Klīniskā nāve un atmiņas zudums. Aleksandrs, kurš pārvācās uz Latviju, stāsta par dzīvi pie mums
Pagājušā gada oktobrī portāls Jauns.lv publicēja iedvesmojošu interviju ar Krievijas pilsoni Aleksandru Bondarevu (34), kurš savu dzimteni pameta politisku iemeslu dēļ un uz Latviju pārvācās aptuveni pirms gada. Tolaik Aleksandrs stāstīja, ka pie mums viņam ļoti patīk, taču izrādās, ka jau dažas dienas pēc intervijas vīrieti Latvijā piemeklējusi nelaime – viņš pārcietis 25 minūšu ilgu klīnisko nāvi.
Ar Aleksandru atkārtoti sazinājāmies saistībā ar kādu citu publikāciju, kuras veidošanai bija nepieciešams no ārzemēm ieceļojuša Latvijas iedzīvotāja viedoklis. Aleksandra atbilde sākumā patiesi samulsināja – viņš apgalvoja, ka interviju neatceras, taču zina, ka iekļuvis medijos.
Izrādās, ka vien dažas dienas pēc intervijas viņu piemeklējušas ļoti nopietnas veselības problēmas.
Aleksandram apstājās sirds
“Ar Jums runājām pagājušā gada 18. septembrī, savukārt jau 22. septembrī es pārcietu klīnisko nāvi,” izstāsta Aleksandrs, kurš ikdienā, Rīgā nodarbojas ar greznu koka pīpju darināšanu.
“Pēcāk man no atmiņas hipoksijas dēļ [skābekļa trūkums organismā] pilnībā tika izdzēstas dažas iepriekšējās dienas, pēcāk pamodos. Jums vajadzēja redzēt manu seju, kad sieva man pretī pēkšņi nolika “Kas Jauns avīzi”, kurā bija manas bildes! To starpā redzēju arī kādu pīpi, kura jau bija pabeigta. Nespēju aptvert notiekošo un biju gatavs zvērēt, ka tā pīpe vēl izgatavošanas stadijā gaidīja mani darbnīcā,” izstāstīja Aleksandrs.
Pēcāk noskaidrojies, ka viņš pārcietis plaušu artērijas trombemboliju – akūtu sirds un asinsvadu sistēmas patoloģiju.
“Biju pārstājis elpot, mana sirds apstājās. Tā pavadīju aptuveni 25 minūtes un tad mani reanimēja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķi,” stāsta Aleksandrs.
“Lēmums pārcelties uz Latviju izglāba man dzīvību”
Šobrīd viņam ar veselību viss esot labi. Uz jautājumu, vai kopš intervijas viņš ir mainījis savas domas par Latviju kā dzīvesvietu, Aleksandrs atbild noraidoši – pie mums viņam joprojām patīk, viņš turpina apmeklēt valodas kursus un savus plānus – aktīvi iesaistīties vietējā sabiedrībā – nav atmetis.
“Ja šis ar mani būtu noticis Sanktpēterburgā, es, visticamākais, būtu miris. Ātrā palīdzība parasti tur atbrauc labi ja stundas laikā, reizēm jāgaida pat divas līdz trīs stundas. Iemesls – arī Krievijā ir problēmas ar veselības aprūpes finansējumu. Rīgā pie manis ieradās 15 minūšu laikā. Uzskatu, ka lēmums pārcelties uz Latviju izglāba man dzīvību,” pauž Aleksandrs.
Pērnā gada rudenī publicēto interviju ar Aleksandru Bondarevu var izlasīt šeit.
