Zagļi siro Raiņa kapos un apgāna rakstnieka Ērika Ādamsona atdusas vietu
Kultūras žurnālists Arno Jundze portālā “Facebook” vēsta par kādu klaji bezkaunīgu zādzību Raiņa kapos – tur no talantīgā latviešu novelista Ērika Ādamsona kapakmens noplēsta krāsainā metāla apdare. Jundze, kurš kopā ar Rakstnieku savienību kopj šo kapavietu, ir neizpratnē par Rīgas domes nespēju ieviest kārtību teritorijā, kurā atdusas tautas literārie dižgari.
“Esmu nikns! Kaut kāds dirsulis ir apzadzis Ērika Ādamsona kapu. Norauts tas, kas no krāsainā metāla. Saskaņā ar [dzejnieces Mirdzas Ķempes] testamentu Rakstnieku savienība kopj abu klasiķu kapavietu, vasarā tur ielikām diezgan daudz naudas un darba, lai laika zoba radītos bojājumus pielāpītu un drusku visu apzaļumotu,” sociālajos tīklos raksta Jundze.
Žurnālists lūdz citus feisbuka lietotājus dalīties ar šo ziņu, lai potenciālie nozagtā metāla uzpircēji zinātu un izdarītu pareizo lēmumu – nepieņemt lietas, kas zagtas kapos. Jundze arī izstāsta, ka tālāk ir latviešu teātra režisora Eduarda Smiļģa kaps, no kura arīdzan pirms kāda laika nozagts metāla krusts.
“Komentāros lamāt vainīgos nevajag, viņi jau tā ir krituši tik zemu, ka zemāk vairs nav kur, lai tur arī paliek. Pietiek ar to, ka es te savās emocijās izpaudos. Droši vien pragmatiski jādomā, kā lai atjauno visu bez krāsaino metālu piejaukuma,” piebilst žurnālists.
Remonts izmaksāšot ap 500 eiro
Cilvēki, uzzinot, ka piesmiets Ādamsona kaps, runājuši arī par citiem līdzīgiem gadījumiem, kas kopumā liek secināt, ka krāsainā metāla zagšanas laiki diemžēl vēl nav beigušies, un aizdomāties par to, cik problemātiski ir ar Rīgas kapu apsargāšanu.
“Likās, šī krāsaino metālu sīko knibuļu zagšana ir beigusies, arī uz pieminekļa šī metāla taču bija tik, cik kaķim uz astes, bet nekā! Remonts izmaksās ap 500 eiro ar nodokļiem. Plānoju Rakstnieku savienībai jaunu datoru nopirkt, nāksies tā vietā tagad pieminekli labot un domāt, kā salabot, lai trauslo smilšakmens pamatu pavisam nesabojātu un uzliktu uz tā kaut ko tādu, ko nekāro badīgu bomžu sirds,” pauž Jundze.
Kas atbild par drošību kapos?
Policijā ar iesniegumu žurnālists nedomā vērsties – tie kapos esot bijuši un notikušo piefiksējuši, taču tālāki procesi, kā apgalvo Jundze, prasīšot vairāku dienu ķēpu, skaidrošanos, kurai neesot jēgas.
“Reizēm gudri spriežam, kādai vajadzētu būt Latvijai, bet dzīvojam valstī, kur bada mākti un absolūti pagrimuši ļautiņi zog kaut ko tik patiesībā bezvērtīgi nožēlojamu un sīku kā burtiņus no kapu plāksnes. Tādas, lūk, Smalkās kaites,” norādot uz Ērika Ādamsona noveļu krājumu “Smalkās kaites” raksta Jundze.
Viņaprāt, par neliešu reidiem kapos zināmu daļu atbildības nes Rīgas dome: “[...] kam vajadzētu notikt, lai Raiņa kapos vienreiz būtu kārtība? Nav jau tikai dižgaru atdusas vieta. Arī kultūrtūrisms. Vārda nauda nozīmi jūs taču saprotat?”
Jāuzrauga vairāk nekā 200 tūkstoši kapu
Rīgas kapi ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes pārziņā. Pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla skaidro, ka, rūpējoties par drošību paveikts ir daudz, tomēr, lai nodrošinātu pilnīgu mieru pilsētas kapu teritorijās, nozīmīga ir arī iedzīvotāju līdzdalība, aktīva ziņošana par aizdomīgām personām un darbībām, kuras gadījies ievērot.
Runājot par zādzībām kapos, Zēla arī norāda, ka biežākie pārkāpumi ir saistīti ar inventāra zādzībām vai tā bojāšanu. Ik pa laikam arī tiek konstatēti kapu vandālisma un pat atrakšanas gadījumi. Par šādiem pārkāpumiem tiek ziņots policijai un tiek iesaistīti nepieciešamie speciālisti, lai noziegumu atklātu.
Pārvaldes vadītājs piebilst, ka tiek aktīvi strādāts pie tā, lai uzlabotu drošību kapos – līdz šim ierīkoti vairāki videonovērošanas punkti, kapu pārziņi ik dienu apsekojot savas teritorijas, turpinās arī darbs pie iebraucamo barjeru atjaunošanas, lai efektīvāk kontrolētu transporta kustību kapos.
“Jāsaprot, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošina 20 kapsētu apsaimniekošanu un uzturēšanu 452,35 hektāru platībā. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā visu Rīgas dārzu un parku teritoriju kopsumma. Tik plašu teritoriju, kura ietver krietni vairāk nekā 200 tūkstošu kapu kopiņu, nav iespējams pilnīgi pārraudzīt vai ierīkot visaptverošu videonovērošanas sistēmu. Tādēļ ikviena kapu apmeklētāja līdzdalība kārtības nodrošināšanā un uzturēšanā ir nozīmīga,“ pārvaldes tīmekļa vietnē pauž Zēla.
Lūgta arī Valsts policijas palīdzība
Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko norāda, ka, lai uzlabotu drošību, departaments vairākkārtīgi vērsies arī Valsts policijā ar aicinājumu palielināt reidu skaitu kapsētu teritorijās: “Rudens sākumā tika organizēta tikšanās ar Valsts policijas un pašvaldības policijas pārstāvjiem, lai kopīgiem spēkiem izstrādātu jaunu metodiku kārtības nodrošināšanai kapos. Vērsām uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kas jāņem vērā, apsekojot kapus, lai darbs būtu aktīvāks un efektīvāks. Nerimstoši strādājam, lai noziegumu skaits kapos samazinātos.”
Departaments savā tīmekļa vietnē informē, ka, pēc Valsts policijas sniegtajām ziņām, vasaras sezonā reidi notiekot reizi nedēļā, ziemā vēl retāk – reizi mēnesī.
Atsaucoties uz Kapsētu pārvaldes iniciatīvu, reidu skaits tikšot palielināts.
Zēla arī atkārtoti uzsver apkārtējo iedzīvotāju rīcības nozīmi, apgalvojot, ka: “Gadījumos, kad policijas darbiniekiem izdevies atklāt un saukt pie atbildības vainīgos, izšķiroši bijuši tieši kapu apmeklētāju vērīgums un aktīvā rīcība. Tikai apvienojot moderno tehnoloģiju risinājumus ar apmeklētāju līdzdarbību, varēsim uzlabot drošību un novērst šos nepatīkamos gadījumus.”
Kapu pārvalde aicina aculieciniekus ziņot par pārkāpumiem kapos, zvanot policijai uz tālr. 110.
