Ministrijā izlemts slēgt leģendāro Straupes narkoloģisko slimnīcu

Šonedēļ slimnīcā notikusi sapulce, kurā visi darbinieki skaidri informēti - slimnīca darbu neturpinās. Pēc darbinieku domām, risinot tikai finansiālos jautājumus, aizmirsts par daudzām citām būtiskām lietām, piemēram, pieredzi tieši alkohola atkarīgo ārstēšanā.

Līdz ar slimnīcas slēgšanu darbu Straupē zaudēs visi slimnīcā strādājošie, un, lai arī noteikti daļai medicīniskā personāla darbu varētu piedāvāt Strenčos, attālums ir pietiekami liels, lai šāds piedāvājums neizklausītos reāli, vēsta laikraksts.

Straupes narkoloģiskā slimnīca alkohola atkarīgos ārstē 56 gadus. Dziednīca atrodas vēsturiski skaistā vietā - Lielstraupes pilī. Pils mūros alkoholiķi ārstēti no 1963.gada, kad pilī iekārtoja psihoneiroloģisko slimnīcu - tā bija hronisku alkoholiķu piespiedu ārstēšanas iestāde ar 120 vietām, pakļauta iekšlietu ministrijai. Straupes slimnīca pazīstama ar tradīcijām atkarīgo personu ārstēšanā, kā arī ar savu unikālo vēsturisko ēku.

Slimnīca saņem valsts finansējumu (gadā apmēram 187 000 eiro), tā sauktās kvotas, bet ārstē pacientus arī par maksu. Pacientu sadalījums ir puse uz pusi. Vidzemē narkoloģiskā slimnīca ir tikai viena, un vispār kā narkoloģiskā slimnīca Straupe ir vienīgā Latvijā, citviet ir nodaļas alkohola atkarīgo ārstēšanai - Ģintermuižā Jelgavā, Rīgā, Liepājā, Rēzeknē.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Vienoti novadam) atklājis, ka Pašvaldība apspriedusi dažādus variantus ar Veselības ministriju, taču īpašums nav ierakstīts Zemesgrāmatā, jo joprojām notiek tiesvedība ar luterāņu baznīcu. Taču pils (kopumā 14 dažādu ēku, ieskaitot arī pusaudžu centra ēku, kas ir 10 kilometru attālumā no Straupes) ir valsts īpašums. Pašvaldība to labprāt pārņemtu savā īpašumā, un viens no variantiem būtu pilī saglabāt veselības aprūpes sniegšanu, vienlaikus domājot par pils renovāciju. Līdz šim gan īpašumu valsts neuzskatīja par nepieciešamu renovēt.

Iepriekš bija plānots Straupes narkoloģisko slimnīcu apvienot ar Strenču slimnīcu.

Tā ir dziedināšanas vieta jeb -  Ko par Straupes Narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu domā sabiedrībā zināmi ļaudis

Pirms gada portāls Kasjauns.lv rakstīja - plānots slēgt klīniku, kur atlabuši daudzi izcili mākslinieki. Savs redzējums par plānoto reformu ir bijušajai veselības ministrei, sabiedrībā zināmiem viedokļa līderiem, kā arī līdzpilsoņiem, kuri paši labi zina, kas tas ir – alkoholisms.

Mūziķis Kulakovs: lieliska vieta ar tradīcijām

Savs viedoklis ir komponistam Jurim Kulakovam, kurš, kā vairakkārt esam vēstījuši, ar zaļo pūķi jau gadiem cīnās ar mainīgiem rezultātiem. Mākslinieks uzskata: “Domāju, ka šī slimnīca noteikti nebūtu jāslēdz. Daudzas man pazīstamas personas tur ir ārstējušās. Es arī esmu bijis pazīstams arī Straupes galveno ārstu, narkologu Edmundu Rudzīti, kurš nu jau aizgājis mūžībā. Ko varu teikt pēc savas pieredzes? Mani ne visai uzrunā tradicionālās alkoholisma ārstēšanas metodes. Tos, kas gribēs dzert, neizārstēs. Ir vajadzīga paša griba. Ja tās nebūs, tad ne draugi, ne līdzatkarīgie, ne kāds cits nepalīdzēs. Bet, ja šī griba būs, palīdzība nāks. Straupes slimnīca ir lieliska vieta ar savām tradīcijām, katrā ziņā daudz labāka nekā narkoloģijas nodaļa Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. To zinu, kaut arī ne vienā, ne otrā neesmu ārstējies.”

Bijusī veselības ministre: "Visi pakalpojumi tikai drusku tālāk"

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene sarunā ar portālu Kasjauns.lv norāda, ka laikā, kad viņa vadījusi Veselības ministriju, nekādu problēmu ar Straupi nebija. Circenes kundze kā lielāko zaudētāju redz tieši Straupes slimnīcas personālu, jo pati klientūra apdalīta netiks, visi tie paši pakalpojumi gluži vienkārši būs pieejami 70 kilometrus tālāk. „Par narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu zinu tikai tik daudz, cik ziņo plašsaziņas līdzekļi Cik noprotu, tur ir problēmas ar pakalpojuma nodrošināšanu 24 stundas diennaktī. Pakalpojumus, ko tagad sniedz Straupē, pilnā apjomā pārnesīs uz Strenčiem. Tādējādi jau mainīsies tikai ģeogrāfiskā vieta. Straupes slimnīcai arīdzan nepieciešams remonts,” norāda Circene.

Pie sistēmas jau var pieslēgt jebkur, bet...

