Saulkrastu traģēdijā vainojami bezatbildīgi un rupji drošības pārkāpumi

Pēc eksperta stāstītā, Āboliņš ar dzīvesbiedri Ilzi Kazradzi uz laiku bijuši biedrības biedri, bet 2015.gadā par profesionālās ētikas pārkāpumiem, nelojālu attieksmi pret biedriem un bezatbildīgu profesionālo darbību Āboliņš no biedrības izslēgts.

"Viņš darbojās trijos uzņēmumos, no kuriem vienam tika atņemta licence, jo šā gada aprīlī konstatēja, ka Olainē tika nelegāli uzglabāta pirotehnika. Taču tas Āboliņam netraucēja ar citu uzņēmumu uzvarēt Rīgas domes cenu aptaujā un satīkot 4.maija salūtu un plaši daudzinātās uguņošanas mākslas starptautiskās sacensības. Arī pirms tam šis pirotehniķis veidoja publiskās uguņošanas daudzās citās Latvijas pilsētās," stāstīja Jakušs-Kreituss.

Jakuša-Kreitusa vērtējumā, 5.oktobrī notikušais ir traģiska nelaime, tomēr vienlaikus arī likumsakarīgs notikums. "Ilgstoši Ilmārs Āboliņš publiskas uguņošanas veidošanā iesaistīja savu nepilngadīgo dēlu, arī kopā ar viņa klasesbiedriem, kas ir klajš gan darba tiesību, gan pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma pārkāpums. Ar šo faktu profesionālais pirotehniķis pat lepojās, tai skaitā, rakstos avīzēs. Sociālajos tīklos redzams liels skaits fotogrāfiju ar rupjiem drošības pārkāpumiem, ne tikai ļaujot nepilngadīgajam uzstādīt un savienot pirotehniskos izstrādājumus, bet pat jautri pozēt ar klasesbiedriem uz jau šaušanai sagatavotiem stobriem. Šajos pašos attēlos redzam virkni pārkāpumu, kas liecina par bezatbildīgu un bezrūpīgu attieksmi pret šo tik jutīgo materiālu - pirotehniku. Pārsteidz, ka tik nenopietni var izturēties pirotehniķis ar 30 gadu stāžu, tādu pašu attieksmi ieaudzinot ari saviem bērniem un darbiniekiem. Drošību sargājošās iestādes gan neizrādīja nekādu interesi par šo faktu."

Latvijā pirotehniķi pārsvarā pārdod citur iepirktu pirotehniku, bet Jakušam-Kreitusam esot informācija, ka Āboliņš pats arī kaut ko izgatavojis, "jo viņš vienmēr ir gribējis būt labākais un pārsteigt citus". "Iespējams, ka tieši aizraušanās ar pirotehnikas festivāliem un sacensībām arī mudināja Ilmāru ķerties pašam pie savu efektu izgatavošanas."

"Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē, bet tik liela bija pašpārliecinātība savienojumā ar nekārtību. Varbūt kaut kas ar domāšanu vairs nebija kārtībā, jo arī pašpārliecinātībai ir savas robežas, piemēram, kā var iedomāties glabāt pirotehniku apkures katla telpā?! Faktiski nelaime bija tikai laika jautājums. Šī godkāre tad arī pakļāva riskam visu ģimeni un faktiski arī kaimiņus," piebildis Jakušs-Kreituss.

Pēc eksperta rīcībā esošajām ziņām, nelaimes gadījumā pašam Āboltiņam teorētiski esot bijušas cerības izdzīvot, jo sprādziena vilnis viņu izmeta no ēkas, bet pārējie sadeguši dzīvi.