"Ja tā turpināsies, septembrī lielākās ķēdes aiztaisīs durvis," pavāram Sirmajam drūmas prognozes par restorānu biznesu
Nesen dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB), kurai pievienojušies arī tādi populāri pavāri kā Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais, paudusi, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Lai sakārtotu restorānu nozari un rastu vienotu izpratni par tās veiksmīgas attīstības nosacījumiem, biedrība uzsākusi sadarbību ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), kā arī Finanšu un Ekonomikas ministrijām.
“Neraugoties uz to, ka restorāni ir viena no Latvijas tūrisma vizītkartēm, kas veido vairāk nekā 2% no valsts IKP, labākie nozares uzņēmumi pat gribēdami nespēj izkļūt no pelēkās zonas. Pēc biedrības aprēķiniem, pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorāna uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, tie cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti. Mēs nenoliedzam, ka nozarē ir arī “melnās avis”, bet algu nodokļu slogs Latvijā ir nesamērīgi augsts – restorānu nozarei tas var sasniegt 74,3%. Tas ir būtiski lielāks nekā daudzās Eiropas Savienības valstīs, kurās restorāniem turklāt tiek piemērota pazeminātā PVN likme,” uzsver LRB prezidents un Vīna bāra “Garage” līdzīpašnieks Jānis Jenzis.
Restorāniem jāpiemēro pazemināta PVN likme
Arī pēc nodokļu reformas Latvija ir valsts ar lielāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā.
Latvijā, lai darbiniekam izmaksātu 500 eiro neto algu, uzņēmumam valstij darbaspēka nodokļos jāsamaksā vēl 66,2% no šīs summas.
Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs 500 eiro algai ir attiecīgi 58,2% un 38,8%.
LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs arī atzīmē, ka 16 no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm tiek piemērota pazeminātā PVN likme, bet vidējā PVN likme ir 14,5%, kas ir būtiski zemāka nekā Latvijā – 21%:
Tas būtiski kavē ne tikai restorānu nozares attīstību, bet arī konkurētspēju, tāpēc LRB iestājas par pazeminātās PVN likmes 5% piemērošanu.
Tāpat esot nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus darbaspēka pieejamības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai, piemēram, pārskatīt augstos darbaspēka nodokļus, atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai, atcelt nozarei dubulto samaksu par svētku dienām un palielināto samaksu par virsstundām.
Ievērojamāko satraukumu par restorānu nozares nākotni gadījumā, ja netiek veiktas pārdomātas izmaiņas, pauž pavārs Mārtiņš Sirmais.
“Pavāra cepuri nēsāju jau daudzus gadus, līdz ar to man ir pienākums runāt par šo problēmu un darīt visu iespējamo, lai situācija mainītos uz labo pusi, tamdēļ arī esmu pievienojies biedrībai. Ja caur pašreizējo nodokļu politiku tiks turpināta restorānu nozares postīšana, tad ar 1. septembri lielākās ķēdes vienkārši taisīsies ciet. Iepatikties tūristiem ar izslavētu, kvalitatīvu ēdienu mēs nevarēsim,” pesimistiski prognozē Sirmais.
Lielākā daļa ieņēmumu aiziet darbinieku algām
LRB arī norāda, ka ir būtiski izprast restorāna biznesa specifiku, kā arī ieņēmumu un izdevumu struktūru.
No visiem restorāna ieņēmumiem lielākā daļa aiziet darbinieku atalgojumam, kas, ar visiem nodokļiem, veido līdz pat 60% no visām izmaksām.
Otrajā vietā ir produktu un dzērienu iegāde, kas veido līdz pat 40% no visām restorāna izmaksām, bet vēl jāmaksā arī nomas maksa un komunālie maksājumi – ap 15%, kā arī administrācijas un citas izmaksas – ap 13%:
Rezultātā, atkarībā no restorāna lieluma, tā zaudējumi gadā ir 20-30%. Piemēram, restorānam, kura gada neto apgrozījums ir 1 miljons eiro, tie ir 200 līdz 300 tūkst. eiro katru gadu.
“Šobrīd, kā jau minēts, nozare strādā ar zaudējumiem un par konkurēšanu ar citām ES valstīm vispār nevar būt ne runas. Lai piedāvātu saviem klientiem kvalitatīvu ēdienu, kurš iegūts, sadarbojoties ar zemniekiem, nevis padotu kaut ko, kas uzsildīts no bundžiņas, mums ir nepieciešams salīdzinoši liels darbaspēks, kuram ir jāspēj samaksāt,” piebilda “Restorāna 3” pavārs Ēriks Dreibants.
Biedrība aicina nozarē strādājošos neklusēt
Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 26 tūkstošus cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro.
Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, jaundibinātā LRB jau ir uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai.
LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste.
LRB aicina pievienoties visus restorānu īpašniekus, kas vēlas līdzdarboties un dot savu ieguldījumu nozares attīstībā. Vairāk par biedrību var uzzināt tās mājaslapā.
