Izstrādāts jauns rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai

Rīcības plānu pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma sagatavoja SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Darba grupā, kura sagatavoja šo dokumentu, piedalījās pārstāvji no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta un Satiksmes departamenta, kā arī no Rīgas pilsētas būvvaldes, Veselības inspekcijas, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, RP SIA „Rīgas Satiksme”, VAS „Latvijas dzelzceļš”, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, VAS „Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijas. Konsultatīvajā darba grupā novērotāju statusā piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Ir notikusi arī plāna sabiedriskā apspriešana.

Rīgas dome jau 2012. gadā bija apstiprinājusi rīcības plānu trokšņa samazināšanai un daudzi no šiem pasākumiem tika īstenoti. 2014. gadā šo plānu aktualizēja un pārstrādāja, jo tika apstiprināti jauni noteikumi par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizstrādā un ik pēc pieciem gadiem jāpārskata trokšņu stratēģiskās kartes visām aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem. Rīgas rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai sagatavots, izmantojot 2015. gadā izstrādātās un ar Rīgas domes lēmumu apstiprinātās trokšņa stratēģiskās kartes. Tajās izanalizēts autotransporta, sliežu ceļu, rūpniecības un gaisa kuģu radītais troksnis.

Rīgas aglomerācijā ir noteiktas 18 prioritārās akustiskā diskomforta zonas – Centrs, Avoti, Grīziņkalns, Āgenskalns, Maskavas forštate, Pētersala, Cēsu iela, Daugavgrīvas iela, Teika, Tilta iela, Klīversala, Ķengarags, Miera iela, Purvciems, Dzirciems, Jugla, Krasta masīvs, Maskavas iela, ar kopējo iedzīvotāju skaitu 120 436.

Pašvaldība jau ir veikusi virkni pasākumu, lai samazinātu troksni. 2014. gadā, rekonstruējot Kārļa Ulmaņa gatves pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga – Jelgava, uz šī pārvada abās pusēs tika uzstādīti 3 m augsti prettrokšņa ekrāni, kuru kopgarums ir 846 metri. Trokšņa barjeru izbūve ir uzlabojusi apmēram 13 tūkstošu iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.

Līdz 2016. gadam Rīgā tika izveidotas divas tramvaja līnijas (6. un 11. maršruts), kuras atbilst zemās grīdas tramvaju prasībām un iegādāti zemās grīdas tramvaji. Patlaban RP SIA „Rīgas satiksme” kopumā izmanto 189 tramvajus, no kuriem 26 ir zemās grīdas tramvaji. Modernizēto tramvaja līniju tiešā tuvumā (līdz 100 m lielā attālumā) dzīvo apmēram 26 tūkstoši aglomerācijas iedzīvotāju, kuru dzīves vietā tramvaja radītais trokšņa piesārņojuma līmenis ir samazinājies.

Pašvaldība ir veicinājusi plašāku elektromobiļu, kas daudz klusāks pārvietošanas līdzeklis, izmantošanu, nosakot, ka, elektrotransportlīdzekļa vadītājam ir tiesības bez maksas lietot pašvaldības maksas autostāvvietas, ja transportlīdzeklim ir uzstādīta speciālas nozīmes valsts reģistrācijas numura zīme.

Turklāt pašvaldība ir noteikusi, ka, projektējot jaunas B vai C kategorijas ielas vai veicot to rekonstrukciju, ir jāparedz prettrokšņa pasākumi.

Nākotnē ir paredzēts pabeigt īstenot vairākus projektus, kas ne tikai uzlabos satiksmi, bet mazinās arī troksni. Tie ir: „Austrumu pārvada” pabeigšana, izbūvējot Ieriķu – Vietalvas ielas posmu, Zemgales virzienā plānota maģistrālā transporta mezgla posma Bauskas iela – Ziepniekkalna iela izbūve, kā arī troksni mazinās satiksmes pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte ar pievedceļiem izbūve. Troksni varētu vājināt, ierobežojot kravas transporta kustību, samazinot braukšanas ātrumu, turpinot zemās grīdas tramvaju ieviešanu un nosakot prasību, izmantot „klusās” riepas pašvaldības un sabiedriskajam transportam.

Lai mazinātu troksni, paredzēts sniegt lielāku atbalstu klusāka autotransporta, velo un elektrotransporta, kā arī sabiedriskā transporta tīkla izmantošanā, veicināt stāvparku izbūvi.

Tiks pilnveidots arī normatīvais regulējums, lai sekmētu tādu ēku būvniecību, kurām ir skaņas izolācija, kā arī, plānojot liela mēroga dzīvojamo un publisko apbūvi, būs jāparedz pasākumi teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņa negatīvo ietekmi.

Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā jāapstiprina Rīgas domei.