Cilvēki, kuru vairs nav starp mums. Šogad mirušās personības

Ardievu, Austra!

Gada sākums atnāca ar sēru vēsti – 3. janvārī 88 gadu vecumā šo pasauli pameta dziesminiece Austra Pumpure.
Austra mūžībā devās pēc smagas slimības, tomēr līdz pat pēdējam brīdim bijusi pilna darba spara. Austra Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā "Vaduguns" bērniem mācīja ģitārspēli, līdzdarbojās Liepājas invalīdu asociācijas Aspazija ansamblī, kā arī aktīvi popularizēja esperanto kustību. Austras biedrība par mūžībā aizsaukto dziesminieci rakstīja: „Dziļi izjuzdama savu tautu un piederību Latvijai, viņa bija viena no tām, kas modināja. Kad to nevarēja darīt atklāti, darīja to, ieklausoties savā sievietes viedajā dvēselē. Un koncerti notika pārpildītās zālēs – no 1975. gada, kad bija pirmais koncerts, līdz pat 2016. gada nogalei. Lai arī pati dziesmas nesacerēja, viņa iedvesmojusi radīt mūziku un dzeju neskaitāmi daudz ļaudīm, tādējādi Latvijā izveidojot un attīstot unikālu dziesminieku kustību.

Aktrise mirst 55 gadu vecumā

Viņas dziļā, piesmakusī balss un smalkais tēls paliks atmiņā daudziem – 21. janvārī 55 gadu vecumā izdzisa aktrises un režisores Maijas Apines dzīves pavediens.
Maija Apine bija ar īpašu talantu apveltīta, ļoti jūtīga aktrise, kas padziļināti interesējās par apkārt esošo fizisko un garīgo pasauli. Pēc Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas fakultātes Teātra nodaļas absolvēšanas 1985. gadā kā Ādolfa Šapiro teātra kursa studente Maija Apine kopā ar kursabiedriem ienāca Jaunatnes teātrī, bet pēc tā slēgšanas turpināja aktrises gaitas Jaunajā Rīgas teātrī. Kā režisore savos darbos viņa meklēja atbildes uz dažādiem reliģiskiem, filozofiskiem, fizikas un metafizikas jautājumiem, iedziļinoties pat Visuma veidošanās un attīstības procesos. Nezūdošs paliks arī Maijas devums kino, turklāt viņa bija arī brīnišķīga mūziķe un dziesmu autore.

"Duets Sandra" paliek bez Sandras

"Dueta Sandra" solistes un dziesmu autores Sandras Brīnumas dzīvība izdzisa strauji. Viņa bija sasirgusi ar retu slimību – amitrofo laterālo sklerozi jeb ALS – un nomira 10. februārī 57 gadu vecumā.
"Duetu Sandra" var uzskatīt par vienu no visražīgākajiem kolektīviem Latvijā. Grupu izveidoja laulātais pāris Andris un Sandra Brīnumi pirms 26 gadiem un savas darbības laikā izdeva 22 albumus. Aizvadītā gada nogalē kļuva zināms, ka Sandra slimības dēļ vairs nespēja padziedāt, tika sākta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai glābtu viņas dzīvību vai vismaz atvieglotu ciešanas, bet Duetā Sandra tika paņemts aizstājējs – solists Andris Roga. 14. februārī duetam bija iecerēts Valentīndienas koncerts Skrundā, taču tā vietā, kā sociālajos tīklos vēlāk ierakstīja viņas dzīvesbiedrs, notika “Dueta Sandra alternatīvais Valentīndienas koncerts – Sandras bēres”. Sēru pārņemtajam Andrim Brīnumam pavasaris, par laimi, atnāca saulains un cerību pilns – viņam sākās randiņu periods. „Ar šo sievieti iepazinos pēc Sandriņas nāves. Man sociālajos tīklos ļoti daudzi cilvēki, tostarp sievietes, izteica līdzjūtības vārdus. Ar vienu turpināju saraksti, jo viņa mani uzrunāja kaut kā īpaši,” bilda Andris Brīnums, kas ar šo jauniegūto draudzeni uzsācis kopdzīvi.

