Režisori var mācīties no aktiera Meiera: beidzot tāda balvu ceremonija, kas nelika kaunā nodurt galvu

Šis gads atšķīrās. Šis gads parādīja tik labu "Spēlmaņu nakti", ka latiņa nu ir uzlikta augstu. Turpmāk piedāvāt kaut ko garlaicīgu, stīvinātu, blāviem jokiem pārkaisītu vairs nedrīkstēs. 

Latvieši, kā zināms, ir teātra mīļotāji. Un, visu gadu gājuši uz izrādēm, "Spēlmaņu nakts" ir gluži kā pīķis - būs vai nebūs "manējiem" atzinība? Tāpat arī aktieri, režisori un mākslinieki tiecas pēc vietējā visaugstākā apbalvojuma. Ceremonija ir svētki un kā ķirsītis uz tortes tam dažkārt mežonīgajam darbam, kurā teātra ļaudis iegulda sirdi un dvēseli, laiku un pašapziņu, talantu un savus demonus.

Un tad nāk Smiļga nakts - 23.novembris. Atskaites punkts. 

Balvas par padarīto var pasniegt formāli. Var pasniegt šā tā. Var pasniegt "it kā interesanti" un var pasniegt organiski lieliski, kā tas šogad izdevies. Latvijas Televīzijas skatītāji tiešraidē varēja būt liecinieki izrādei, kas nelika vilties, proti, beidzot vairāku stundu garumā tika piedāvāta saturīga izklaide, pretēji vēsturiskajai pieredzei par samocītām, dramaturģiski "pārmudrītām" vai nožēlojamā patosa līmenī piedāvātām "Spēlmaņu naktīm". 

Mēs jau visi zinām to sajūtu, ka iestudēts joks tiek no skatuves prezentēts ar smiekliem avansā, taču... smiekli neseko. Ne zālē no profesionāļiem, ne skatītājiem dīvānā pie televizora. Tāda ir realitāte: Latvijā svinīgie sarīkojumi lielākoties izgāžas pārcentības dēļ. Arī talanta trūkuma dēļ. 

Var droši teikt, ka šī gada "Spēlmaņu nakts" režisoram, Valmieras teātra aktierim Mārtiņam Meieram ir izdevies pārcirst pamatoto stereotipu par to, ka "mēs jau neko nevaram". Viņš publikai uzdāvināja nudien baudāmu balvu pasniegšanas ceremoniju, kas nevienā acī neatstāja mieles. Gluži pretēji - tā lika aizgūtnēm smieties gan cilvēkiem Dailes zālē, gan skatītājiem pie TV ekrāniem.

Tikai dažas no atsauksmēm:

Meieru ieteicis Jānis Siliņš

Katru gadu "Spēlmaņu nakti" režisē kāds cits. Šogad pirmo reizi to darīja Mārtiņš Meiers, un viņu šim darbam ieteicis profesors Jānis Siliņš, portālam Kasjauns.lv pastāstīja Latvijas teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Šiliņa. 

"Viņš bija redzējis vairākus Mārtiņa veidotos pasākumus Valmierā. Mārtiņa smalkā humora izjūta un pozitīvisms mums bija zināmi, bet sadarbībā iepazinām viņu kā atsaucīgu, radošu un ļoti atbildīgu kolēģi! Paldies Jānim Siliņam par ieteikumu un Mārtiņam par milzīgo darbu," pauda Šiliņa.

Mārtiņš Meiers: "Es dievinu sievietes ar humora izjūtu"

Ceremonijas veiksmes stāsts noteikti ir abas vadītājas - aktrises Indra Burkovska un Inese Ramute, kuru tandēms veidoja perfektu sinerģiju starp smalku ironiju, sirsnību, dvēseliskumu, cinismu un galu galā pasākuma paģērošo nozīmību. 

Visi joki un visas iestudētās etīdes šo abu dāmu izpildījumā "Spēlmaņu nakti" pārvērta aizraujošā piedzīvojumā, īstos svētkos.

Sarunā ar Kasjauns.lv Meiers skaidro, ka tas bijis pusgadu ilgs darbs. "Visi kopā strādājām, lai vienā dienā to puzli saliktu kopā, un saliktu tā, lai kopābūšana dotu drosmi skatīties acīs visam, kas noticis teātra dzīvē. Sakot dzejnieka vārdiem - man vienalga kā to sauc, var arī par mīlestību," teic ceremonijas režisors. Viņš gan piebilst: daži cilvēki teikuši, ka viss esot nedaudz par garu, taču atzīst, ka nav gaidījis tik daudz smieklu.

"Ja tā ir cena, kas jāmaksā, tad - kaut četras stundas! Smiekli dziedē," saka mākslinieks.

Abas aktrises viņš izvēlējies tālab, ka dievina sievietes ar humora izjūtu, un viņas ir tieši tādas.

Bez Tetereviem - nu nekādi

Jau piekto gadu teātra svētkus finansiāli atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds. Kā skaidro Teātra darbinieku savienībā, bez viņu naudas "Spēlmaņu nakti" sarīkot būtu krietni grūtāk. 

