūsu novadā šī ir vienīgā skola," stāsta Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats ("Savam novadam"). Slēdzot Cesvaines vidusskolu, jauniešiem nāktos braukt uz tuvāko skolu Madonā, kas jau ir cits novads.
 
Arī Jaunpiebalgas novadā vidusskola būtu jāslēdz šeit prognozētā skolēnu skaita samazinājuma dēļ. Pašvaldības vadītājs gan kritizē skolu reformatorus, kas neņemot vērā sociālekonomiskās īpatnības, lauku māju izkliedi un negatīvās sekas, tāpēc Jaunpiebalga nemaz nedomā slēgt savu vidusskolu. Ja slēgtu vidusskolas posmu Jaunpiebalgā, nākamā tuvākā skola būtu Vecpiebalgas novadā, bet arī tās skola ir likvidējamo sarakstā. Varētu vest uz Cesvaini, taču arī tur skolu iesaka slēgt. Tuvumā vēl ir Lizuma vidusskola, bet arī tā ir slēdzamo sarakstā. Praktiski visa Vidzemes vidiene paliktu bez nevienas vidusskolas. "Mums tas nav saprotams. Otrkārt, par tādu risinājumu noteikti nelemsim. [...] Tas ir vistiešākais lauku genocīds," vērtē Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs ("Mūsu novads - mūsu mājas - mūsu atbildība").

 
Zināmā mērā tam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienības eksperts. "Tā ir ilūzija, ka tikai šie centri var attīstīties. Ja mēs iztīrām visu Vidzemi un Latgali, tad Latvijai nākotnes gluži vienkārši nav. Tas ir tas stāsts, par ko mēs esam nobažījušies un mēģinām risināt," saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Salmiņš.
 
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") „LNT Ziņu TOP 10" skaidro, ka 2020.gadā, kad spēkā stāsies valdības noteikumi par obligāti minimālo skolēnu skaitu klasē, valsts pilnībā pārtrauks maksāt algas pedagogiem tajās mazajās skolās, ko ministrija uzskata par slēdzamām, bet vietvaras spītīgi tur mākslīgi pie dzīvības. "Ja skolā ir mazāk nekā minimālais [skolēnu] skaits, lai atvērtu klasi, un skolas dotā izglītības kvalitāte ir vāja pēc Ministru kabineta apstiprinātiem kritērijiem, tad, mūsu ieskatā, tā nav izglītības iestāde. Ja pašvaldība grib to saglabāt, tad visa pilna pedagogu darba apmaksa būs uz pašvaldību pleciem," stāsta Šadurskis.
 
Savukārt skolu tīkla pētnieks saka, ka pašvaldības vadītājiem saviem iedzīvotājiem esot jāpasaka, cik patiesībā dārga ir skolas turēšana pie dzīvības, piemēram, ar 50 skolēniem. Jaunpiebalgā viena skolēna izmaksas esot vairāk nekā 4500 tūkstoši eiro, bet eksāmenu rezultātu indekss tikai 34%. Tikmēr, piemēram, vidusskola ar 200 skolēniem Valmierā sasniedz 52%, bet viena skolēna izmaksas ir 1500 eiro. "Maksājot trīs reizes vairāk, mēs gūstam pusotras reizes zemāku rezultātu, atdeve ir pusotras reizes zemāka. Šādi saimniekojot, nav jābrīnās, ka mums trūkst naudas skolotāju algām, nevaram dabūt tos skolotājus," saka skolu tīkla attīstības modeļa pētījumu grupas eksperts Jānis Turlajs.
 
Lai samazinātu pavadāmo laiku uz skolu, braucot pa ļoti sliktajiem lauku ceļiem, Izglītības un zinātnes ministrija iepriekš solīja, ka skolu slēgšana ies roku rokā ar 30 autoceļu posmu remontēšanu visā Latvijā. Latvijas Pašvaldību savienība kritizē, ka tie pagaidām izrādījušies tukši solījumi, tāpēc vismaz šogad mazo skolu slēgšana būtu jāpārtrauc. VAS "Latvijas Valsts ceļi" vadītājs apstiprina, ka tik tiešām šogad no papildu piešķirtajiem 25,6 miljoniem eiro autoceļu sakārtošanai ne centa nav atvēlēts skolu tīkla reformas kontekstā. "Visticamāk, tas ir tādēļ, ka mēs par šiem ceļu posmiem uzzinājām pagājušā gada beigās, bet, lai ceļu pārbūvētu, tam ir jāpasūta tehniskais projekts. Nav iespējams 2017. gada beigās uz 2018. gadu pasūtīt tehnisko projektu, reizē izsludināt un veikt šo ceļu pārbūvi. Visticamāk, mums ir jārunā par 2019. gadu, kad mēs varētu sakārtot ceļu posmus svarīgus izglītības reformai," stāsta "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
 
Izglītības un zinātnes ministrija nedomā apstāties pārliecināt pašvaldības reformēt vai slēgt mazās skolas. Šadurskis saka, ka valstij nav jāmaksā par zemas kvalitātes izglītību. Tuvāko gadu laikā pētnieku ieskatā Latvijā būtu jāreformē 180 skolas.