Depozīta ieviešanai atkal iebilst ar argumentiem - liela steiga, nav īstais laiks
Šobrīd nav īstais laiks; tas izmaksās dārgi; mums jau ieviesta cita šķirošanas sistēma. Šādi, reiz jau dzirdēti argumenti atkal tiek piesaukti, lai mēģinātu nobremzēt idejas par iepakojumu depozīta virzīšanu. Jau šomēnes uz valdības galda būtu jāparādās likumprojektiem, kas paredzētu iepakojuma depozīta sistēmas iedarbināšanu 2020.gadā.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka šobrīd grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā neatbalsta Zemkopības ministrija. Ņemot vērā, ka grozījumu projekti tiek virzīti kā Ministru kabineta lieta, tie obligāti jāsaskaņo tikai ar divām ministrijām – Finanšu un Tieslietu. Taču koalīcijas padome lēma, ka saskaņojumi nepieciešami arī ar Ekonomikas un Zemkopības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd saņēmusi visus četrus prasītos atzinumus. Finanšu un Tieslietu ministrija devusi precizējošus un papildinošus ieteikumus. Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt ietekmi uz cenu kāpumu dažādām preču grupām. “Mēs domājam, ka to arī ir iespējams risināt un pārrunāt un kopā ar ekonomistiem nonāktu pie visiem saprotama risinājuma,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Savukārt Zemkopības ministrija sagatavotos likumprojektus depozīta sistēmas ieviešanai neatbalsta. “Zemkopības ministrijas iebildumi ir spēcīgāki - mūsuprāt, varbūt nav īsti pamatoti, jo neredzam tur apakšā aprēķinus, bet to arī gribam pārrunāt ar kolēģiem sanāksmē, ar visiem iesaistītajiem, un tad jau skatīties kā virzīties uz priekšu,” saka Ozola.
No Zemkopības ministrijas saņemtajā atzinumā argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu. Turklāt Zemkopības ministrija tagad pat savā atbildē norāda, ka šī federācija neatbalsta pārmaiņas. “Sākotnējās investīcijas būtu pilnībā uz ražotāju un tirgotāju pleciem. Otrkārt - arī šīs ikdienas apkalpošanas izmaksas sākotnēji segs ražotāji. Tas, cik lielā mērā tas atspoguļosies cenās jau ir tirgus jautājums,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš.
Nevalstiskajām organizācijām un atkritumu apsaimniekotājiem viedokli prasīs, kad likums tiks līdz Saeimai. Saskaņā ar VARAM plāniem, tam vajadzētu notikt aprīlī, lai līdz vasarai Saeima likumus pieņemtu. Taču jautājums, vai politiķiem pietiks apņēmības neaizlaist depozīta sistēmas ideju pa to pašu taku, kur iepriekš. Ietekmīgi nozares spēlētāji nav noskaņoti atbalstoši.
“Šis, mūsuprāt, nav tas veiksmīgākais brīdis, kad šo sistēmu ieviest,” norāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts. “Depozītu sistēmas ieviešana šobrīd ir ļoti nepareizs viedoklis lēmums no ekonomiskā viedokļa,” saka Liniņš. “Tas, ko mēs redzam, tā ir ļoti liela steidzamība. Ļoti. Tā kā tāds ātrvilciens, tas tiek stumts un bīdīts,” saka AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
“Jā, ir bijusi līdzīga situācija ne reizi vien, jo tiek uzsvērts, ka šobrīd nav labs brīdis. Un, ja nepieciešams, var vēl vērtēt un vērtēt. Vienmēr var kaut ko papildus. Bet, mūsuprāt, brīdis ir ļoti pareizs,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ozola.
VARAM ministrija sola – pie precīziem aprēķiniem un tā, kā sistēmu veidot, strādās pēc tam, kad būs saņemts Saeimas atbalsts. Pagaidām atsevišķus faktus idejas pretinieki visai plaši interpretē, piemēram, cik īsti patērētājs maksās par iepakojuma depozīta sistēmas uzturēšanu. Vai arī tas, cik daudz vairāk nekā līdz šim iepakojuma izdosies savākt un pārstrādāt.
Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma tika ieviesta pirms 15 gadiem. Apmēram tajā laikā arī Latvijā sāka apspriest šādu izlietotā iepakojuma savākšanas veidu. Savukārt Lietuvā sistēmu ieviesa 2016.gadā. Lietuvas depozīta sistēmas operators aprēķinājis, ka ieguldījumi atmaksāsies piecu gadu laikā.
Pirmdien, 12.martā paredzēts sanāksme, kurā VARAM ar minētajām četrām ministrijām apspriedīs saņemtos iebildumus un komentārus. Ja neizdosies vienoties, tad valdībā varētu būt visai spraigas diskusijas.
Diskusija par taras depozīta ieviešanu ar jaunu sparu atsākās arī pēc vairākiem pērn notikušiem skandāliem atkritumu nozarē. Ne tikai degušie atkritumi Jūrmalā un nelegālas riepu kaudzes Rīgā. Valsts Vides dienests veica skrupulozu pārbaudi par uzņēmumiem, kuriem ražotāji maksā par atkritumu pārstrādāšanu jeb tā sauktajām atbildības sistēmām. Piecas tika aizvērtas, uzliktie sodi pārsniedza 30 miljonus eiro.
Divām, pašām lielākajām – “Latvijas Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” - pārbaude par 2016.gadu ieilga un noslēdzās tikai pērn īsi pirms Ziemassvētkiem. “Dažādas neatbilstības tika konstatētas gandrīz visām atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, bet šeit mēs varam runāt par neatbilstībām, kas nav būtiskas (..) Pārskats bija nekvalitatīvs, faktiski atkritumu plūsma bija grūti izsekojama. Dažādas neatbilstības - jā, dienests papildus vērtēja, skatījās, bet galā reģenerācija tika veikta,” skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis apliecina, ka viņi ir atteikušies no sadarbības partneriem, uz kuriem Valsts vides dienests norādījis kā uz šaubīgiem.
Valsts vides dienesta par pārbaudes pabeigšanu paziņoja īsi pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī. Noslēdzot pārstrādātā stikla apjomu pārbaudi, Valsts vides dienests AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta" atkritumu apsaimniekošanas sistēmās neatbilstības to iesniegtajos pārskatos nekonstatēja.
Dienu vēlāk – 22.decembrī VID Finanšu policija pieņēma lēmumu uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas. Izmeklēšana uzsākta par iespējamu sešu savstarpēji saistītu juridisku personu aizdomīgiem, neparastiem finanšu darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas 2016.un 2017.gadā.
"Tie ir tukši apgalvojumi (..) Tā sistēma ir pilnībā integrēta. Uzņēmumam, kas pārstrādā, ir jāsaņem atļaujas. Šīs atļaujas tiek kontrolētas, pārstrādes veidi tiek saskaņoti. Tur mēs es vairāk paļautos uz kontrolējošo iestāžu lēmumiem,” saka Vilgerts.
Procesu uzsākot jau norādīta iespējamā zaudējumu summa – 9 miljoni eiro , taču to nav rēķinājusi pati Finanšu policija, bet gan persona, pēc kuras iesnieguma sākta izmeklēšana. “Process uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Mēs procesa ietvaros arī pārbaudīsim, vai tiešām noziedzīgs nodarījums ir noticis, un precizēsim arī summas, tā kā šī summa, kas ir ierakstīta, viņa var mainīties,” saka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Podiņš.
Uzņēmumos uzskata, ka kriminālprocess ir konkurentu iniciēts.