Atvadas no Ventas Vecumnieces

27. maijā, pusgadu pirms 90. jubilejas, taisaulē tika aizsaukta ilggadējā Dailes teātra aktrise, režisore, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Venta Vecumniece.
Atvadīšanās ceremonija noritēja Dailes teātrī. Zārks, ziedos ieskauts, atradās uz skatuves, apkārt dega sveces, skanēja klusas un sērīgas vijoļu skaņas, bet skatuves fonā bija skatāmi melnbalti foto un video mirkļi no aktrises gaitām. Atvadu vārdus teica mācītājs: „Šī nav kaut kāda bezpersoniska kapliča, no kuras tūlīt aiz durvīm Ventu nesīs laukā. Šī ir daļa, milzīga daļa no mūsu aizgājējas dzīves – teātris. Mēs atvadāmies no viņas šeit, uz Dailes teātra skatuves, bet tūdaļ mēs to vairs nevarēsim, jo šī vairs nav viņas skatuve. Viņa dodas tālāk. Un, lai kā mēs viņu iemūžinātu, mēs saprotam, ka viņas vairs nav. Viņa nekam vairs šeit nepieder. Šī loma ir nospēlēta.”

Aijas Eriņas nāve liek pārdomāt dzīvi

Pavisam pēkšņi, 32 gadu vecumā, izdzisa dziedātājas Aijas Eriņas mūžs. Šova "Latvijas dziedošās ģimenes" dalībniece, konkursa Latvijas talants 2008 uzvarētāja nomira 19. jūlijā. Viņas dzīvību izdzēsa trombs plaušās.
Latgales Eriņus – tēti Andri, mammu Ainu, bērnus Agnesi, Artūru un Aiju – televīzijas skatītāji iemīlēja 2009. gada nogalē, kad viņi piedalījās LNT šovā, priecējot ar skanīgām balsīm, saliedētību, darba sparu un latvietim tuvo ģimenes krietnumu.
Aijas dzīvesdraugs Valdis Metlāns izstāstīja, ka Aijai savas dzīves pēdējā dienā bija lemts būt dzimtajās mājās pie ģimenes: „Tā bija pēkšņa nāve. Aija bija vecāku mājās Dricānos kopā ar savu ģimeni, kad viņai kļuva slikti. Mediķi no neatliekamās palīdzības stundu cīnījās par Aijas dzīvību. Pēc viņu teiktā, Aiju paņēma asinsvada trombs plaušā... Pēkšņa un neparedzama lieta.” Aijas nāve šokēja daudzus. Pārrunājot Aijas aiziešanu, sociālajos tīklos un sarunās dominēja runas par trauslo esību un katru dienu, kas var izrādīties... pēdējā. Aija taču pat neesot īpaši slimojusi, kā tas var būt, ka viņas pēkšņi vairs nav kaut kāda tromba dēļ?! – pārsprieda daudzi.

Noguris no dzīves

Bijušajam veselības ministram, savulaik izcilajam neiroķirurgam Ārim Auderam bija tikai 55 gadi, kad viņš šķīrās no dzīves.
Auders savulaik bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, bet vēlāk iesaistījies politikā, 2002. gadā kļūstot par īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās. Politiskā karjera gan viņam bija īsa – 2003. gada 10. aprīlī pēc skandāla, kurā atklājās, ka Auders savulaik saņēmis dubultu maksu par operācijām, viņš demisionēja. Pēc tam Auders pievērsās dendroloģijai, uzrakstīja pasaulē augsti novērtētu enciklopēdiju par skujkokiem.

