Ainažu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas pacients Aivis: "Mēs tikām sisti, nebaroti, un mums nebija, kam to pateikt"
Portāla Jauns.lv redakcijā vērsās kāds puisis vārdā Aivis Berģis, kurš izstāstīja, ka reiz bijis šobrīd skandālā ierautās bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ainaži" pacients. Berģis vēstīja, ka arī viņam šajā slimnīcā esot nācies piedzīvot ļoti daudz.
“Gribētu pastāstīt par to, kas ar mani bija noticis, kamēr atrados Ainažu bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā,” iesāk Aivis, kurš lielāko daļu bērnības pavadījis Salas novada bāreņu namā „Līkumi”, kas tagad pazīstams ar nosaukumu „Saulstari”. Viņš Ainažu šajā slimnīcā kopumā esot bijis divas reizes – pirmo reizi trīs mēnešus, otro aptuveni divus mēnešus.
“Gulējām visu laiku sazāļoti un siekalojāmies”
“Porcijas ir mazas. Atceros, ka bija tādas auklītes, kuras mūs sita. Vienā palātā tikām fiksēti – sieti pie gultas, un bija bērni, kuriem sasēja rokas ar palagu. Viņi staigāja ar sasietām rokām pusi dienas, dažreiz arī visu dienu. Ja kāds mēģināja pastāstīt par notiekošo, uzreiz tika palielināta zāļu doza, pamatojot to ar “redzamām trauksmes pazīmēm”. Kā tad nebūs trauksmes, ja mēs tikām sisti, nebaroti un mums nebija, kam to pateikt?” raksta Aivis.
Berģis teic, ka dienas zāļu doza esot bijusi aptuveni 20-30 tabletes. "Papildus tam vēl divas trīs potes, atkarīgs no tā, kāda medmāsa strādāja," viņš turpina.
“Kad teicām, ka ir slikti, dakteris teica, ka reiz tas viss pāries. Mēs gulējām visu laiku sazāļoti, siekalojāmies, turklāt no šī nekustīgā dzīvesveida mums palielinājās svars. Viktorija, kura tur nonāca ar svaru ap 50 kg izgāja pēc gada ar svaru 118 kg. Mans svars trīs mēnešu laikā palielinājās par 35 kg. Ārā mūs laida reti un dažkārt varēja pat neizlaist, aizbildinoties ar argumentu, ka mēs varētu aizmukt. Par baseina apmeklēšanu vispār nebija ne runas,” raksta puisis.
Arī iepriekš pieminētajā bāreņu namā Aivim neesot gājis viegli.
Piedzīvotās vardarbības un pazemojumu dēļ viņam vajadzējis meklēt psihologa palīdzību. Sīkāk par tolaik pārdzīvoto Aivis pērn izstāstīja “Latvijas Radio 5”:
Tiesībsargs reaģējis uz pacientu vecāku sūdzībām
Jau vēstīts, ka 2017. gadā Tiesībsarga birojā saņemti vairāki iesniegumi no vecākiem par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Iesniegumos minēta bērnu prettiesiska ievietošana, bērnu tiesību pārkāpumi.
Saskaņā ar Tiesībsarga Jura Jansona pausto, jau iepriekš bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas.
Jansons stāstīja, ka bērni “Ainažos” nedrīkstot zvanīt saviem tuviniekiem, savukārt, kad vecāki zvana uz slimnīcu, sarunas tiekot noklausītas.
Esot tikusi pārbaudīta arī bērnu korespondence. Konstatēts, ka atsevišķos dokumentos tiek pievienotas bērnu vēstules, kas dodot pamatu domāt, ka tās nebūt nenonāk līdz tuviniekiem.
Kāda pacienta tēvs vakar raidījumam “LNT ziņas” stāstīja, ka viņa bērns slimnīcā ticis barots nepietiekoši, proti, tikai “tik daudz, lai izdzīvotu”, turklāt neesot pieļauta nekādu personīgo mantu turēšana istabā. Bērna istabā esot bijušas tikai gultas un skapis.
Kā vēstīja “LNT ziņas”, slimnīcā vienā telpā atradušies bērni ar vieglākām un smagākām saslimšanām.
Arī 10 gadus vecais puisēns atradies vienā istabā ar kādu citu nedaudz vecāku bērnu, kuram, pēc tēva paustā, bijušas nopietnas garīgas problēmas.
Slimnīcas vadītāja: “Šādi apgalvojumi ir muļķības”
Pacientu vecāku un Tiesībsarga biroja pausto, ka bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” bērni netiek pietiekami baroti, viņu vēstules nenonāk līdz mājām, nu jau atstādinātā ārstniecības iestādes vadītāja Ilona Balode dēvē par muļķībām.
Balode pauda, ka tik apjomīgu pārbaudi slimnīcā piedzīvojusi pirmo reizi, savukārt iepriekš visas sūdzības, kas saņemtas Veselības inspekcijā (VI), esot atzītas par nepamatotām.
