23 Eiropas Savienības valstis vienojas par ciešāku sadarbību aizsardzībā pēc Breksita
23 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien parakstījušas jaunu aizsardzības līgumu, kas paredz ciešāku militāro integrāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
Nodomu protokolu par Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) izveidi parakstījuši 23 ES dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri.
Paredzēts, ka galīgo lēmumu par PESCO izveidi pieņems dalībvalstu līderi decembrī gaidāmajā samitā.
ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni lēmumu par PESCO izveidošanu nosaukusi par "vēsturisku brīdi Eiropas aizsardzībā".
"Tas ir kopīga darba sākums. 23 dalībvalstis sadarbojas gan materiālā nodrošinājuma, gan operatīvās darbības ziņā - tas ir kas nozīmīgs," norādīja Mogerīni.
Viņa piebilda, ka dalībvalstis jau piedāvājušas vairāk nekā 50 projektus, kas varētu tikt īstenoti, pateicoties PESCO.
Savukārt Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena norādīja, ka Eiropai ir svarīgi drošības jautājumos nostāties pašai uz savām kājām, īpaši ņemot Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā.
"Ja mums kaimiņos ir krīze, mums jāspēj rīkoties," uzsvēra fon der Leiena.
Tomēr ES uzsver, ka PESCO nav alternatīva NATO un ir savietojama ar līdzšinējo rietumvalstu militāro aliansi, kurā ir 22 no 28 pašreizējām bloka dalībvalstīm.
PESCO nav pievienojusies Dānija un Lielbritānija, kas panākušas izņēmuma tiesības nepiedalīties ES kopējā aizsardzības politikā.
Šobrīd par pievienošanos jaunajam līgumam nav izšķīrusies arī Īrija, Malta un Portugāle.
Desmitgadēm ilgi ciešāku integrāciju aizsardzības jautājumos bloķējusi Lielbritānija, kas bažījās, ka tas galu galā varētu novest pie kopīgas ES armijas izveides.
Taču pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES un Krievijas iebrukuma Ukrainā centieni stiprināt ES aizsardzību atkal kļuvuši aktuāli.
Teorētiski PESCO var novest pie kopīga Eiropas komandcentra un operatīvās apgādes bāzu izveides, taču sākotnēji galvenā uzmanība tiks pievērsta jauna bruņojuma, tostarp tanku un bezpilota lidaparātu izstrādei.
Vienošanās paredz, ka dalībvalstis "pastāvīgi palielinās aizsardzības budžetus" un ka vismaz 20% no aizsardzības izdevumiem tiks atvēlēti jauna bruņojuma iegādei, bet divi procenti - pētniecībai un jaunu tehnoloģiju izstrādei.
Vienošanās arī uzliek dalībvalstīm par pienākumu piešķirt nepieciešamo dzīvo spēku ES misijām, kas līdz šim bieži izrādījies problemātiski.
PESCO dalībvalstīm būs jāsniedz ikgadēja atskaite, lai pārliecinātos, ka tās pilda savas saistības.