Purva Inta atgriezusies mājās

„Dienu pirms nāves Inta man teica: „Es braukšu mājās!” Nu viņa ir atbraukusi,” Fazānu jeb Vecajos Ķemeru kapos, 23. martā atvadoties no savas filmas "Dokumentālists" varones Purva Intas, asarām acīs teica režisors Ivars Zviedris.
Leģendārā Purva Inta jeb Inta Grigoroviča meža vidū, purva malā, mājā, kurā nebija pat elektrības, dzīvoja kopš 1988. gada. Viena pati, bez draugiem un tuviniekiem, tikai kopā ar savu suņuku un bitēm. Lasīja sēnes un ogas, vāca zāļu tējas, uzkopa blakus esošos Fazānu jeb Liepmeža kapus, kas vairāk zināmi kā Vecie Ķemeru kapi. Purva Inta bija pazīstama visiem purva laipas apmeklētājiem, bet vislielāko slavu ieguva 2012. gadā, kad režisors Ivars Zviedris izveidoja par viņu pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Dokumentālists", kas ieguva "Lielā Kristapa balvu". Pēdējos gados Inta veselības dēļ dzīvoja Jūrmalas sociālās aprūpes namā, ik vasaru atgriežoties savās mājās Ķemeru tīrelī. Šoziem tās tika nojauktas, un pēc diviem mēnešiem mūžībā devās arī pati Inta. Viņa nomira 17. martā 69 gadu vecumā.

Gido Kokars aiziet pie brāļa... skaitīt zvaigznes debesīs

Latvijas kormūzikas diriģents Gido Kokars mūžībā devās 9. marta vēlā vakarā 95 gadu vecumā. Vēl nesen viņš, žiperīgs un možs, stāstīja par sava dzīvesprieka avotiem, sakot, ka šeit, uz zemes, palicis pēdējais no četriem brāļiem, kuri „jau skaita zvaigznes tur augšā”.
„Lai saglabātu ilgu, skaistu dzīvi, pamatā ir jārūpējas pašam par sevi. Pirmais – ar domāšanu. Jāuztur labs garastāvoklis, darot to, kas patīk. Otrais ir sports. To esmu piekopis kopš agras bērnības līdz šai dienai. Vingrošana ir mans ikdienas rituāls, bez kura negribu iztikt. Četrus gadus regulāri eju arī uz skaistuma kopšanas ateljē. Tur sevi lutinu ar Austrumu medicīnas metodēm – eju uz masāžām ar akmeņiem. Tas uztur labsajūtu un palīdz saglabāt veselību. Un vēl ir saule. Man tā ir enerģija. Tā ir bijis visu mūžu. Nesauļojos, bet daudz uzturos laukā. Bet pēc septiņiem vakarā iemalkoju degvīnu. Šņabītis man rada labsajūtu vakarā. Tā ir ārstniecība,” sava ilgā mūža noslēpumus žurnālam "Kas Jauns" gadu pirms savas nāves uzticēja izcilais kordiriģents.

"Čikāgas piecīšiem" nedēļas laikā divi smagi zaudējumi

Pavasaris bija skumju pilns grupai "Čikāgas piecīši" – viņsaulē devās grupas sirds un dvēsele Alberts Legzdiņš, kā arī nomira grupas līdera Armanda Birkena mamma.
Sociālajos tīklos Armands Birkens 14. martā pavēstīja, ka mūžībā aizgājusi viņa mīļā māmiņa Rita Birkena. „Vienmēr viņu mīlēšu un būšu viņai pateicīgs. Man viņas ļoti pietrūks,” vēstīja mūziķis. Savukārt 18. martā viņam jau nācās pieņemt līdzjūtības par drauga un kolēģa nāvi – 84 gadu vecumā no dzīves šķīrās grupas "Čikāgas piecīši" leģenda Alberts Legzdiņš. Viņš savā 85 gadu jubilejā ar draugiem bija iecerējis apceļot Latviju, taču tā vietā tika guldīts zemes klēpī Čikāgā.

Milzīgs zaudējums teātra zinātnei

Janvāra izskaņā 91 gada vecumā mūžībā devās leģendārā teātra personība, zinātniece Līvija Akuratere. Līvija Akuratere sarakstījusi vairākas grāmatas - par izciliem latviešu skatuves māksliniekiem - Antu Klinti, Artūru Filipsonu, Emīliju Viesturi, Gunāru Cilinski, Emīliju Bērziņu un citiem, kā arī bijusi līdzautore grāmatām par latviešu teātra vēsturi.

Ar šķēpu debesīs

Aprīļa sākumā mūžībā tika aizsaukts izcilais šķēpmetēju treneris Valentīns Mazzālītis, kura slavenākais audzēknis bija leģendārais Jānis Lūsis, abiem kopā trenera un sportista duetā savulaik izcīnot trīs olimpiskās medaļas. Mazzālītis, kurš 2005.gadā par mūža ieguldījumu saņēma Latvijas Gada balvu sportā, mira 87 gadu vecumā.