“Tas, ka bērni tiek badināti un spīdzināti, ir muļķības. Kādam būs jāatbild par saviem vārdiem,” pauda slimnīcas valdes locekle.
Viņa stāstīja, ka meitene, kuras stāsts kļuvis zināms sabiedrībai un kura pēc ārstēšanās iestādē mājās zīmējusi cilvēku, kas piesiets pie gultas, bijusi “smaga”, taču fiksēta pie gultas tika, jo viņai bija uzlikta sistēma.
Balode apgalvoja, ka ārstēšanās laikā viņai ar meitenes mammu bija izveidojies labs kontakts, bērna veselības stāvoklis esot uzlabojies, tāpēc tagad nav saprotama mammas vēršanās pret slimnīcu.
Arī kāda zēna tēva pārmetumus, ka bērns ticis ievietots palātā ar kādu citu nedaudz vecāku bērnu, kuram, pēc tēva paustā, bijušas nopietnas garīgas problēmas, Balode noraida.
“Bērnu, kas ir aktīvs, komunicē, mēs nekad neliktu vienā palātā ar tādu, kas nerunā,” piebilda slimnīcas vadītāja.
Nepatiesi esot arī Tiesībsarga biroja apgalvojumi, ka bērnu rakstītās vēstules nenonāk līdz mājiniekiem, bet sazvanīšanās ar radiniekiem vispār ir aizliegta.
“Tieši vakar man zvanīja viena mamma, un stāstīja, ka viņas bērns, kas pie mums ārstējas, ir zvanījis, un ir uzrakstījis arī vēstuli, lai gan iepriekš nav rakstījis. Vecāki ir aizvainoti un pazemoti pēc visa šī skandāla,” apgalvoja Balode.
Slimnīcas vadītāja stāstīja, ka pērn, kad VI iepazīstināja ārstniecības iestādes ar savu darbu, slimnīca “Ainaži” tikusi īpaši uzteikta, jo visas iesniegtās sūdzības esot atzītas par nepamatotām.
“Tagad tik daudz dokumentu tiek fotografēts, kopēts, skenēts. Mums ir ļoti liels dokumentu apjoms, tāpat kā jebkurā slimnīcā. Neviens nav ideāls, un jebkurā lielā iestādē var atrast problēmas. Bet tik apjomīgu pārbaudi es neesmu piedzīvojusi,” atzina Balode.
Viņa ir neizpratnē par ap slimnīcu sacelto ažiotāžu, jo ārstniecības iestādei savus pacientus uzticot Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, slimnīcas “Gaiļezers”, Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, turklāt arī šonedēļ vecāki, neskatoties uz pārbaudi, savus bērnus no Ainažiem neizņemot.
Ministrija par ārstu trūkumu zinājusi jau sen
Kā viens no slimnīcas pārkāpumiem tika minēta arī pietiekama ārstu skaita nenodrošināšana.
“Katru gadu es par to esmu ziņojusi. Ministrija to gadiem zina,” atbildē pauda slimnīcas vadītāja. Balode uzskata, ka lielākais šķērslis speciālistu piesaistīšanai ir nevis atalgojums, bet gan attālums no Rīgas. “Jūs brauktu no Rīgas uz Salacgrīvu strādāt? Kur jūs liktu savus ģimenes locekļus, ja te darba nav?” jautāja viņa.
“Ainažu” mājaslapā publicētā informācija liecina, ka psihiatram par vienu slodzi piedāvātais atalgojums ir 1065 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt ergoterapeitam tiek piedāvāta 777 eiro alga. Balode skaidroja, ka slimnīcai ir nepieciešams arī logopēds. Savukārt ar jaunāko medicīnisko personālu ārstniecības iestāde esot nodrošināta – kopumā slimnīcā ir 87 darbinieki, un apmēram puse no tiem ir sanitāri, māsu palīgi un māsas.
“Māsas strādā arī citās slimnīcās, un es zinu, ka mūsu algas ir lielākas nekā citur. Es nevaru pieņemt jaunāko personālu katram pacientam. Ja ir 80 pacienti, nevar būt arī 80 māsas,” sacīja Balode, paužot pārliecību, ka jaunākā medicīniskā personāla nodrošinājums iestādē ir pietiekams.
Slimnīcā ir 80 gultasvietas un pārbaudes laikā bija 74 pacienti, taču iestādē strādāja tikai viens psihiatrs, bet nakts dežuranta nebija vispār.
Arī VI direktore Indra Dreika trešdien preses konferencē skaidroja, ka pārējie pārkāpumi varētu būt saistīti ar ārstu un medicīnas personāla trūkumu.
Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško teica, ka patlaban darbam slimnīcā “Ainaži” piesaistīti speciālisti no Rīgas, turklāt ministrija darīs visu savu iespēju robežās, lai slimnīcai piesaistītu nepieciešamo personālu.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā Balodes deklarācija liecina, ka 2016. gadā viņas atalgojums VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” bija 26 749 eiro.