Šī gada ceremonijas TV ekrānā redzamā daļa izmaksājusi 20 000 eiro - tehniskās izmaksas, videomateriāli, scenogrāfija, autoratlīdzības radošajai komandai un citiem iesaistītajiem un apkalpojošajam personālam. "Bet kopējās izmaksas ir krietni lielākas - balvu izgatavošana, naudas balvas laureātiem, žūrijas darba nodrošināšana, drukas materiāli, reklāma... Kopējā visu "Spēlmaņu nakts" procesu kvalitāte noteikti ir atkarīga no finansējuma apjoma, un šobrīd, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tas ir pietiekams," komentē Daiga Šiliņa.

Viņa gan norāda, ka pašas ceremonijas izdošanās ir vislielākajā mērā atkarīga no radošās komandas, ne no finansējuma.

"Spēlmaņu nakti" - tās ceremoniju un plašākai publikai slēgto daļu skaties fotogalerijās:

Kas dabūja balvas

"Spēlmaņu nakts" galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde "Precības" Liepājas teātrī, savukārt par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Izrāde "Precības" ieguvusi arī balvu nominācijā "Gada lielās formas izrāde". Par Gada mazās formas nozīmīgāko iestudējumu atzīta Paulas Pļavnieces izrāde "Jubileja ‘98" Daugavpils teātrī. Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem ir režisora Kārļa Krūmiņa "Šausmu autobuss" Latvijas Nacionālajā teātrī. Nominācijā "Gada sasniegums laikmetīgajā dejā" uzvaru izcīnījusi Agneses Bordjukovas, producenta "Pigeon-bridge" un līdzproducentu "Dejas anatomija" un "Cita abra" izrāde "Bērnības sapnis".

Briķe saņēmusi Gada aktrises titulu kā Pegija izrādē "Pielūdzēja nr.1" Dailes teātrī. Savukārt Gada aktiera gods Jakovelam ticis par Krustiņa lomu izrādē "Pazudušais dēls" Valmieras teātrī.

"Spēlmaņu nakts" balvu kā Gada aktrise otrā plāna lomā saņēmusi Kristīne Veinšteina par Līgas atveidojumu izrādē "Jubileja ’98" Daugavpils teātrī. Savukārt nominācijā "Gada aktieris otrā plāna lomā" apbalvots Arturs Krūzkops kā Brencis izrādē "Saules bērni" un Larss izrādē "Tuvā pilsēta" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Nominācijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks" triumfējusi Alise Danovska par Līziņas un Matildes lomu izrādē "Pazudušais dēls" Valmieras drāmas teātrī un Ņinu Zarečnaju izrādē "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Tāpat šajā kategorijā balvu saņēma Zanda Mankopa par Džuljetas lomu izrādē "iemīlējās muļķis muļķītē" un Kristīnes lomu izrādē " Purva bridējs (-i)" Daugavpils teātrī.

Par Gada scenogrāfu un kostīmu mākslinieku atzīts Maksims Obrezkovs par izrādi "Precības" Liepājas teātrī.

Gada gaismu un video mākslinieka titulu saņēmis Mārtiņš Feldmanis par gaismām izrādē "Karalis Līrs" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un izrādē "Precības" Liepājas teātrī.

Par Gada video mākslinieku atzīts Artis Dzērve par darbu Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrādē "Fausts.

Savukārt balvu kā Gada kustību mākslinieks saņēmis Zemļanskis par darbu izrādē "Precības" Liepājas teātrī.

Nominācijā "Gada sasniegums baleta mākslā" godināta dejotāja Elza Leimane par Sibilla Veina lomu izrādē "Doriana Greja portrets" Dailes teātrī un Vārnas lomu izrādē "Vārna", Franciskas atveidojumu izrādē "Pie zilās Donavas", kā arī Anitras atveidojumu izrādē "Pērs Gints" LNOB.

Par Gada muzikālās partitūras autoru teātrī atzīti Kristaps Pētersons un Jēkabs Nīmanis par kompozīcijām izrādē "Pazudušais dēls" Valmieras drāmas teātrī.

Nominācijā "Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)" triumfējusi Justīne Kļava par Daugavpils teātra izrādi "Jubileja ’98".

Savukārt "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu saņēmuši Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova un Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis.

"Spēlmaņu nakts" žūrijas specbalva pasniegta Kristai Burānei par verbatim tradīcijas inovatīvu attīstīšanu izrādē "Robežas", bet bērnu žūrijas specbalva piešķirta režisora Valtera Sīļa iestudējumam Latvijas Nacionālajā teātrī "Savādais atgadījums ar suni naktī".

Tikmēr skatītāju simpātiju balvu kā Gada izrāde saņēmusi režisora Zemļanska izrāde "Precības" Liepājas teātrī. Skatītāji par Gada aktieri atzinuši Egonu Dombrovski, bet Gada aktrises godā cēluši Ilzi Ķuzuli - Skrastiņu.

Par savu mīļāko izrādi, aktieri un aktrisi teātros nobalsojuši 2659 cilvēki, bet Latvijas sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" un balvas interneta vietnē "spelmanunakts.lv" skatītāji devuši kopskaitā 4000 balsis.