Latvijā šobrīd strādā tikai 13 bēgļi. Ar ko viņi nodarbojas?
Pieejamā informācija liecina, ka Latvijā šobrīd oficiālu un legālu darbu strādā vien 13 personas, kuras ieguvušas patvēruma statusu.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projekta "Bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācija Latvijas darba tirgū" vadītāja Antra Jansone šodien žurnālistiem skaidroja, ka kopumā divu gadu laikā darbā NVA palīdzējusi iekārtoties 21 cilvēkam, bet šobrīd strādā 13 cilvēki, kuri saņēmuši patvēruma statusu neatkarīgi no tā kad un kādā veidā nokļuvuši Latvijā.
Viņa gan uzsvēra, ka noteikti ir ārzemnieki, kuri darbavietas sev atraduši bez NVA starpniecības, līdz ar to reālais darba ņēmēju skaits ir lielāks.
"Es domāju, ka strādātāju ir daudz vairāk nekā šie 13 cilvēki par kuriem mums ir informācija. Šie 13 cilvēki pārsvarā strādā vienkāršus darbus, piemēram, noliktavās, sabiedriskajā ēdināšanā. Tāpat ir sociālas aprūpētājs un arī kāds ārsts," aģentūrai LETA skaidroja Jansone un piebilda, ka NVA palīdzējusi tikai darbaspējīgiem pieaugušajiem, jo aptuveni puse no Latvijai uzņemamā patvēruma meklētāju skaita ir bērni.
Vaicāta vai uzņēmēji labprāt pieņem bēgļus darbā, Jansone atbildēja, ka šo gadu laikā aģentūra ir kontaktējusies ar aptuveni 70 uzņēmējiem un ja uzņēmumam ir nepieciešami darbinieki, tad vienīgās prasības ir tikai valodas zināšanas un atbilstošas profesionālās iemaņas. "Varbūt tie uzņēmēji, kuriem ir aizspriedumi nav nokļuvuši aģentūras redzeslokā un mums nav bijis ar viņiem kontakts," piebilda Jansone.
Lai arī valsts ar nevalstisko organizāciju palīdzību organizē sociālekonomiskās iekļaušanas un integrācijas pasākumus lielākā daļa patvēruma statusu saņēmušie ārvalstnieku Latviju ir pametuši, šodien žurnālistiem atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs un Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere.
Trofimovs skaidroja, ka valsts viņiem nevar liegt izceļot, taču šobrīd ir bijuši divi gadījumi, kad Latvija ir saņēmusi ES dalībvalsts pieprasījumus par personu atpakaļuzņemšanu.
"Daudziem nav motivācijas palikt Latvijā. Cilvēki Muceniekos skaidri pateikuši, ka palikt nevēlas. Ar darbu diezgan sarežģīti, jo visur nepieciešamas valodas zināšanas. " uzsvēra Bauere un piebilda, ka jāturpina darbs ar tiem patvēruma meklētājiem, kuri vēlas palikt Latvijā.
Trofimovs pastāstīja, ka patvēruma meklētāju uzņemšanas programmas īstenošanai kopumā ieguldīti 10,5 miljoni eiro, no kuriem 7,1 miljonu veido valsts budžeta finansējums, bet 3,3 miljoni ES fondu finansējums. Vēlāk aģentūrai LETA Trofimovs skaidroja, ka izdevumi no ES fondu līdzekļiem būs atmaksājami tikai tad, ja persona tiek pārvietota no ES valstīm un Turcijas. Ja ārvalstnieks Latvijā nokļuvis saviem spēkiem, piemēram, nelegāli šķērsojot valsts austrumu robežu, tad viņa uzturēšanās jāatmaksā no valsts budžeta.
Šobrīd no 10,5 miljoniem eiro lauvas tiesu izdevumiem veido ieguldījumi patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra infrastruktūras attīstīšanā. Tāpat lieli izdevumi bijuši patvēruma meklētāju atlases procedūrām un sociālekonomiskās iekļaušanās pasākumiem. Infrastruktūras celtniecībai līdzekļu vairs nebūs nepieciešams piešķirt. Lai arī lielākā daļa patvēruma meklētāju pēc patvēruma statusa saņemšanas Latviju pametuši valsts sekretārs gan uzsvēra, ka pasaulē situācija ir mainīga un nekad nevar izslēgt, ka imigrantu skaits var palielināties.
Jau ziņots, ka atbilstoši ES pārvietošanas programmai uz Latviju līdz 15.septembrim ir pārvietotas 346 personas. No tām 178 pieaugušie, 168 bērni. Latvija ir uzņēmusies 531 personas pārvietošanu, kas nozīmē, ka vēl ir jāuzņem 185. No Grieķijas pārcelti faktiski visi, savukārt no Turcijas pārmitināti 50% personu un Itālijas tikai 14% patvēruma meklētāji.
Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2016.-2017.gadā bija Sīrija un Eritreja. Ziņojumā minēts, ka iezīmējusies tendence patvēruma meklētājiem pamest Latviju pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas un personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu noformēšanas.
IeM norāda, ka Latvijai ir efektīvas sadarbības trūkums, īpaši ar Itālijas atbildīgajiem dienestiem, turklāt saņemtajās personu lietās no Itālijas ir personas, kuras neatbilst Latvijas profilam. Īstenot personu pārvietošanu līdz 2017.gada beigām apgrūtina sadarbības process ne tikai ar Itāliju, bet arī Turciju. Turcijā procesi ir atkarīgi no vietējām varas iestādēm, līdz ar to pastāv risks atkāpēm no iepriekš skaņotā grafika.
IeM norāda, ka problēmas pastāv arī brīdī, kad patvēruma meklētāji pārvietoti uz Latviju.
Tā, piemēram, lemjot par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pastāv grūtības tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanā retajās valodās, tulki jāmeklē ārpus Latvijas. Savukārt latviešu valodas apguvē pastāv grūtības prezentāciju un stāstījumu pielāgot klausītājam, kas nāk no atšķirīgas kultūras vides un ir ar atšķirīgu izglītību un darba pieredzi.
Pašlaik sociāliem darbiniekiem un mentoriem ir minimālas iespējas sniegt palīdzību mājokļa atrašanā, jo ar minētā pabalsta apmēru starptautiskās aizsardzības saņēmējam ir samērā apgrūtinoši vai pat neiespējami atrast mājokli, jo praktiski vairumā gadījumu potenciālajam īrniekam ir jānodrošina garantijas iemaksu divkāršā apmērā.
IeM arī secinājusi, ka pabalstu apmērs ir visai nepietiekošs, lai segtu izdevumus dzīvokļa īrei un pārējām pamatvajadzībām, ja persona nekavējoties neuzsāk darbu.