Saeimu deputāts

Aprīlī 74 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukts kādreizējais politiķis Oskars Grīgs. 1987. gadā Oskaru Grīgu čeka arestēja par pulkveža Kalpaka piemiņas vietas sakopšanu "Airītēs".  1998. gadā viņu ievēlēja 7. Saeimā no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet jau 1999. gada septembrī viņu izslēdza no šīs partijas. 2000. gada novembrī Grīgs pievienojās LSDSP partijai un frakcijai Saeimā.

Latviešu estrādes leģenda

81 gada vecumā augusta izskaņā miris latviešu estrādes dziedātājs Zdislavs Romanovskis. Populārākās Romanovska dziedātās dziesmas bija Raimonda Paula "Baltijas jūrai" un "Vecā jūrnieka stāsts" no skaņuplates "Tev, mana labā" (1969), kā arī Paula dziesma "Zēns paņēma līgaviņu" (1970).

Komponists un Mūzikas akadēmijas profesors

Augustā atvadījāmies no latviešu komponista, pianista un koncertmeistara Pētera Plakida. Plakidis dzimis 1947.gada 4.martā. Savas dzīves laikā viņš absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasi, kā arī strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī par Teātra mūzikas daļas vadītāju. Komponists kopš 1974.gada bijis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

Vīru koru simbols

Jūnijā pēc ilgstošas slimības 90 gadu vecumā mūžībā aizgāja diriģents un pedagogs Pauls Kvelde, pastāstīja vīru kora "Absolventi" dziedātāji. Vēl martā ar plašu koncertu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā tika atzīmēta akadēmijas ilggadēja pedagoga Kveldes 90 gadu jubileja. Pauls Kvelde bijis ilggadējs kultūras darbinieks. Kvelde vācis un pētījis latgaliešu tautasdziesmas.

Tikai 53 gadu vecumā...

10.septembrī izdzisa Trešās atmodas laika aktīvista Konstantīna Pupura dzīvība. "Pupuru mēs atceramies kā cilvēku, kurš 1988.gada 14.jūnijā uzdrošinājās kļūt par pirmo, kurš Padomju okupācijas laikā publiski pacēla sarkanbaltsarkano karogu un iznesa to cauri Rīgai," sacīja nacionālās apvienības pārstāve.

Ardievas bijušajam Latvijas Universitātes rektoram

Šogad jūlijā 80 gadu vecumā miris zinātnieks, fiziķis, rektors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un deputāts Juris Zaķis. 1987.gadā viņš kļuva par Latvijas Valsts universitātes rektoru, gadu vēlāk - par Augstākās Padomes deputātu. Vēlāk Zaķis strādāja vairākās Saeimās, bet 2005.gadā sāka strādāt Rīgas domē. 2013.gadā Zaķis no saraksta "Saskaņa/Gods kalpot Rīgai" tika ievēlēts sasaukumā, paralēli turpinot strādāt par rektoru.

Gaismas pils "tēvs"

Augustā mūžībā devās arī latviešu izcelsmes arhitekts un projektētājs, Gaismas pils projekta autors Gunārs Birkerts. Birkerts dzimis 1925. gada 7. janvārī un no Latvijas devies prom 1943. gadā. Savā dzīvē Birkerts projektēja daudzus nozīmīgus projektus, tostarp Federālo rezervju banku Mineapolisā, Modernās mākslas muzeju Hjūstonā un daudzus citus projektus. Latvijā Birkerts ir vislabāk pazīstams, jo projektējis Latvijas nacionālās bibliotēkas ēku, kas tiek saukta par "Gaismas Pili". Ēkas projekts 2000. gadā saņēma Čikāgas arhitektūras un dizaina muzeja dibināto Amerikas arhitektūras balvu.

