Āboltiņa sevi sauc par pārāk demokrātisku un atklāj, ka mandātu gribējusi nolikt jau krietni agrāk

"Šis ir vēl viens absolūts izdomājums par manu autoritāro stilu. Drīzāk gluži pretēji - problēma bija tā, ka es esmu bijusi pārāk demokrātiska un neesmu spējusi uzspiest savus lēmumus," intervijā aģentūrai LETA sacīja Āboltiņa.

Runājot par aiziešanu no politikas, Āboltiņa uzsvēra, ka mandāta nolikšana ir viņas pašas lēmums, turklāt tas esot briedis kopš Saeimas vēlēšanām. Viņa esot bijusi gatava iet prom jau pēc Saeimas vēlēšanām. "Toreiz visi teica, ka iet prom nebūtu pareizi, ka man jāpaliek. Es zināmā mērā tam pakļāvos," sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka mērķus un ticību, ar kuriem ienāca politikā, viņa nav zaudējusi, bet pazaudēja komandas un pleca sajūtu.

"Ja tu kaut kur sevi pazaudē, tad domā, kā atgriezties sākumā. Es atnācu politikā no diplomātiskā dienesta, kas man ļoti palīdzēja politiskajā darbībā," plānus atgriezties diplomātiskajā dienestā skaidroja Āboltiņa.

Kā ziņots, Āboltiņa 21.decembrī pēdējo reizi piedalījās Saeimas sēdē pirms deputātes mandāta nolikšanas. Visticamāk, viņa zaudēs mandātu 11.janvārī, kad mandāts tiks apstiprināts parlamentārietim, kurš strādās viņas vietā.

"Vienotības" valde 6.novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad "Vienotība" sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

Āboltiņa vadīja "Vienotību" kopš 2011.gada - līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad "Vienotība" bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. Āboltiņas vadībā "Vienotība" ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.