Rakstnieks, teologs un garīgais padomdevējs Nils Sakss Konstantinovs uzskata, ka par Straupes Narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu jārunā ne tikai ekonomiskā un praktiskā plānā. Viņaprāt, pašai ēkai ir dziļi simboliska nozīme. Sakss izvairās spriest par ekonomisko pamatojumu šādai slimnīcu reformai, jo viņa rīcībā nav nekādu datu. Tomēr rakstnieks norāda, ka „sabiedrības apziņā Straupes pils darbojas metaforiskā līmenī – kā dziedināšanas vieta”.

„Šo līmeni nebūs iespējams nodot vai pārcelt ne uz vienu slimnīcu. Vēstures gaitā iegūtā nospieduma dēļ pils arī ir īpaši piemērota vieta atlabšanai, īpaši no tādas problēmas kā dzeršana, kas nav gluži psihiatriska saslimšana, ko varētu ārstēt jebkurā slimnīcā. Tieši šis emocionāli piesātinātais, simboliskais Straupes pils tēls tiks neatgriezeniski pazaudēts, un par to vajadzētu runāt, jo pieslēgt cilvēku pie sistēmas jau, protams, var jebkurā vietā no Rīgas līdz Strenčiem,” uzskata teologs.

Straupe nav tikai alkoholiķu ārstēšana

Latvijā zināms žurnālists, spalvas meistars, kurš vēlējās palikt anonīms, papildina Nila Saksa pausto domformu, proti, Straupes vārds ir iespiedies dziļi apziņā katram latvietim. „Lai arī neesmu nekāds dzērājs un man nekad nav bijusi vajadzīga atkačāšana, Straupes vārds apziņā manī ir dziļi iespiedies. Vēl tālajos padomju laikos, kad kā tīnis atnācu mājās manāmi iesvilpis, mani mamma vienmēr sāka lamāt ar vārdiem: „Ja tā turpināsi, aizsūtīšu uz Straupi!" Protams, sirds nodrebēja un kādu laiku glāzīti necilāju jau vien aiz bailēm par draudēšanu ar moku un kauna pili – Straupi.

Kas ir Straupe, zināju. Biju pats tur pāris reizes savos zēnības gados – ne kā pacients, bet gan ciemos pie sava onkuļa, visnotaļ tuva radinieka, kurš tur ārstējās. Atceros, ka viņš pats kādā ilgstoša plosta laikā ar asarām acīs teica: „Es vairs nevaru, braukšu uz Straupi!" Un aizbrauca arī. Pēc viesošanās Straupē viņš tik tiešām uz pāris gadiem pārtrauca dzeršanu. Pēc tam atkal sākās karuselis – dzerstiņš, Straupe, atturība un atkal viss no sākuma. Nebija manam onkulim liela uzņēmība pieņemt jauno dzīvesveidu. Bet normālu dzīvi ģimenē uz vairākiem gadiem Straupe tik tiešām varēja nodrošināt. Ja vēl pacientam būtu apņēmība, tad, esmu pārliecināts, Straupe varētu cilvēku no alkoholisma atradināt ne tikai uz pāris gadiem, bet pat līdz kapa malai.

Pēc tam nāca neatkarība un arī mainījās Straupes nozīmība. Tā kļuva prestižāka, auga tās „pievienotā vērtība" – atkarības nomākto rehabilitācijā tika piesaistīta arī baznīca un Straupes pilī tikko atjaunojusies luterāņu draudze. Straupē alkoholisma ārstēšanā izmantoja ne tikai medicīnisko pieeju, bet arī garīgo dimensiju. Darbojos baznīcā un redzēju, ka pacienti tik tiešām atkarību no alkohola nomainīja ar garīgo „atkarību". Tikai vēlāk atklāju, ka Straupei ir arī citas vēsturiskas dimensijas – senā Hanzas pilsēta, brīnišķīga pils, Straupes pienotavas produkcija un tā tālāk. Tomēr šodienas paaudzei Straupes vārds vienmēr vairāk saistīties ar alkoholisma problēmu likvidēšanu,” prāto žurnālists.

Dzintris Kolāts: "Varu pateikt tikai bļ*ģ!"

Bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš augsto amatu atstāja tieši alkoholisma dēļ un tūdaļ pēc tam devās ārstēties, portālam Kasjauns.lv teic, ka Straupes klīnikas klientūra ir specifiska un tāpēc diez vai atkarības māktie ļaudis Strenčos varētu atlabt tikpat labi kā Straupē.

„Protams, ka ideju par Straupes slimnīcas slēgšanu vērtēju slikti. Mūsu sabiedrībā alkoholisms ir ļoti liela problēma – gan kvantitatīva, gan kvalitatīva problēma. Ja Straupes vietā netiek likts priekšā nekas cits, tad tas ir traģiski. Straupes slimnīcas slēgšana ir bīstama lieta – tā bija viena no vietām, kur cilvēku kaut vai īslaicīgi varēja vest pie skaidrības. Varam, protams, runāt, ka slimnīcā pielietotās metodes ir vecmodīgas, bet tās bija efektīvas,” pauž Kolāts. Viņš norāda uz slimnīcas specifiku. Ja slēdz kādu reģionālu slimnīcu, tās vietā var piedāvāt kādu citu slimnīcu citur, taču „ja slēdz specializētu slimnīcu, tā jau ir pavisam cita lieta”. Straupes kontingents esot gana plašs, un Kolāts apšauba, ka Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca spēs to adekvāti uzņemt. „Kaut vai tāpēc, ka tai ir pavisam cits profils,” norāda Kolāts. Viņam nav skaidri cēloņi, kāpēc Straupes klīniku nolemts slēgt: „Varu pateikt tikai vienu īsu vārdu krievu valodā – bļ*ģ!”