Zaudējums hokeja saimei

13.oktobrī 61 gada vecumā aizsaulē devās bijušais tiesnesis, sieviešu valstsvienības treneris un ilggadējais Latvijas Hokeja federācijas Tiesnešu sektora vadītājs Andrejs Zaķis. Zaķis tiesneša hokeja karjeru sāka 1978.gadā. Piecas sezonas viņš tiesāja PSRS čempionātu, tāpat vairākkārt uzraudzījis pasaules čempionāta spēles. Savukārt no 1991.gada Zaķis kopā ar Uldi Opitu sāka attīstīt sieviešu hokeju Latvijā. Ilgus gadus viņš strādāja par sieviešu valstsvienības galveno treneri. "Zaķis bija sieviešu hokeja valstsvienības aizsācējs. Viņš bija tas, kurš mani uzrunāja un uzaicināja attīstīt sieviešu hokeju Latvijā. Vēl šodien atceros, kā mēs ar Andreju ar sieviešu izlasi devāmies uz pirmajām sacensībām Ļeņingradā. Viņš darījis ļoti daudz, lai sieviešu hokejs mūsu valstī izaugtu līdz vērā ņemam līmenim," sacīja Latvijas hokeja veterāns un Zaķa draugs Opits.

Smadzeņu vēzis izrādās neuzveicams

69 gadu vecumā miris krievu satīriķis Mihails Zadornovs, kura dzīvi caurvija Rīga, un arī apglabāts viņš Jūrmalā - savā dzimtajā pilsētā. Zadornova nāves cēlonis bija smadzeņu vēzis.

Vārda meistars ar smaidošām acīm

89 gadu vecumā no mums šķīrās literāts, tulkotājs un poliglots Valdis Bisenieks. Meistars miris Rīgā pēc īsas slimības no sirds apstāšanās. Valda Bisenieka prasme izcili strādāt ar vārdu apliecināta viņa tulkojumos. Piemēram, Gētes "Faustu" latviski tulkojuši tikai Rainis un Bisenieks.

Pēc it kā uzrāviena dzīvē - beigas

Būdams tikai 51 gadu vecs, decembra sākumā savu dzīvi aprāva Dailes teātra aktieris un režisors Valdis Liepiņš. Pavasarī šķita, ka Liepiņš izķepurojies no depresijas un alkoholisma, - pirms trim gadiem aktieris aizgāja no Dailes teātra, lai sāktu ārstēšanos, kas arī sekmējās ar rezultātiem. Diemžēl 4.decembra pēcpusdienā mākslinieks pārdozēja medikamentus un mira. Viņu izvadīja paša bijušās sievas Rēzijas Kalniņas brālis, mācītājs Krists Kalniņš.

Tik negaidīti - vienā no laimīgākajiem dzīves periodiem

Miljonārs Valērijs Maligins mira pēkšņi 9.decembrī savās mājās Jūrmalā.  Burtiski pāris dienu pirms nāves viņš kopā ar sievu Elīnu līksmojās uzņēmēju gada ballē un nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi. Policija vardarbīgas nāves pazīmes nekonstatēja un arī sieva medijiem pauda, ka "es ne pie kā neesmu vainīga". Maliginu izvadīja no pareizticīgo katedrāles Maskavas ielā.

Nāve pirmajos Ziemassvētkos

Par režisora Augusta Sukuta nāvi pirmajos Ziemassvētkos publiski paziņoja viņa draugs, uzņēmējs Māris Gailis. Šā gada maijā kinoforuma “Arsenāls” radītāju Augustu Sukutu bija piemeklējušas veselības problēmas, kuru dēļ bija vajadzīga palīdzība. Viņa draugi aicināja nodot asinis, lai Augustu dabūtu atkal uz kājām. Veselības likstas režisoram saasinājās tieši viņa 70 gadu jubilejas nedēļā. Sukuts jau vairākus gadus dzīvoja Spānijā, uz kurieni pārcēlās veselības problēmu dēļ, taču ik pa laikam mēdza apciemot arī tuviniekus Latvijā. Savas mūža pēdējās dienas viņš tomēr pavadīja dzimtenē.

Ardievas Dailēnietim

10. decembrī sēru vēsts pienāca no Dailes teātra - režisors Kārlis Auškāpsslimnīcā nonāca smagā stāvoklī pēc aortas plīsuma, tāpēc teātra pārstāvji aicināja ziedot viņam asinis, taču vēlāk nāca skumjā ziņa: viņš mira tās pašas dienas vakarā Austrumu slimnīcā.