Eiropas Savienības Drošības fonda līdzekļi būs ieguvums Latvijas militārajai industrijai

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā loceklis Dainis Turlais, atklājot pasākumu, uzrunāja klātesošos, uzsverot: „Cilvēkiem arī  Latvijā jājūtas nevis kā Eiropas nedrošā apkaimē, bet tikpat droši un stipri, cik droša un stipra ir vienotā Eiropa. Eiropa ir atbildīga par šīs savu pilsoņu uzticības un paļaušanās iegūšanu ne ar solījumiem bet konkrētiem un reāliem darbiem.”

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis teica: „Liels paldies Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai un Eiropas Reģionu komitejai par šo iniciatīvu, kas šodien rezultējas diskusijā par Eiropas Savienības atbalsta iespējām aizsardzības industrijai un pētniecībai. Pēdējos gados šajā jomā ir noticis ļoti daudz – it īpaši pagājušajā gadā. Eiropas Savienība strādā pie jautājumiem, kas agrāk nebija tās dienaskārtībā – aizsardzības un pētniecības industrijas atbalsta. Ir mainījusies ģeopolitiskā dienaskārtība, ir mainījies spēku samērs reģionālā un globālā izpratnē. Tādēļ iniciatīva par to stāstīt uzņēmējiem un pētniekiem ir laikā un vietā. Šis ir īstais brīdis. Vienlaikus ir pašsaprotami, ka Eiropas Savienība nevar un arī nevēlas dublēt NATO. Mēs gribam sadarboties un papildināt viens otru. Tāds ir mūsu mērķis un arī uzdevums.”

Diskusijas dalībnieki sprieda, ka LR Aizsardzības ministrijai svarīgi būtu veidot Latvijas aizsardzības industrijas valsts investīciju programmu tā, lai Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļi būtu pieejami arī mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, industrijas, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ģenerāldirektorāta pārstāvis Macijs Šimaņskis (Maciej Szymanski) iepazīstināja klātesošos ar aktuālāko informāciju par Eiropas aizsardzības fondu. Diskusijā dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka vismaz pirmajos divos gados pieejamais finansējums 500 miljardi eiro apmērā visdrīzāk tiks piešķirts projektiem, kas ir jau izstrādes fāzē. Tādēļ uzņēmumiem un pētniekiem būtu jāsāk patiesi aktīvi izvērtēt un meklēt iespējas iesaistīties konsorcijos, izmantojot uzņēmēju starptautiskos kontaktus un esošos sadarbības partnerus, lai varētu izmantot šo finansējumu.

Tā kā pieteikumiem jābūt pārrobežu, Eiropas Reģionu komitejas pārstāvis Arnolds Abramavičs (Arnoldas Abramavičius) savā runā iedrošināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mazos un vidējos uzņēmumus sadarboties un iesniegt priekšlikumus projektu uzsaukumos, pētniecības vai izstrādes atzarā, esot vai nu militārā sektora pārstāvim, kā arī tādos gadījumos, ja civilā sektora tehnoloģijas iespējams piemērot militārajai jomai.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra: „Pašvaldību loma uzņēmējdarbības attīstībā neaprobežojas tikai ar investīcijām skolās, sporta hallēs, kultūras namos un līdzīgā infrastruktūrā. Nozīmīgas investīcijas ir arī industriālo teritoriju attīstībā. Pašvaldības nopietni strādā pie investīciju piesaistes, jo tā ir iespēja Latvijas reģionu attīstībai. Pētījumi liecina, ka lielu rūpnīcu piesaistīšana konkrētām teritorijām var mainīt teritoriju attīstības tendences. Piemēram, salīdzinot teritorijas, kurām izdevies panākt, ka uzņēmums tās izvēlas ražošanas uzsākšanai, ar teritorijām, kuras arī iesaistījušās šajā konkurencē, bet zaudējušas, redzams, ka teritorijās, kas nosacītajā vairāksolīšanā uzvarējušas, būtiski palielinās nekustamo īpašumu vērtība. To var uzskatīt par netiešu labklājības līmeņa izmaiņas raksturojošu lielumu. Tādēļ Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus sniegt resursus kopējas drošības un aizsardzības politikas veidošanai, atbalstot aizsardzības industriju un pētniecību”.

Latvijai svarīgi ir pārdomāti ieguldījumi ES drošībā un aizsardzībā tieši no reģionālās attīstības skatu punkta. Mums ir jāapzinās, ka tukša no iedzīvotājiem ES robeža nozīmē zemu ES robežu drošības spēju. Ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājiem ir dzirdēt, ka mūsu drošības jautājums arī EK ir svarīgs un, ka veidojot aizsardzības fondu tiek paredzēta iespēja iesaistīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Liela nozīme ir arī zinātnieku piesaistīšanai. Latvijā finansējums pētniecībai ir ļoti nepietiekams Eiropas institūcijām ir jāapzinās, ka zinātne visā pasaulē darbojas kā virzītājspēks. Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns bija gandarīts, ka šobrīd Latvijā ir uzsākta un attīstās sadarbība starp uzņēmējdarbību un pētniecību medicīnas jomā un militārās industrijas jomā. Ir uzsākts projekts „Cik cilvēks ir piemērots dienestam armijā”, kas saistīts tieši ar medicīnas aspektu militārajā sfērā.

Pasākumā „Eiropas Savienība investē mūsu drošībā” piedalījās vietējie uzņēmēji, zinātnieki, augstskolu pārstāvji, politiķi, vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji. No ES institūcijām ar informāciju dalījās un pasākuma dalībniekus uzrunāja Eiropas Komisijas, ES Reģionu komitejas, Eiropas Aizsardzības Fonda un Eiropas Investīciju Bankas pārstāvji.